Pitagors (~580.-500.g.pmē.)
Sengrieķu filozofs, matemātiķis un fiziķis, reakcionārās Pītagoriešu savienības nodibinātājs Dienviditālijā.
Dzīves laiks - ap 580. – 500.g.pmē. vai ap 569.-475.g.pmē.
Sengrieķu filozofs ideālists un zinātnieks, matemātiķis un astronoms, lietu un skaitļu kvantitatīvās vērtības absolutizējis mistiskā mācībā par skaitļu īpatnībām. Skaitļu mistiku bija pārmantojuši neoplatoniķi, un tā ieviesās kristīgajā teoloģijā.
Radniecība. Viņa tēvs bija feniķiešu tirgonis no Tīras, kurš 558.g.pmē. apmetās Samosas salā un apprecēja vietējo sievieti. Laulībā dzima Pitagors. Pats Pitagors apgalvoja, ka ir grieķu dzejnieks Etalīda reinkarnācija.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 580.g.pmē. Samas salā.
Izaudzis Pitagors daudz ceļoja, apguva vietējās zinības. Romiešu vēsturnieks Amiāns Marcelīns rakstīja, ka Pitagors saņēma savas zinības no hiperboreju druīda Abarisa. Pirmais ceļojums bija uz Tīru, jo tēvs sūtīja mācīties. Tur viņš sabija līdz 22 gadu vecumam, tad devās uz Ēģipti, kur viņš iemācījās hieroglifus, domājams, arī to apskaidrību.
Sicīlijas Diodors raksta, ka 536.g.pmē. 64.sengrieķu olimpisko spēļu laikā Pitagors izcēlās citu ļaužu vidū kā dievs. Tauta bariem nāca viņā klausīties.
525.g.pmē. persiešu ķēniņš Kambīzs ar karaspēku ieradās Ēģiptē, Pitagors kopā ar citiem karagūstekņiem tika aizdzīts uz Bābeli. Tur viņš mācījās pie zoroastriešu magiem. Pēc pāris gadiem viņam ļāva aizbraukt un Pitagors devās uz Krētu, vēlāk uz Grieķiju. Visbeidzot – ap 518.g.pmē. viņš ieradās Dienviditālijā Tarantas līcī. Te arī viņš dibināja savu skolu, iesākumā Krotonā, pēcāk tālāk uz ziemeļiem – Metapontē.
Viņu sadedzināja Samonas vīri.
Pitagora brālība. Antīkais filozofs Jamblihs vēsta, ka Pitagors nodibinājis slepenu brālību. Viņa skola bija filozofijas skola, politiska partija un reliģiska brālība vienlaikus. Brālības locekļi izturējās dīvaini, tādēļ izsauca vietējo iedzīvotāju nepatiku. Rezultātā viņu templis tika aizdedzināts un Pitagors gāja bojā liesmās.
Tomēr jāatzīst, ka ticamas ziņas par Pitagora dzīvi un darbību nav saglabājušās.
Darbība. Pitagora mācība balstīta uz ticību Visuma dinamiskai harmonijai, kuru var uztvert kā muzikālas skaņas, kuras pats esot varējis dzirdēt. Pitagors mācīja ēģiptiešu uzskatus par to, ka dvēsele ir nemirstīga un mirušie ceļo pretī zvaigznēm. Tāpat viņš runā par dvēseļu pārceļošanu un iepriekšējo dzīvju atcerēšanos, kas ir īsti ēģiptiski uzskati. Stāstīja, ka Trojas karu laikā bijis Eiforbs, kuru nogalināja Menelajs. Atpazina savu vairogu no Trojas kara laika, kura iekšpusē bija Eiforba iniciāļi. Darbojās kā dziednieks ārstējot ar mūziku. Neēda gaļu.
Sengrieķu dzejnieks Kalimahs vēsta, ka Pitagors pirmais devis Grieķijai ēģiptiešu ģeometriju. Tāpat tiek uzskatīts, ka pie grieķiem zinātne par dieviem nonāca caur Pitagoru no orfejiešiem (Prokls).
Pitagors stāstīja par sarunām ar dievu. Ir ticējums, ka viņš, tāpat kā Aristejs, veica ceļojumu apkārt pasaulei. Viņa darbi atstāja dziļu iespaidu uz Platonu, Apoloniju, Danti, Džordano Bruno un d.c. antīkiem un viduslaiku domātājiem.
Pirmais zināmais eiropiešu veģetārietis.
Pirmo reizi jēdzienu "filozofija" lietojis sengrieķu filozofs Pitagors, bet īpašas zinātnes apzīmēšanai to sācis lietot Platons.
Pitagora matemātika. No Pitagora mums tapis zināms, ka skaitļi sākas ar četrinieku, nevis vieninieku. Tas esot tādēļ, ka tas sastāv no trijnieka un vieninieka (nosaka piramīdu?). Visi šie skaitļi nosakot pasaulē pirmo ķermeni.
Pitagora teorēma.
Pitagora četrējādība. Skaitļu mistika Pitagora mācībā. Viņš par visu lietu pamatu uzskatīja skaitli «četri». Te laikam domāta kāda Pitagora vārsma, kas tulkojumā skan apmēram šādi: «Es zvēru pie tā, kas devis mūsu dvēselei mūžīgās dabas četrējādības avotu.»
Darbi.
„Zelta dzejoļi.”
„Kanona dalījums” (Katatome Kanonos) – laikam gan nav paša Pitagora, bet viņa sekotāju darbs. Autors nav zināms, bet sastādīšanas laiks – V gs.pmē. Vairākus gadsimtus pēc tam pārstrādāts. Te runāts par kādu ne īpaši izprotamu lielumu – Pitagora intervālu, kas ir 0,0136 (noapaļojot - 0,014). Šis skaitlis esot starpība starp oktāvu un kvintu harmonijas teorijā. Tulkotājs – Andrē Barbera. Traktāta avoti varētu būt kādi pavisam seni pitagoriešu sacerējumi, kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies. Šai darbā labi izpaudies pitagoriešu princips – „Atklājot apslēp.”
„Svētais vārds.”
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Samas salā.
Saites.
Pitagora teorēma.
Sengrieķu filozofi.
Sengrieķu zinātnieki.
