Atomi
- Detaļas
- 3552 skatījumi
Atomos - "nedalāms" (grieķu val.).
Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa.
Izpētes vēsture. Senajā Grieķijā un Senajā Romā līdzās fenomenoloģiskiem pētījumiem, radās arī parādību izskaidrošanas mikroskopiskā pieeja, kas balstās uz priekšstatu par vielas mazāko sastāvdaļu - atomu. V-IV gs.pmē. Tieši Leikipa un Dēmokrita darbības rezultātā radās ideja, ka matērijai ir diskrēta uzbūve, un priekšstats par atomu kā vielas mazāko daļiņu. Dēmokrits izteica domu, ka pasaule visapkārt sastāv no pavisam sīkām daļiņām – atomiem. Viņš uzskatīja, ka pasaulē reāli eksistē tikai atomi un tukšums. Atomu skaits ir bezgalīgs, tie var atšķirties pēc formas, savstarpējās kārtības un izvietojuma. Atomi kustās bezgalīgi tukšā telpā. Pēc Dēmokrita domām, pasaulei kā tādai nav ārēju cēloņu un visi procesi ir dabiski.
Tā, novērojot vielas stāvokļa mainīšanos, Dēmokrits kopā ar citu sengrieķu domātāju Epikūru (342.vai 341.-270.g.pmē.) un romiešu filozofu Lukrēciju Kāru (~99.-55.g.pmē.) radīja atomisko mācību.
Līdz XX gs. atomu uzskatīja par nedalāmu, taču modernā fizika ir konstatējusi, ka atoms ir dalāms un ka tam ir sarežģīta uzbūve.
Atoma īpašību un uzbūves pētījumiem ir bijusi milzīga nozīme gan fizikas, gan radniecīgu zinātņu (ķīmijas, bioloģijas) attīstībā, un tie gala rezultātā lielā mērā ietekmējuši tehnikas attīstību.
Uzbūve. Atoms sastāv no pozitīvi lādēta kodola, kurā sakoncentrēta gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķojošiem negatīviem elektroniem. Atoma kodolam ir sarežģīta uzbūve - tas sastāv no protoniem un neitroniem.
Saites.
Matērija.
