Kosmiskais starojums
Saukta arī par galaktisko kosmisko radiāciju (GKR).
Ar to saprot Saules augsti lādēto daļiņu plūsmu (saules vēju).
Vispār radiācijas avoti kosmiskajā telpā var būt divu veidu - Saules un tālo zvaigžņu radītā radiācijas plūsma.
Lidojot kosmosā, dzīvo būtņu galvenais apdraudējums ir jonizētais kosmiskais starojums, kas pamatā sastāv no divu veidu daļiņām - augsta enerģijas līmeņa ūdeņraža kodoliem (protoniem), kas nāk no Saules (Saules vējš un uzliesmojumi) un salīdzinoši zemas, bet pastāvīgas intensitātes galaktiskās kosmiskās radiācijas (GKR). GKR sastāv no dažādām, augsti enerģizētām atomu sastāvdaļām - protoniem, elektroniem un atomu kodoliem kuri, pārvietojoties tuvu gaismas ātrumam, pazaudējuši visus elektronus. GKR galvenokārt rodas pārnovu sprādzienu rezultātā, taču, iespējams, to veidojošās daļiņas nāk arī no citiem avotiem - izteiktas idejas par galaktikas centru, citām galaktikām, kvazāriem u.c. Aptuveni 85% no GKR sastāv no ūdeņraža kodoliem, 14% veido hēlija kodoli un 1% visu pārējo elementu. Tomēr tieši šis 1% jonu ar lādiņu, kas lielāks par +2 un milzīgu, miljardos elektronvoltu GeV (1) mērāmu enerģijas līmeni (salīdzinoši, gaisa molekulu enerģija istabas temperatūrā ir 0.0385 eV) sastāda vislielāko risku cilvēku un citu dzīvo būtņu veselībai. Angliski šos jonus apzīmē ar abreviatūru HZE, kas ir salikums no H (high - "augsts"), Z (atomskaitlis) un E (enerģija).
Zemes dzīvībai Saules vēja augsti lādētās daļiņas ir bīstamas, taču Zemes iemītniekus no kosmiskās radiācijas aizsargā tās magnētiskais lauks, kas Saules vēju apliec apkārt mūsu planētai.
Ar "Explorer-11" 1961.gadā pamanīts pirmais kosmiskā gamma starojuma avots - Galaktikas centrs.
Pētījumi. 1942.gada vasarā 3250 m augstumā Aragaca kalna (Armēnija) nogāzē sāka darbu pirmā ekspedīcija, kas pētīja kosmisko starojumu Ābrama Alihanova (Абрам Алиханов) un Artjoma Alihanjana (Артем Алиханян) vadībā. 1945.gadā šeit notika fundamentāls fizikas atklājums - kosmiskajā starojumā uzgāja tādu protonu plūsmu, kuru enerģija ir lielāka par 100 MgW. Savukārt atklātais liecināja, ka kosmiskajā starojumā droši vien ir arī vēl citas radioaktīvas daļiņas.
Raksti.
Astronautiem tālajās misijās draud miega problēmas un starojuma izraisīta smadzeņu degradācija.
