Enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likums
Enerģija nerodas un nezūd, tikai pāriet no viena veida citā vai arī no viena ķermeņa uz citu.
Viens no vispārīgākajiem dabas likumiem. Nosaka, ka noslēgtas ķermeņu sistēmas enerģija vienmēr ir nemainīga. Sistēmas stāvokļa maiņai atbilstošā enerģijas maiņa nav atkarīga no tā, kā dā veidā notiek stāvokļa maiņa. Sistēmas energija mainās tad, ja tiek veikts darbs vai notiek siltumapmaiņa.
Vēsture. Atklāja vācu zinātnieks J.Maiers 1841.gadā.
Likuma konstatēšanā lieli nopelni vācu zinātniekiem G.V.Leibnicam (1686.g.), J.Maieram (1845.g.), H.Helmholcam (1847.g.) un angļu zinātniekam Dž.P.Džoulam (1843.-1850.g.).
1843.-1850.gadu eksperimentos angļu fiziķis Dž.P.Džouls pierādīja, ka ar mehānisko darbu var iegūt siltumu, un noteicis siltuma mehānisko ekvivalentu, tādējādi dodot vienu no enerģijas nezūdamības likuma eksperimentālajiem pamatojumiem.
Pēc tam sāka attīstīties bioenerģētika.
Termodinamikā šo likumu sauc par Pirmo termodinamikas likumu.
A.Einšteins 1905.gadā izveidoja Relativitātes teoriju, kurā Enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likumu un masas nezūdamības likumu apvienoja kopīgā Enerģijas nezūdamības likumā.
