Landauss, Ļevs (1908.-1968.g.)
Krieviski - Ле́в Дави́дович Ланда́у.
Žīdu izcelsmes krievu fiziķis.
Dzīvesgājums. 1929.gadā Ļ.Landauss tika nosūtīts ilgstošā komandējumā uz Eiropas zinātniskajiem centriem Vācijā, Dānijā, Anglijā un Šveicē. Viņš tikās ar A.Einšteinu, kura Vispārīgās relativitātes teoriju Landaus uzskatīja par "skaistāko no visām fizikas teorijām." Kopenhāgenā Landaus strādāja Nila Bora Teorētiskās fizikas institūtā, kur tikās ar vadošiem fiziķiem - Verneru Heizenbergu, Volfgangu Pauli, Fēliksu Blohu, Polu Diraku. N.Boru Ļ.Landauss uzskatīja par savu skolotāju. Ļ.Landauss publicēja darbu par diamagnētismu, kas guva starptautisku ievērību.
Otrā veida fāžu pārejas teoriju pirmais radīja nīderlandiešu fiziķis P.Ērenfests 1933.gadā. Mūsdienas vispārīgāko un pilnīgāko teoriju izveidojis krievpadomju fiziķis Ļ.Landauss 1937.gadā.
1962.gadā saņēma Nobeļa prēmiju fizikā.
Kad PSRS tika pieņemts lēmums izstrādāt atombumbu, darbā tika iesaistīts Kapicas Fizikālo problēmu institūts. Ļ.Landauss vadīja matemātiķu grupu, kam vajadzēja veikt aprēķinus. Ļ.Landauss izstrādāja kodoltermiskās bumbas dinamikas aprēķinus. Par šo darbu viņš saņēma divas Staļina prēmijas (1949., 1953.g.) un Sociālistiskā darba varoņa nosaukumu (1954.g.).
Pēc Staļina nāves 1953.gadā Landaus teicis: "Tas arī viss. Viņš ir aizgājis. Es vairs nebaidos no viņa, un es vairs nestrādāšu." Tā sacījis, Ļ.Landauss pameta kodolieroču programmu.
Ļ.Landaus bija Fizikālo problēmu institūta Teorētiskās nodaļas vadītājs līdz pat 1962.gadam. Ļ.Landaus zinātniskā darbība aptvēra ļoti daudzas fizikas nozares. Savas zināšanas viņš lika lietā, sarakstot fundamentālu "Teorētiskās fizikas kursu" (kopā ar Jevgeņiju Ļivšicu).
Saites.
Nobeļa prēmija.
Fizika un fiziķi.
