Dekarts, Renē (1596.-1650.g.)
Franciski - René Descartes, René des Cartes.
Latīniski - Renatus Cartesius jeb Renē no Kartas.
Franču filozofs.
Uzskati. Atteicies atsaukties uz autoritātēm, stipri par visu šaubījies. Tik stipri, ka katoļu baznīcai viņa šaubīšanās nav patikusi.
Dekarts par ilūziju. Piemēram, Renē Dekarts savas grāmatas "Prātuļojumi par pirmo filozofiju" sola atteikties no tādiem visiem saviem uzskatiem, pr kuriem būs šaubījies kaut sekundi, jo zinātne drīkst balstīties tikai uz absolūti neapgāžamiem faktiem. Pārliecība, kas balstīta uz to informāciju, ko mums sniedz mūsu pašu maņu orgāni, Dekartam liekas nepietiekama un nedroša, tādēļ viņš no tām norobežojas. Toties viņš pāliecināts par matemātikas objektivitāti: "Neatkarīgi no tā, guļu vai esmu nomodā, 2 + 5 vienmēr būs 5, un kvadrātam nevar būt vairāk par 4 malām." Pirmās nodaļas beigās Dekarts kļūst pavisam mistisks: "Pieņemsim, ka ļauns dēmons, kam piemīt milzīgs spēks un viltība, izmantojis visu savu enerģiju, lai mani maldinātu." Tāds dēmons, Dekartaprāt, varētu mums iedvest tādus maldus, ka mums liktos pilnīgi ticami, ka 2 + 3 ir pieci un kvadrātam ir 4 malas. Pie tam, tāds dēmons neaprobežotos tikai ar matemātiku, bet būtu mums uzspiedis maldīgi priekšstatu par pašas ārējās pasaules eksistenci. Tādejādi "zeme, debesis, gaiss, krāsas, skaņas un citas lietas, kuras mēs sajūtam, īstenībā izrādītos ilūzijas, ar kuru palīdzību viņš būtu iemānījis mūsu saprātu lamatās."
Dekarta secinājumi ir visai briesmīgi: "Esmu spiests secināt, ka man nav ne kāju, ne roku, ne acu, ne miesas, ne asiņu, ne maņu orgānu - es tikai maldīgi esmu pārliecināts par to, ka man šīs lietas piemīt."
Darbi.
„Meditācijas par pirmo filozofiju.” Tagad izdots arī latviski 2008.g., izd. „Liepnieks & Rītups.” Pazīstamākais Dekarta darbs.
„Filozofijas pirmpamati.”
„Pārrunas par metodi.” 1637.g.
Avoti.
K.Fišers. "Jaunās filozofijas vēsture" (1.-8., 1852.-1893.g.). Tajā plaši aplūkota arī R.Dekarta dzīve un darbība.
Saites.
Filozofi un filozofija.
