Dēmokrits, Abdēras (470.-370.g.pmē.)
Democritus.
Ievērojams sengrieķu zinātnieks un filozofs-materiālists, saukts «smējējs», viens no atomisma pamatlicējiem.
Dzīvesgājums. Nodzīvoja ilgāk par 100 gadiem. Viņš visu mūžu lietojis uzturā medu un ķermeni ieziedis ar eļļu.
Uzskati un darbība. V gs.pmē. radās mācība par atomiem - nedalāmām vielas pirmvienībām. Lielu ieguldījumu zinātņu attīstībā te deva Dēmokrits. Viņš izteica domu, ka pasaule visapkārt sastāv no pavisam sīkām daļiņām – atomiem. Viņš uzskatīja, ka pasaulē reāli eksistē tikai atomi un tukšums. Atomu skaits ir bezgalīgs, tie var atšķirties pēc formas, savstarpējās kārtības un izvietojuma. Atomi kustās bezgalīgi tukšā telpā. Pēc Dēmokrita domām, pasaulei kā tādai nav ārēju cēloņu un visi procesi ir dabiski.
Tā, novērojot vielas stāvokļa mainīšanos, Dēmokrits kopā ar citu sengrieķu domātāju Epikūru (342.vai 341.-270.g.pmē.) un romiešu filozofu Lukrēciju Kāru (~99.-55.g.pmē.) radīja atomisko mācību.
Dēmokrits un reliģija. Teologi un daži ideālistiskie filozofi uzskata, ka reliģija ir pastāvējusi mūžīgi, reliģiskās jūtas cilvēkos esot tāpat iedzimtas kā bada, baiļu, mīlestības un prieka jūtas. Antīkie materiālisti - Dēmokrits, līdz ar citiem filozofiem materiālistiem - Epikūru, Lukrēciju u.c., uzstājās pret šīm teorijām, uzskatīdami, ka dievus radījuši paši cilvēki pēc sava ģīmja un līdzības.
Zinātņu attīstība noveda pie Dievu noliegšanas. Runājot par reliģiju, Dēmokrits atzīst, ka tā ir vēsturiska parādība, sākumā tās nebija. Reliģija radās sakarā ar bailēm no daudzveidīgajiem dabas spēkiem, kurus cilvēki, neprazdami izskaidrot ar dabiskiem cēloņiem, saistīja ar dievu darbību. Cilvēki maldīgi iedomājas, ka dievi ir nemirstīgi, mācīja Dēmokrits. Viņš propagandēja, ka nekādas dvēseles cilvēkā nav un ka ticība Dieviem radusies sakarā ar cilvēka bailēm no bargajām dabas parādībām un viņu bezspēcības pret tām.
Dēmokrita mācība grāva ticību dieviem un cilvēka dvēseles nemirstībai. Tā saniknoja daudzus grieķus. Viens no tiem pat aicināja iznīcināt Dēmokrita rakstus, bet viņa sekotājus represēt – sist ar pletnēm, ieslodzīt vai atņemt pilsoņa tiesības.
Demokrīts kā ateists. Izcilais sengrieķu filozofs Demokrīts bez vārda runas noraidīja ticību aizkapa dzīvei. Īpaši šim tematam veltītā darbā viņš tādu ticību raksturoja kā blēņu pasakas, kas piestāv tikai muļķiem. Tomēr Demokrīts vēl neuzdrošinājās noraidīt reliģisko rituālu (zīlēšanu, pareģošanu), vietējās polisu dievības, kā arī pieļāva Dieva, lai gan ne mūžīga, pastāvēšanu, tā ietekmi uz cilvēka spējām un viņa slimībām.
Saites.
Atomi.
Atēnu valsts.
Sengrieķu zinātne un zinātnieki.
