Arhimēds (~287.-212.g.pmē.)
Izcilākais sengrieķu zinātnieks, matemātiķis, inženieris un izgudrotājs no Sirakūzu pilsētas Sicīlijā.sengrieķu zinātnieks, matemātiķis, izgudrotājs un inženieris.
Radniecība. Tēvs - Fīdijs, astronoms un matemātiķis, par kuru gandrīz nekas nav zināms.
Plūtarhs pavēsta, ka Arhimēda dzimta kaut kādā veidā saistīta ar Sirakūzu tirāna Hierona II (306.-216./215.g.pmē.) ģimeni.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 287.g.pmē. Sirakūzās, senajā Sicīlijas galvaspilsētā.
Ieguvis spīdošu tehnisko izglītību no sava tēva - astronoma un matemātiķa Fīdija un Aleksandrijas zinātniekiem, kas pārstāvēja tā laika lielāko zinātnes centru. Aleksandrijā viņš satuvinājās ar Eiklīda skolniekiem - Erastofēnu, Kononu un arī Konona skonieku Dosifeju. Atgriezies Sirakūzās, Arhimēds uzturēja ar tiem zinātnisku saraksti.
Arhimeds kā matemātiķis. Ap 250.g.pmē., t.i. 1700 gadu pēc pī izgudrotājiem babiloņiem, atklāja veidu kā šo skaitli noteikt līdz jebkuram lielumam un pirmais izstrādāja precīzu metodi π aprēķināšanai. Darbā "Par riņķa līnijas aprēķināšanu" viņš pirmo reizi aprēķināja skaitli π un pierādīja, ka tas ir viens un tas pats jebkurai riņķa līnijai. Vēlāk konstanti mēdza dēvēt arī par Arhimēda konstanti, tomēr mūsdienās šis konstantes nosaukums netiek bieži izmantots.
Arhimēds kā fiziķis. Arhimēds pirmais izgudroja metodes cietu ķermeņu laukuma un tilpuma aprēķināšanai. Tāpat viņš aprakstīja 3 no 5 jau senatnē zināmajām mehānikām - vinču, skriemeli, sviru, ķīli un skrūvi.
Apjautis likumu, kas nosaukts viņa paša vārdā - Arhimēda likumu. Apzināti vai nejauši secinājis, ka uz šķidrumā vai gāzē iegremdētu ķermeni darbojas spēks, kas ir vienāds ar tam šķidruma svaram, ko izspiedis ķermenis. Saskaņā ar leģendu, Arhimēdam izdarīt savu galveno atklājumu palīdzējusi vanna. Peldes laikā zinātnieks mazliet piepacēlis kāju ūdenī un sapratis, ka ūdenī tā sver mazāk. Šāda atklājuma sajūsmā izskrējis uz ielas ar saucienu "Eurika!" ("Atradu" - grieķu val.).
Ar šo likumu saistīta vēl viena saglabājusies leģenda. Pie Arhimēda vērsies Hierons II, kas šaubījies par to, ka viņam izgatavotā zelta kroņa svars neatbilst tam zelta daudzumam, ko viņš piešķīris juvelierim, un tam piekausēts liels sudraba daudzums. Lai noskaidrotu patiesību, Arhimēds pagatavoja divus tāda pat kroņa svara lējumus - sudraba un zelta. Tad viņš secīgi ievietoja šos lietņus traukā ar ūdeni un atzīmēja, par cik cēlie sūdens līmenis. Tad zinātnieks iegremdēja ūdenī pašu kroni un secināja, ka ūdens līmenis paaugstinājies ne līdz tādam līmenim, kā pienāktos. Tādejādi Arhimēds noskaidroja, ka negodīgis juvelieris bija piesavinājies daļu zelta.
Arhimēds kā astronoms. Sirakūzās viņam bija planetārijs, kuros viņš novēroja debesu ķermeņu kustību, Saules un Mēness aptumsumus. Arhimēds mēģināja noteikt attālumus no Zemes līdz planētām, bet šai procesā vadījās no tā, ka Zeme atrodas centrā, bet Mēness un Saule riņķo ap to.
Sirakūzu aizsardzība. II Pūniešu kara laikā Sirakūzu demokrātiskā partija orientējās uz savienību ar Kartāgu, bet oligarhiskā - uz savienību ar Romu. Arhimēds pieslējās demokrātiem un patriotiem, kļuva par romiešu ienaidnieku.
Ap 214.gadu Sirkūzu pilsētai uzmākušies romiešu karapūļi un Arhimēds aizsardzībā darbojies kā militārais inženieris. Viņš tik prasmīgi pielietojis metamās mašīnas, ka romieši atteikušies no plāniem pilsētu ieņemt triecienā un sākuši aplenkumu. Bez tam viņš arī esot pagatavojis t.s. "Arhimēda nagus" - iekārtu, kas sagrāba romiešu kuģus un no liela augstuma apmeta tos otrādi atpakaļ ūdenī.
Arhimēds liedagā esot pagatavojis milzīgu ieliektu spoguli (it kā no pulētiem bronzas vairogiem), kas koncentrējis Saules starus un sadedzinājis romiešu kuģus. Dažu sekunžu laikā tie aizdegušies ar gaišu liesmu. Lai noskaidrotu stāsta patiesīgumu, grieķu inženieris Joannis Sakas 1973.gadā vēlreiz mēģināja to atkārtot. Viņš lika nostāties liedagā vienā rindā 70 grieķu jūrniekiem ar spoguļvirsmu vairogiem rokās – 1,5 x 1,0 m izmēros. Tad viņš deva rīkojumu grupai pavērst savus vairogus noteiktā lenķī pret koka laivu ūdenī 50 m attālumā. Pēc dažām minūtēm visa laiva bija liesmās. Iespējams, ka Arhimēda priekšrocība bija tā, ka viņš atradās augstāk uz mūriem.
Arhimēda nāve. Tikai pēc 3 gadiem 212.g.pmē. Sirakūzas tika romiešu ieņemtas. Saskaņā ar Plūtarha rakstīto, zinātnieku nogalinājis mājā ielauzies romiešu kareivis bez karavadoņa Marcela ziņas. Arhimēds uzstājīgi lūdzis karavīru minūti pagaidīt, lai atrisinātu savu iesākto uzdevumu. Zinātnieka pēdējā frāze bijusi: "Uzmanīgi, neaizskar zīmējumus!", kad sadusmotais kareivis caurdūris Arhimēdu ar zobenu.
Bez šīs saglabājušās vēl vairākas Arhimēda nāves versijas.
Saskaņā ar nostāstu, Arhimēds apglabāts Grotičellas nekropolē - senā apglabāšanas ceļā Sirakūzu Arheoloģiskajā parkā. Tiek nosauktas arī citas vietas, tā ka īstā vieta tā arī droši nav zināma.
Darbi. Daļa no Arhimēda darbiem, kas nonākusi līdz mūsdienām, ir vēstuļu sarakste ar Aleksandrijas zinātniekiem.
Arhimēda palimpsests. Sengrieķu raksti, kam pa virsu XIII gs. kāds skrīveris Džons Maironass uzrakstījis katoļu lūgšanu. To atrada 1906.gadā kāds dāņu speciālists un jau tad konstatēja, ka tā uzrakstīta pa virsu Arhimēda darbam. Tikai 2002.gadā izdevās restaurēt tekstu. Tad arī atklājās, ka raksti satur arī vienīgo zināmo Hiperīda tekstu no IV gs.pmē. Satur 5 dažādus sengrieķu tekstus, kurus uzrakstījis kāds eiropietis X gs. uz pergamenta.
"Par riņķa līnijas aprēķināšanu."
Avoti. Par Arhimēdu zināms visai maz - pārsvarā no viņa darbu ievadiem kā arī no daudzajām anekdotēm, kuras bieži citēja antīkie vēsturnieki. Būtībā, no Arhimēda līdz mūsdienām saglabājušies tikai viņa prāta sasniegumi.
Savā 54.-51.g.pmē. sarakstītajā darbā "De re publica" Cicerons stāsta, ka Arhimēds esot uzbūvējis, iespējams, Antikitēras mehānismam līdzīgu mašīnu.
Saites.
Arhimēda likums.
Sengrieķu zinātnieki.
Sirakūzas.
