Faradejs, Maikls (1791.-1867.g.)
Angliski - Michael Faraday.
Angļu fiziķis un ķīmiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1791.gada 22.septembrī.
Izglītību ieguva pašmācības ceļā.
Strādājis Karaliskajā institūtā, no 1813.gada bijis H.Deivija asistents, no 1827.gada profesors.
1821.gadā atklāja, ka magnēts rotē ap vadītāju, pa kuru plūst elektriskā strāva, un vadītājs, kurā plūst strāva, rotā ap magnētu - elektrodzinēja laboratoriskais modelis.
1923.gadā pirmais sašķidrināja hloru.
No 1824.gada Londonas Karaliskās biedrības loceklis.
1825.gadā pirmais ieguva benzolu.
No 1830.gada Pēterpils ZA ārzemju loceklis.
1831.gadā atklāja elektromagnētisko indukciju un formulēja tās galvenās likumsakarības. Izpētījis pašindukciju, ieslēgšanas un izslēgšanas strāvas.
Pētījis elektriskās strāvas plūšanu caur skābju, sāļu un sārmu šķīdumiem, kā rezultātā 1833.-1834.gados atklāja elektrolīzes likumības - Faradeja likumus.
Postulējis jonu eksistenci. 1834.gadā ieviesis spēka līniju jēdzienu.
Novērojis dielektriķu ietekmi uz elektrisko lādiņu mijiedarbību un 1837.gadā ieviesis dielektriskās caurlaidības jēdzienu.
1843.gadā pierādījis elektriskā lādiņa nezūdamības likumu.
1845.gadā atklājis paramagnētismu un diamagnētismu, kā arī gaismas polarizācijas plaknes griešanu magnētiskajā laukā - Faradeja efekts, kas ir pirmais eksperimentālais gaismas un magnētisma savstarpējās saistības pierādījums.
M.Faradejs pirmais izteica ideju par fizikālu lauku; tai bija ļoti svarīga nozīme fizikas turpmākajā attīstībā.
Pētījis arī elektrisko gāzizlādi, pusvadītājus. Izteicis domu, ka elektromagnētiskā mijiedarbība izplatās ar gaismas ātrumu.
Miris 1867.gada 25.augustā un apglabāts Haigeitas kapos Londonas ziemeļdaļā.
Darbi. Saukts par "eksperimentētāju karali," jo dzīves laikā veicis apmēram 30 000 izmēģinājumus. Lielākā daļa no tiem tika reģistrēta laboratorijas dienasgrāmatā.
Pirmos mēģinājumus veica ķīmijas jomā. Pirmais aprakstīja benzolu kā atsevišķu vielu un 1825.gadā to arī ieguva.
Ieviesa tādus terminus kā "jons," "katods," "anods," "elektrolīts," "dielektriķis," "dimagnētisms," "paramagnētisms."
Viņa nozīmīgākie darbi saistīti ar elektrību un magnētismu. 1831.gadā viņš atklāja elektromagnētisko indukciju, bet 1833.gadā - elektrolīzes likumus, kas nosaukti viņa vārdā.
XIX gs. 30.-40.gados M.Faradejs atklāja elektromagnētisko indukciju, dielektriķu polarizāciju, diamagnētismu un paramagnētismu, konstatēja elektrolīzes likumus un pierādīja, ka elektrisko lādiņu un strāvu mijiedarbība nav atkarīga no to iegūšanas veida. M.Faradejs ieviesa priekšstatu par elektrisko un magnētisko lauku, izvirzīja tuvdarbības principu.
Faradeja būris ir sava veida vairogs, kas bloķē elektromagnētisko starojumu, radioviļņus un mikroviļņus. Faradeja būri var izgatavot no jebkura materiāla, kas spēj vadīt elektrību. Tas var būt stiepļu siets, metāla loksnes vai stiepļu ruļļi. Tiem var būt jebkura forma, piemēram, kaste, sfēra vai cilindrs, un jebkurš izmērs - no ļoti maza līdz ļoti lielam. Daudzas mums ierastas iekārtās piemērots Faradeja būra princips – tostarp, kabeļos, automašīnās, lidmašīnās, mikroviļņu krāsnīs un daudz kur citur.
Nospiedums civilizācijā.
Faradeja vārdā nosaukti paša atklātie elektrolīzes likumi.
Faradejs. Elektriskāskapacitātes vienība SI sistēmā. Apzīmējums - F.
Elektriskā lauka jēdzienu ieviesis M.Faradejs XIX gs. 30.gados.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Fizika un fiziķi.
