Einšteins, Alberts (1879.–1955.g.)
Albert Einstein.
Slavens žīdu fiziķis, relativitātes teorijas autors, viens no mūsdienu fizikas pamatlicējiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1879.gada 14.martā.
1900.gadā beidzis Federālo tehnisko augstskolu Cīrihē.
1902.-1909.gados strādājis par ekspertu Bernes patentu birojā.
1905.gadā izveidoja Relativitātes teoriju, kurā Enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likumu un masas nezūdamības likumu apvienoja kopīgā Enerģijas nezūdamības likumā.
1909.-1911. un 1912.-1914.gados Federālās tehniskās augstskolas profesors.
1911.-1912.gados Prāgas Vācu universitātes profesors.
1914.-1933.gados Berlīnes universitātes profesors.
1914.-1933.gados direktors ķeizara Vilhelma Fizikas institūtā Berlīnē.
Ap 1915.gadu viņš beidza Relativitātes teorijas izstrādi.
1921.gadā saņēma Nobeļa prēmiju.
1933.gadā emigrēja no nacistiskās Vācijas uz ASV, kur līdz mūža galam strādāja Pristonas Perspektīvo pētījumu laboratorijā.
Aktīvs cīnītājs pret nacismu, par mieru, pret kodolieroču izmantošanu.
Savā dzīves beigu posmā sāka uzstāties ar monologiem sava kaķa priekšā.
Miris 1955.gada 18.aprīlī 76 gadu vecumā.
Zinātniskais mantojums. Galvenais Einšteina zinātniskais sasniegums bija Relativitātes teorijas radīšana, kas būtiski pārveidoja priekšstatus par telpu un laiku. 1905.gadā radīja Speciālo relativitātes teoriju, formulēja jaunus kustības likumus, kas vispārināja Ņūtona kustības likumus.
Einšteins izvirzīja divus postulātus: visās inerciālajās sistēmās visi fizikālie procesi noris vienādi (Einšteina relativitātes princips); gaismas ātrums nav atkarīgs no gaismas avota vai novērotāja ātruma.
Atklāja tā saucamo masas un enerģijas mijsakarības likumu, pierādīja, ka masa ir sistēmā ietvertās enerģijas mērs. Likums tomēr neesot pareizs un to nevar izmantot.
Speciālā relativitātes teorija. Elektromagnētiskās parādības kustīgā vidē klasiskā elektrodinamika pilnībā izskaidrot nespēja. Radušās grūtības novērsa A.Einšteins, 1905.gadā izveidojot Speciālo relativitātes teoriju, kas pilnīgi noraidīja pasaules ētera eksistenci un pierādīja, ka elektrodinamikas likumus nevar reducēt uz klasiskās mehānikas likumiem. Mazos telplaika intervālos izpaužas elektromagnētiskā lauka kvantu īpašības, ko klasiskā elektrības teorija neievēro. Šīs īpašības apraksta kvantu elektrodinamika. Gaismas ātrums ir konstants un visiem novērotājiem vienāds. Tātad tas nemainās atkarībā no tā vai virzāmies prom no gaismas, vai tai tuvojamies, un neatkarīgi no tā, kas gaismas ātrumu mēra. Tādejādi laiks un attālumi kļūst relatīvi, piemēram, kustīgam objektam laiks rit lēnāk un visi attālumi ir īsāki.
Vispārīgā relativitātes teorija. Skaidro gravitāciju un postulē, ka masas un enerģijas klātiene izliec laiktelpu. Savukārt šis izliekums ietekmē daļiņu (arī gaismas kvantu) pārvietošanos. Teorija arī atzimē, ka visi novērotāji ir vienlīdzīgi, ne tikai tie, kas pārvietojas ar notriktu ātrumu.
No tās izriet robeža - neviens ķermenis nevar pārsniegt gaismas ātrumu. Jo vairāk objekts tuvojas šim ātrumam, jo vairāk pieaug tā masa un vairāk vajadzīgs enerģijas, lai vēl palielinātu ātrumu. Tātad pēc šīs teorijas gaismas ātrums kļuvis par lielāko iespējamo Visumā.
Einšteina gravitācijas teorija. Mazpazīstamāka. Noformulēja to 10 gadus pēc relativitātes teorijas. To var novērot kā trīs telpas un vienas laika dimensjas veidojuma - laiktelpas - izliekumu smagu ķermeņu ietekmē. Ilustrēšanai visbiežāk izmanto nostieptu gumijas plēvi, uz kuras uzlikts ķermenis sava smaguma dēļ iegrimst un rada plēvē izliekumu.
Tādi laiktelpas izliekumi patiesi sevi pierādījuši dabā, jo novērots, ka debesu ķermeņi pārvietojas pa noteiktiem ceļiem saskaņā ar Einšteina teoriju.
Relativitātes teorija. Noticot Ī.Ņūtona gravitācijas likumam (kas arī neesot pareizs), Einšteins radīja relativitātes teoriju, kas arī izrādījās aplama. Aizņemoties no Dž.Tomsona formulu e=mc2 un pasniedzot kā savu, viņš arī kļūdījās. Teorijas izstrādi beidza ap 1915.gadu, 1916.gadā to pabeidza. Tās pamatā bija ekvivalences princips. Šai teorijā Einšteins atklāja saistību starp telpu, laiku un gravitāciju, kas pēc Einšteina teorijas, ir atkarīga no četrdimensiju telpas ģeometrijas. Einšteins formulējis gravitācijas lauka vispārīgos vienādojumus - t.s. Einšteina vienādojumus. Paredzējis gravitācijas viļņus.
Pats Einšteins ieteica pārbaudīt Vispārējo relativitātes teoriju pēc šādiem efektiem: merkūra parihēlija nobīdes, gaismas stara noliekšanās Saules gravitācijas laukā, gravitācijas sarkanās nobīdes.
Pamatojoties uz Vispārīgo relativitātes teoriju A.Einšteins 1917.gadā izvirzīja jaunu Visuma modeli.
Einšteins un kvantu fizika. Devis lielu ieguldījumu kvantu fizikas pamatu izveidošanā. Radījis priekšstatu, ka starojuma laukam ir diskrēta, kvantu struktūra, ieviesis fotona jēdzienu (1905.gada gaismas fotonu teorija). izskaidrojis fotoefektu, Stoksa fluorescences likumu, fotojonizāciju u.c. parādības, ko nevarēja izskaidrot gaismas elektromagnētiskā viļņu teorija (Nobeļa prēmija 1921.gadā). Kvantu idejas izmantojis cietvielu īpatnējās siltumietilpības izskaidrošanai 1907.gadā. 1912.gadā atklāja fotoķīmijas pamatlikumu - Einšteina likumu. iedalījis starojumu spontānajā un inducētajā un 1916.gadā ieviesis koeficientu, kas izsaka šo procesu varbūtību - Einšteina koeficienti. Šis Einšteina darbs ir kvantu elektronikas pamatā.
Uzskati par reliģiju. Par to viņš neesot runājis, tikai vienu reizi ko teicis. Uz viņu esot atstājusi lielu iespaidu Visuma kārtība, kur itin viss, sākot no atoma un beidzot ar galaktikām, darbojas kā precīzs kosmiskā pulksteņa mehānisms.
Teicieni.
Viņa vārdi: „Kādu dienu es reiz labprāt satiktos ar Pulksteņmeistaru.”
„Dievs kauliņus nespēlē.”
„Visbrīnišķīgākais no visa, ko mēs jelkad varēsim izmēģināt, ir noslēpumainība. Man nav nekāda talanta, tikai patiesa ziņkārība.”
"Ir divi dzīvošanas veidi: jūs variet dzīvot tā, it kā brīnumu nebūtu, un jūs varat dzīvot tā, it kā viss šai pasaulē būtu brīnums."
Kad Einšteins bij pieprasījis Boram, lai neviena daļiņa nepārsniegtu gaismas ātrumu, Bors bij atbildējis, ka pieprasījums ir korekts tikai daļiņām ar miera masu. Kad Dovkinss pieprasīja Frensim Kollinsam Dievu pierādīt ar zinātniskām metodēm, Kollinss atbildēja, ka zinātne neaptver visu realitāti.
Saites.
Nezināmais Einšteins.
Ātra pārvietošanās kosmosā.
