Teoloģija, teologi
Theos ("dievs" - grieķu val.) + logos ("mācība" - grieķu val.).
Mācība par Dievu.
Saskaņā ar savām ideālistiskajām pamatpozīcijām teologi uzskata, ka reliģijas priekšmets ir Dievs un cilvēka izziņas darbībā galvenais - "visaugstākā Dieva" aptveršana. "Dieva izziņa" veidojas no 3 galvenajiem elementiem: reliģiskās ticības, reliģiskās pieredzes un reliģiskās domāšanas.
Reliģiskā ticība. Tieša pārliecība par dievišķīgā pirmsākuma patiesu esamību. Šī pārliecība nav iegūstama racionālas domāšanas ceļā un ir Dieva dāvana.
Reliģiskā pieredze. Tā rodoties, Dievam ietekmējot cilvēka apziņu. Reliģiskā pieredze var būt tieša - parādības, balsis, dievišķas atklāsmes, un pastarpināta - citu cilvēku tiešās reliģiskās pieredzes atstāstījumi, piemēram, svēto dzīves stāsti. Pie reliģiskās pieredzes pieder tādas noslēpumainas parādības kā Nolas brīnums, Fatimas brīnums u.c.
Reliģiskā domāšana. Tā vispārina aprobežoto un nepilnvērtīgo reliģisko pieredzi un uz šā pamata rada reliģisko sistēmu. Tas viss notiek, lūgšanās gūstot tiešu saskari ar Dievu.
Vēsture. XIV gs. tika atvērta teoloģijas fakultāte vecākajā Eiropas augstskolā - Boloņas universitātē.
Vācu teologs, filozofs un reliģijas vēsturnieks R.Bultmanis (1884.-1976.g.) lika pamatus reliģijas pētniecības formāli vēsturiskai skolai. Viņš izvirzīja t.s. demitoloģizācijas teoriju, atbilstoši kurai visi evaņģēliji ir mīti un to īstā nozīme atklājas, ja tos demitoloģizē. Tādejādi R.Bultmanis centās glābt kristietības dogmas no zinātniskas, kritiskas pieejas.
Pazīstami teologi.
Bonaventūra (1221.-1274.g.).
Johans Fišers (1633.-1705.g.). Vācija.
Rūdolfs Bultmanis (1884.-1976.g.). Vācija.
Saites.
Dievs.
Reliģijas un reliģiozitāte.
