Aliens

“Grifa karavīra” kapā atrastais mīnojiešu gredzens liek pārrakstīt bronzas laikmeta grieķu mākslas vēsturi

2015.gada maijā arheologu pāris Džeks Deivs un Šarona Stokere no Cincinati universitātes, olīvu birzī Pīlā, netālu no Nestora pils, Grieķijas DR, atraka neskartas, labi saglabājušās 3500 gadus vecas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuru saturs būtiski maina mūsu līdzšinējās zināšanas par Grieķijas civilizācijas dzimšanu (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). 

Kapenēs, kuras Grieķijas Kultūras ministrija atzina par nozīmīgāko un aizraujošāko arheoloģisko atklājumu, kas kontinentālajā Grieķijā izdarīts pēdējā pusgadsimta laikā, arheologi atrada labi saglabājušos trīsdesmit gadus veca vīrieša skeletu, apkārt tam izvietotus 2000 priekšmetu, piemēram, no dārgakmeņiem veidotu kaklarotu, zobenu ar ziloņkaula spalu, sudraba kausus un četrus zelta zīmoggredzenus.

Tā kā starp bronzas laikmeta karavīra kājām tika atrasts guļam šķīvis ar iegravētu mītiskā dzīvnieka, grifa, attēlu, tad arī kapenes arheologi nosauca par “Grifa karavīra kapu.”

2016.gada rudenī Deivs un Stokere publicētājā rakstā pauda, ka kapenēs atrastie četri zelta zīmoggredzeni ar izteiktu mīnojiešu ikonogrāfiju liecina par sarežģītu kultūras apmaiņas procesu starp mīnojiešiem un mikēniešiem (Sk.: “Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm”, aliens.lv, 02.11.2016.)

2017.gada novembrī Deivs un Stokere pasauli iepazīstināja ar vēl vienu nozīmīgu artefaktu, kas atrasts Grifa karavīra kapenēs. Tas ir zīmogakmens ar sarežģītu gravējumu, kurā attēlota kaujas aina.

Arheologi ir sajūsmā par šo miniatūro mākslas darbu, kurā mīnojiešu mākslinieks tik prasmīgi ir atveidojis muskuļainu cilvēku ķermeņus. “Pīlas kaujas ahāts,” - kā arheologi ir nodēvējuši zīmogakmeni, noteikti liks mainīt priekšstatus par senās Grieķijas mākslu bronzas laikmetā. Uz tā attēlotā kaujas aina ļaus labāk saprast mītus un leģendas no Rietumu civilizācijas dzimšanas laikmeta, par kuru vēsturniekiem vēl arvien ir maz kas zināms.

Miniatūrais mākslas šedevrs

Konservēšanas ekspertiem bija vajadzīgs vairāk nekā gads, lai zīmogakmeni attīrītu no kaļķakmens uzslāņojuma. Tas, ko pētnieki pēc tam ieraudzīja, bija rūpīgi uz cieta, 3,6 cm gara ahāta akmens virsmas iegravēta kaujas aina. Gravējuma meistarīgi veidotās un izsmalcinātās detaļas to padara par izcilāko miniatūrās mākslas darbu, kas jebkad atrasts bronzas laikmeta Egejas jūras reģionā, sacīja Deivs un Stokere.

Daudzas no gravējuma detaļām, piemēram, ieročus greznojoši ornamenti un rotaslietas, kļūst skaidri saskatāmas tikai tad, kad tās aplūko ar mikroskopu.

Dažas detaļas ir tikai pusmilimetru lielas, sacīja Deivs. Tās ir neticami mazas viņš piebilda.

Sarežģītajā, uz ahāta virsmas iegravētajā spraigas kaujas ainā attēlots uzvarošs karavīrs, kurš, uzveicis vienu ienaidnieku, kas beigts guļ pie viņa kājām, uzbrūk otram, spēcīgākam pretiniekam, kurš savu ķermeni aizsedzis ar vairogu, ar zobenu izdarot nāvējošu dūrienu viņa atklātajā kaklā.

Gravējumā uz zīmogakmens atainotā karavīru cīņas aina atsauc atmiņā episkas varoņu kaujas, kādas aprakstītas Homēra eposā “Iliāda,” kas vēsta par 10 gadus ilgušo karu starp ahajiešiem un trojiešiem. Kaut gan nav iespējams apgalvot, ka gravējumā atainotais sižets ir ņemts no Homēra eposa, tomēr kaujas aina norāda uz leģendu, kuru labi zināja gan mīnojieši, gan mikēnieši, sacīja Stokere.

Zīmogakmens bija ļoti vērtīgs īpašums, kas liecināja par Grifa karavīra augsto statusu mikēniešu sabiedrībā, paskaidroja arheoloģe. Es domāju, ka viņš noteikti sevi identificēja ar varoni, kurš attēlots gravējumā uz ahāta zīmogakmens, viņa piebilda.

Kā zīmogakmens mainīs priekšstatus par bronzas laikmeta grieķu mākslu?

Pētniekus īpaši apbūra tas, ka pirms vairāk nekā 3500 gadiem dzīvojošais mākslinieks gravējumā uz niecīga akmens cietās virsmās spēja tik meistarīgi attēlot gandrīz kailu cilvēku ķermeņus, detalizēti attēlojot gan matus, gan cilvēka muskulatūru. Tādu līmeni grieķu māksla sasniedza tikai klasiskajā periodā, tūkstoš gadus vēlāk, pauž pētījuma autori.

“Pīlas kaujas ahāts” ir kaut kas īpašs, kuram nav līdzinieku ne mīnojiešu, ne mikēniešu mākslā. Tāpēc turpmāk pētniekiem būs jāatbild uz vienu lielu jautājumu: kā tas mainīs mūsu izpratni par grieķu mākslu bronzas laikmetā?

Līdz šim nevienam pat sapņos nerādījās, ka mīnojiieši bija spējīgi radīt šādu mākslu, paskaidroja Deivs. Taču “Grifa karavīra” kapā uzietais zīmogakmens ar iegravēto kaujas ainu liecina, ka mīnojiešus interesēja tēlotājmāksla, ka viņi lieliski mācēja atveidot cilvēka anatomiju un parādīt cilvēku kustībā. Turklāt vēl kombinācija ar stilizējošām iezīmēm šo miniatūrās mākslas darbu padara pašu par sevi neparastu.

Atradums liks mākslas vēsturniekiem no jauna pārskatīt grieķu mākslas attīstības vēsturi, sacīja Deivs un Stokere.

Nākotnē uzrakstītajās mākslas vēstures grāmatās noteikti tiks pieminēts zīmogakmens no “Grifa karavīra” kapa, jo tas maina līdzšinējos uzskatus par grieķu mākslu Mikēnu civilizācijas dzimšanas laikā, norādīja Stokere.

Ko mēs zinām par Mikēnu civilizāciju?

No vēstures grāmatām zinām, ka Mikēnu civilizācija, veidojot pirmo augstas kultūras sabiedrību kontinentālajā Grieķijā, radās ap XVI gs.pmē. un neizskaidrotu iemeslu dēļ īsi pēc Trojas kara pazuda ap XIII gs.pmē. Par tās eksistenci liecina iespaidīgie no milzīgiem akmens bluķiem būvēti cietokšņi un pilis, artefakti un saimnieciska rakstura teksti, kas pierakstīti uz māla plāksnītēm. Nav zināms neviens mikēniešu radīts literārs teksts.

Mikēniešu kultūru spēcīgi ietekmēja senākā Mīnojas civilizācija. Mīnojiešu ietekme īpaši redzama mikēniešu piļu arhitektūrā, apģērbā, freskās un rakstībā, tā sauktajā lineārajā B rakstā.

Mīnojiešu un mikēniešu DNS analīzes liecina, ka abas tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušas no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā (sk.: “DNS analīzes atklāj mīnojiešu un mikēniešu kopīgo izcelsmi”, aliens.lv, 15.08.2017.)

Mikēniešu kultūra nemaz nelīdzinājās vēlākajai grieķu kultūrai. Mikēnu civilizāciju veidoja vairākas austrumu tipa valstis ar monarhiem priekšgalā, kur dominējošā valsts bija Mikēnas, kuru vārdā tad arī tika nosaukta bronzas laikmetā kontinentālajā Grieķijā radusies piļu civilizācija. Piļu celtniecību mīnojieši un mikēnieši bija aizguvuši no Austrumiem. Arhitektūras ziņā mīnojiešu un mikēniešu pilis bija līdzīgas, vienīgā atšķirība bija tā, ka mikēniešu pilis apjoza nocietinājuma mūri, turpretī mīnojiešu pilis bija nenocietinātas.

Kā raksta vēsturnieks Harijs Tumans, būtībā Mikēnu civilizācija bija Tuvo Austrumu civilizācijas filiāle. Taču Mikēnu civilizācija atšķirās no Tuvajiem Austrumiem un arī no citādi radniecīgās Mīnojiešu kultūras ar to, ka tās valdnieki bija kareivīgi. Mikēnu civilizācijā valdīja īsts kara kults. Mikēnu mākslā dominē kara, divkauju un medību ainas, turpretī mīnojiešu mākslā karam veltītu tēmu ir maz.

Tomēr sarežģītā un spraigā kaujas aina, kuru uz “Grifa karavīra” kapā atrastā ahāta zīmogakmens iegravējis mīnojiešu mākslinieks, rada vēl kādu interesantu jautājumu. Vai tik saknes klasiskajām grieķu varonības ideālam nav meklējams tieši Mīnojiešu kultūrā, nevis Mikēnu civilizācijā, par kuru vairāk saglabājušās atmiņas grieķu varoņteikās?

“Grifa karavīrā” kapā atrasto priekšmetu izpēte un analīze turpinās. Un drīz mēs zināsim vairāk par to, kā veidojās Mikēnu civilizācija un cik daudz to ietekmēja senākā Mīnojiešu civilizācija. Pats par sevi saprotams, ka atklājumi, kas tiks veikti analizējot kapeņu saturu, palīdzēs arvien labāk vēsturniekiem saprast, kā tieši norisinājās kultūras apmaiņas process starp mīnojiešiem un mikēniešiem.

Avoti:
magazine.uc.edu
livescience.com
Vuds, Maikls. 2009., “Pirmo civilizāciju meklējumi.” Rīgā: Avots
Tumans, Harijs. 2015., “Varoņi un varonība senajā Grieķijā.” Rīgā: LU Akadēmiskais apgāds
2003. Pasaules vēsture viduskolai I. Rīgā: Zvaigzne ABC 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.