Skotijā atrasta pasaulē senākā kalendārā observatorija
- Detaļas
- Publicēts 26 Jūnijs 2017
- Autors Aliens.lv
- 5857 skatījumi
Birmingemas universitātes zinātnieku komanda, izpētot uz lauka, netālu no Kreitas (Crathes) pils Aberdīnšīrā, Skotijā uzietu senu bedru rindu, atklāja, kā paši uzskata, pasaulē senāko zināmo, vidē izbūvēto kalendāru.
Vorena lauka senvietu, pārlūkojot uzņemtās aerofotogrāfijas, Skotijas pieminekļu valdes speciālisti pamanīja jau 2004.gadā. Veicot vietas apsekošanu dabā, tika atklātās bedres, kas, atbilstoši datējumam, ierīkotas mezolīta laikmetā, pirms apmēram 10 000 gadiem.
Analizējot atrakto bedru novietojumu, arheologi nonāca pie slēdziena, ka šīs, mednieku-vācēju ierīkotās konstrukcijas bijušas paredzētas, lai sekotu gan viena lunārā cikla Mēness fāzēm, gan Saules gada mēnešiem. Tāpat, pēc pētnieku pārliecības, tās izmantotas, lai noteiktu ziemas saulgriežu laiku, kas ļāva Mēness kalendāru saskaņot ar Saules gadu. Raksts par gandrīz 10 gadus ilgušajiem pētījumu rezultātiem š.g. 15.jūlijā publicēts žurnālā Internet Archaeology.
Piemineklis, teikts preses relīzē, ticis izmantots aptuveni 4000 gadus ilgi un šajā laikā bedres periodiski atjaunotas. Līdz ar to nav iespējams noteikt, kas tajās sākotnēji atradies - akmeņi jeb koku stumbri. Tomēr, bedru dažādie dziļumi ļauj pieņemt, ka katrs atsevišķais lunārais mēness bijis iedarīts trīs, aptuveni 10 dienu garos posmos, kas iezīmēja jaunu, pilnu un vecu mēnesi.
12 galvenās bedres tikušas ierīkotas nosacītā arkas formā, kas bijusi orientēta pret "V" veida padziļinājumu pie horizonta, kur ziemas saulgriežu rītā aususi Saule. Pavisam Saules gadā ir 12,37 lunārie cikli (lunārie mēneši) un, pēc arheologu pārliecības, katra no bedrēm atbildusi vienam no šādiem mēnešiem, visai arkai kopumā atveidojot pilnu solāro gadu.
Šo 12 bedru sekundārais uzdevums, atspoguļojot atsevišķās Mēness fāzes, varēja būt viena kalendārā mēneša atveidojums. Pirmās bedres ir nelielas un seklas (atbilst jaunam mēnesim), tad, arkas vidējā daļā tās kļūst lielākas un dziļākas (pilns mēness), lai pēdējā trešdaļā atkal samazinātos izmērā (dilstošs mēness).
"Mūsu atklājumi liecina, ka mednieku-vācēju sabiedrībām mezolīta Skotijā bija gan nepieciešamība, gan vajadzīgās prasmes, lai 5000 gadus pirms līdzīgas laika skaitīšanas sistēmas rašanās Divupes reģionā, izveidotu Mēness-Saules kalendāru, ar kā palīdzību iespējams saskaņot pēc abu spīdekļu redzamās kustības sastādītus gadus.
Runājot par atklājumu, arheologs Dr.Šenons Freizers teica: "Šis piemineklis ir ļoti nozīmīgs, šobrīd unikāls mezolīta mednieku-vācēju laika skaitīšanas prasmju apliecinājums ne tikai Lielbritānijā, bet arī Eiropā. Mūsu izrakumi pavēra jaunu skatu uz cilvēku dzīvi pirms 10 000 gadu un papildina izpratni par viņu attiecībām ar laiku un debesīm."
Jāatzīmē, ka Vorena lauka bedru sistēma šobrīd patiešām ir pasaulē senākā, vidē izbūvētā kalendārā konstrukcija, taču liecības par cilvēku prasmēm skaitīt laiku pēc Mēness cikliem ir vēl krietni senākas. Šeit varam atzīmēt, piemēram, pazīstamo, DR Francijā, Blančardas grotā atrasto Oriņjakas perioda (32 000 g.pmē.) kaula plāksnīti, kurā iegrebto iedobumu lokus arheologs un rakstnieks A.Maršaks interpretēja kā Mēness fāžu iezīmes.
VIDEO:
Attēlos: Vorena lauka kalendārās konstrukcijas. Ekrānšāviņi no youtube.com.
Avoti:
intarch.ac.uk
birmingham.ac.uk
Pirmo reizi publicēts 24.07.2013.
