Tarkvīnija
Etrusku senpilsēta.
Atrašanās vieta. 50 km uz ziemeļiem no Romas pie Martas upes, Tarkvīnijā, Toskānas vidienē, Etrūrijas sirdī.
Vēsture. Saskaņā ar leģendu Tarkvīniju dibinājis izceļotājs Tarhons no Līdijas.
Tarkvīnija ietilpa 12 etrusku pilsētu savienībā, bija Tarkvīnija Priska dzimtā pilsēta.
Tarkvīnija palīdzēja no Rpmas izdzītajam Tarkvinijam Lepnajam , taču tika romiesu sakauta.
Pēc 359.-351.g.pmē. un 310.-308.g.pmē. kariem ar Romu III gs.pmē. sākumā zaudēja patstāvību.
181.g.pmē. Tarkvīnijas ostā Graviskā tika izveidota romiešu kolonija.
Raksturojums. Divi, arī VII gs.pmē. būvēti megalītiski kapi, - Valdnieka un Valdnieces uzkalni -, kalna korē, netālu viens no otra novietoti, vienlaikus dominē gan pār nekropoles centrālo daļu, gan pār plašāku apvidu. Abi megalīti atrodas netālu no senā ceļa, pa kuru, dodoties no jūras uz pilsētu, vajadzēja iet garām citu pilsētu un tālu zemju viesiem. Teritorija apkārt karaliskajiem uzkalniem bez šaubām bija paradzēta tikai viņu dzimtu piederīgo apbedījumiem. Lielo uzkalnu nosaukumi ir izdomāti jaunajos laikos - gan tajos kādreiz atradušies apbedījumi, gan gandrīz visas kapa piedevas jau sen ir zudušas. Tomēr visai ticami, ka tie bijuši saistīti ar Tarkvīnijas augstmaņu dzimtu.
Aplūkojamie objekti.
Valdnieka uzkalns.
Valdnieces uzkalns.
Saites.
Etrusku civilizācijas centri.
