Toskāna, Itālijas reģions
- Detaļas
- Publicēts 25 Oktobris 2016
- 5454 skatījumi
Toscana.
Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no kā arī cēlies Toskānas provinces nosaukums.
Viens no 20 Itālijas reģioniem, izvietojas Apenīnu pussalas ZR ar Florenci kā administratīvo centru.
Raksturojums. Platība - 23 000 km2.
Iedzīvotāji - 4 700 000 (1973.g.).
Ģeogrāfija. Lielāko daļu reģiona aizņem Apenīnu kalni.
Ietilpst Elbas upe. Toskānu šķērso Arno upe ar pietekām.
Vēsture. Antīkajā senatnē Toskānu sauca par Etrūriju un tā bija etrusku civilizācijas šūpulis. III gs.pmē. Etrūriju iekļāva Romas repubikas sastāvā.
568.gadā langobardi kopā ar lielu cilšu savienību ķēniņa Alboina vadībā iebruka Bizantijai piederošajā Ziemeļitālijā. Ieņēma to un arī Vidusitāliju. Langobardi iekaroja Lombardijas teritoriju (tā ieguvusi nosaukumu no langobardiem) un Tusciju (šodienas Toskānu), izveidojot tur savu ķēniņvalsti.
1641.gadā radīja Toskānas lielhercogs Ferdinands II de Mediči radīja pirmo termometru.
Tieši virs Toskānas redzētais diska formas NLO pirmo reizi nodēvēts par "šķīvīti." Tā izpaudies Florencē dzīvojošais astronoms un filozofs Frančesko Bordzīni. Savā traktātā, kas veltīts 1676.gada 31.marta neparastajai gaismai virs Toskānas, viņš rakstīja, ka "vakarā debesīs parādījās spīdošs ķermenis šķīvja formā."
1801.Toskānas lielhercogisti iekaroja Napoleons I, pārveidoja par Etrūrijas karalisti un 1807.gadā to iekļāva Francijas impērijā.
Aplūkojamie objekti.
Florence. Novada administratīvais centrs.
Sandžiminjāna. Torņu pilsēta. Labi saglabāta viduslaiku pilsētiņa. To no visām pusēm apjož mūri. Ieeja ir pa divām ieejām – ziemeļos pa Sanmateo vārtiem un dienvidos pa Sandžovanni vārtiem. Pilsētai tagad ir 14 mūra torņi, viduslaikos to ir bijis 72. Tie ir dzimtu torņi, kurus viduslaikos citu pie cita sev pavēlēja uzbūvēt augstdzimušas ģimenes, lai varētu novērot pretinieku. Jo bagātāka dzimta, jo augstāks tornis. Itāļi pa jokam to dēvē par „Itālijas Manhetenu.”
Čisternas laukums. Pilsētiņas centrālā vieta. Tā vidū no 1273.gada atrodas renesanses laika aka. Iecienītākā fotografēšanās vieta pilsētā.
Doma laukums. Ar rātsnamu un baznīcu.
Sjēna. Universitātes pilsētiņa. Te atrodas viena no visvecākajām universitātēm Eiropā – 700 gadu veca. Līkumotas viduslaiku ieliņas.
Mākslas skola.
Rātslaukums. Kampo laukums. (Piazza del Campo) Vēdekļveidīgs, izbūvēts gliemežvāka formā kā amfiteātris. Tam ir 9 sektori. Tā malā ir rātsnams ar milzu torni un pulksteni. Tornī var uzkāpt.
Katru gadu 2.jūlijā un 16.augustā te notiek zirgu skriešanās sacīkstes – Palio. Jātnieki tērpušies viduslaiku ģērbos un jāj ar neapsedlotiem zirgiem.
Sv.Katrīnas klosteris.
Sv.Marijas doms. Pasaules mēroga arhitektūras šedevrs.
Karāras baltā marmora raktuves.
Massaciuccoli ezers. Brauciens ar kuģīti, vērojot apkārt esošos kalnus un putnus.
Ferrāra. Gleznaina renesanses laika pilsēta.
Kortona un Montepulčiano. Burvīgas mazpilsētas ar noslēpumainiem pazemes labirintiem.
Montepulčiāna - viena no augstākajām Toskānas kalnu pilsētiņiem. No tās paveras plaša panorāma uz tipisko Toskānas ainavu ar cipresēm, olīvkoku audzēm un vīna dārziem.
Pjenca. Harmoniski gleznaina renesanses pilsēta.
Sv.Antimo abatija.
Piza. Slīpais zvanu tornis - Torre Pendente.
Saturnijas karstie avoti. Silti terasveida baseini, ūdenskritumi?
Monti olivero Maggiore abatija.
Castellina in Chiantivīnogulāju pakalni.
Elbas sala. Sala Tirēnu jūrā, Toskānas arhipelāgā.
Etrusku civilizācijas centri Toskānā.
Podžiokola.
Voltera.
Vie cave. Etrusku nekropole, kas, pateicoties augstajām klinšu sienām, atgādina savdabīgu aizu.
Tradīcijas. Toskāna slavena ar savām vīna un sieru darināšanas tradīcijām.
Butteri di Maremma. Gani, izveicīgi jātnieki, tādi kā Toskānas kovboji.
Marroni - ēdamie kastaņi.
