Megalīti, megalītu kultūras (2500.-1400.g.pmē.)
Lielu, dažādās pakāpēs apstrādātu lielu akmeņu celtnes neolītā un bronzas laikmetā.
Megalītu būves sastopamas Ziemeļāfrikā, Kaukāzā, Rietumeiropā, šo celtņu mīklas jau ilgi mulsina cilvēci. Tādas būves esot uzietas pat Atlantijas okeāna dibenā 40 km no Bahamu salām. senākās no celtnēm tiek datētas kā 8000 gadu senas, taču celtnes nāk no dažādiem laikiem - Polinēzijas salās tos slēja tikai vēl pirms dažiem gadsimtiem.
Vēsture. Nav zināms, kas bija pirmo megalītu autori un ar kādu mērķi tie tika celti. Vismaz patlaban tas nav skaidrs. Zināms, ka senie megalīti "skuma" pēc jūras, jo tālāk no jūras ūdeņiem tie atradās, jo mazāki izmēros bija.
Antīkajā pasaulē senie grieķi uzlūkoja Egejas kultūras radītās megalītu pilsētas Mikēnas un Tīrintu kā "ciklopiskas būves."
Megalīti Japānā.
Megalīti Polinēzijā. Polinēzijas salās uzieti daudz megalīti - dolmeņi, majestātiskas, bet pussagruvušas svētnīcas, kanāli. Šo celtņu autorību polinēzieši pierakstīja baltādainiem rudiem dieviem, kas atnākuši no okeāna vai arī pubduriem, kas nokāpuši no trijstāvu lidojošās salas Kuaihelanas. Polinēziešu teiksmas daudz uzmanības veltī menehuniem - noslēpumainai pundurtautiņai.
Megalīti Austrālijā. Tādi ir arī šai Dienvidu kontinentā. To autorību pieraksta vai nu noslēpumainajiem vonžiem, kas atnākuši no jūras - tos attēlo kā radības bez mutes un ar nimbiem virs galvām, vai arī punduriem.
Kaukāza megalīti. Šaurā joslā Kaukāza dolmeņu teritorija stiepjas gar Melnās jūras krastu. Tiek uzskatīts, ka senākie no tiem radīti II g.tk.pmē.sākumā. Tādus uzcelt būtu grūti pat ar mūsdienu celtniecības tehniku.
Britānijas megalīti. Apvīti neparastiem nostāstiem. Tie vēsta, ka noteiktā laikā naktī atveras pakalni un no tiem plūst dīvaina spocīga citpasauļu gaisma. Tā vilina ceļiniekus feju valstībā, kas nogrimusi zemē sensenos laikos. Fejas, sauktas arī par sidām, vēl dzīvojot kaut kur tālu okeānā Apsolītajās salās. Tās pārvalda gudrību un pasakainus dārgumus. Sidas ir vai n u nemirstīgas, vai ļoti ilgi dzīvo, taču var iet bojā kaujā. Tās var mainīt ārieni un palikt neredzamas. Reizēm tās pamet savu "mitekli" un iejaucas cilvēku dzīvē.
Ķeltu mitoloģijas iemīļots sižets ir stāsts par jūras ceļojumiem. Atlantijā kuģojošie jūrnieki, kas meklē burvju sidu zemi, sastop daudz pārsteidzoša savā ceļā. Noslēpumainas salas, neparastas būves, uzceltas jūras vidū -viss tas ir sidu roku darbs. Fragments no īru sāgas "Mak Dina jūrasbrauciens": Viņi [ceļinieki] kuģoja, kamēr pietuvojās gigantiskam sudraba stabam. Tas bija četrskaldņains un katra tā skaldne bija divu airu vēzienu platumā. Lai apbrauktu to, bija nepieciešami astoņi airu vēzieni. Pie viņa nebija ne pleķīša zemes - viens vienīgs bezgalīgs okeāns. Nebija redzams ne staba pamats, ne tā virsotne - tik augsts tas bija. No staba augšas noaidās, plaši plīvodams, sudrabains tīkls, un kuģis ar sakļautām burām izpeldēju caur vienu tā aci. Viņi sadzirdēja no staba augšas varenu, skanīgu balsi, taču nespēja saprast, ne kas runā, ne kādā valodā." Sāgā ir daudz tādu aprakstu.
Interesanti ir daudzie īru stāsti par ļaudīm, ko sidas paņēmušas un Mūžīgās Jaunības Valsti. Šie cilvēki nokļuvuši uz salas milzīgā pilī, kas "balstās... uz kājām no baltas bronzas." Tiem licies, ka pavadījuši pilī tikai gadu, taču, kad pienācis laiks doties uz mājām, pēc ilgas pierunāšanas sidas viņiem deva piekrišanu. Tad izrādījies, ka pasaku pilī laiks tecējis lēnāk nekā uz Zemes. Kad sidām pagājis gads, uz Zemes tie bija gadsimti.
īrusāgās bieži pieminēti megalīti. Tā, piemēram, "Kuhulina slimībā" menhīram piedēvē spēju veikt saziņu starp cilvēku un sidām.
Megalīti Ziemeļeiropā. Arī citviet Ziemeļeiropā plaši izplatīti nostāsti par mazo tautiņu. Visslavenāki darbi šai ziņā ir leģendas "Vecajā Edā" un "Jaunajā Edā." Tie dzīvo akmenī vai zem zemes un pārvēršas akmenī, ja tiem trāpa saules stari. Par viņiem zināms, ka tie ir dārgumu glabātāji, prasmīgi amatnieki un tiem bijušas lielas zināšanas. Saskaņā ar "Edām" mazā tautiņa ņēmusi dalību Dievu karos,kas izsaukuši briesmīgas katastrofas.
Dolmeņi. Pārsedzes.
Kromlehi. Akmens apļi.
Menhīri. Stāvakmeņi.
Eiropas megalīti. Ap 2500.–3000.g.pmē. senie Lielbritānijas salas iedzīvotāji veica savam laikam un civilizācijai mūsu skatījumā ārkārtēju inženiertehnisko uzdevumu, transportējot līdz pat 4 tonnas smagus, zilganas nokrāsas dolerīta blokus no Velsas līdz Viltšīrai, dienvidu Anglijā. Visi pārējie Eiropas megalīti ir būvēti no akmeņiem, kas līdz celtniecības vietai vesti ne tālāk par 10 jūdzēm.
Āžu stāvakmens. Menhīrs. Latvija.
Kalanišas komplekss. Skotija.
Kamjaņas megalīts. Baltkrievija, Vitebskas apgabals.
Karnakas megalītu komplekss. Francija, Bretaņas provinces dienvidi.
Stounhendžas komplekss. Kromlehs + hendžs. Anglija, Viltšīras grāfiste.
Upsīšu dižakmens. Latvija.
Veilanda kalve. Anglija.
Portugāles megalīti. Uzskata, ka tie ir senākie Rietumeiropā. Radioaktīvā oglekļa metode uzrāda to vecumu laikā no 4800.-3800.g.pmē. Saskaņā ar vietējām leģendām tos cēlušas sievietes - mouras, sava veida dievietes. Pirmie megalīti bija vertikāli uzstādīti akmeņi - menhīri. Vēlāk parādījās akmeņu riņķu kompozīcijas - kromlehi. Megalīti tika orientēti uz saullēktu vai pilnmēnesi, kā arī izmantoti apbedīšanas rituālos. Iespējams, tie bija saistīti ar pirmtautu priekšstatiem par pārdzimšanu - bijuši tādi kā "vārti" starp dzīvo un mirušo pasaulēm. Tajos, kā jau sakrālos centros, noturētas reliģiskas ceremonijas, svinēti svētki, noturētas vietējo kopienu sapulces. Viss izmainījās līdz ar kristietības ienākšanu, jo daudzi megalīti tika izpostīti kā "viltus svētnīcas." Dažu vietā tika uzeltas katoļu baznīcas.
Āfrikas megalīti.
Dolmeņi Āfrikā. Tos cēluši arī Malijas dogoni un arī viņiem ir leģendas par mazo tautiņu - ijebaniem. Šie mīti visai līdzīgi Polinēzijas mītiem par menehuniem un Austrālijas mītiem. Pundurīši ijebani ir bālās lapsas Joruga un Zemes bērni, kas radušies asiņu samaisīšanas rezultātā. Ijebanus dogoni uzskata par pirmiem savas zemes apdzīvotājiem. Tieši Ijebani sāka iegūt uguni un bija pirmie kalēji. Tiem bijuši mazi ķermenīši, bet milzīgas galvas - līdzība ar Pelēčiem. Tagad ijebani dzīvojot alās vai zem zemes un vairoties cilvēku acu. Tikai izredzētie varot satikties ar tiem un runāt.
Nabtas akmens stabi. Ēģipte.
Āzijas megalīti.
Akmens kuģis. Japāna.
Gunungkava megalītu komplekss. Indonēzija, Bali sala. Iespējams, vecākā celtne pasaulē.
Ziemeļamerikas megalīti.
Mičiganas ezera megalīts. ASV, Mičigana ezera dibenā.
Mistēriju pakalns. ASV, Ņūhempšīras pavalsts.
Okeānijas megalīti.
Stone marae deTaputapuatea.
Kaimanava siena. Jaunzēlande.
L’évangélisation de la Polynésie.
Les marae.
Marae Tainuu.
Marae Mahaiatea.
Marae Taputapuatea
Les plateformes des Marquises
La vallée de Taaoa
Les plateformes de Vitaria
Les plateformes de Malden
La plateforme de Pulemelei
La plate-forme de Talietumu
Les plateformes de Mu’a
La route de Rarotonga
Le trilithon de Ha’amonga
Tiki de Te I’ipona
Mur de Vahangeku’a Tohua
Les pétroglyphes de Ua Huka
Les pétroglyphes de Foa
Collines de Rapa Iti
Nukuleka
Les grottes de Nanumaga
Les tokhariens de Polynésie
Taiti piramīda.
Tongas vārti.
Vaipojas stāvakmeņi. Jaunzēlande.
