Aliens

Izrakumos Hierapolē atrod 'elles vārtu sargu' statujas

Itāļu arheologi, kuriem, strādājot mūsdienu Turcijas robežās kādreiz ietilpstošās sengrieķu Pergāmas valsts svētās pilsētas Hierapoles teritorijā, šī gada pavasarī pēc ilgākiem meklējumiem beidzot izdevās uziet leģendāro "elles vārtu" īsto atrašanās vietu (sk. "Turcijā atrasti sengrieķu "elles vārti"", aliens.lv, 31.03.2013.), turpinot izrakumus, tagad atseguši divu mītisko Viņsaules vārtu sargu - trīsgalvu suņa Cerbera un čūskas - statujas.

Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

Par "elles vārtiem" antīkajā pasaulē dēvēja alu, kura, no tās izplūstošo indīgo tvaiku dēļ tika uzlūkota kā viena no ieejām Aīda-Plūtona pārvaldītajā mirušo valstībā. Līdzās alai un pie tās esošajiem ārstnieciskajiem sēra avotiem apm. III gs.pmē. tika ierīkots Plutonions - veļu valdniekam Plūtonam veltīts templis, uz kuru, cerot vai nu uz izārstēšanos vai uz pravietisku zīmju saņemšanu sapnī, no tuviem un tāliem apgabaliem devās svētceļnieki.

Pēc tam, kad arheologi, sekojot rekonstruētajai karstā avota plūsmai, 2013.gada sākumā Salento universitātes (Itālija) profesora Frančesko Dandrijas vadībā uzgāja "elles vārtu" vietu, ko iezīmēja joniešu tipa puskolonnas virs kurām bija uzraksti ar apakšzemes dievību, Plūtona un Kores (Persefone) vārdiem, viņi turpināja izrakumus, attīrot no zemēm jaunatklātā tempļa kompleksu. Jo dziļāk viņi ierakās, jo vairāk izraktajā tranšejā saplūda termālā avota ūdens, apliecinot, ka tā izteka patiešām meklējama alā. Arī abas atrastās mītisko Viņsaules vārtu sargu marmora statujas tika izceltas jau no ūdens.

Čūska kā htoniskais dzīvnieks neapšaubāmi ir mitoloģiski saistīta ar mirušo jeb pazemes pasauli, tomēr, atšķirībā no Cerbera, tā nav zināma kā kāds īpašs, Aīda valstību sargājošs briesmonis. Tā vietā čūskas ir iekļautas pašā Cerberā - trīsgalvainā suņa ķermenis ir nosēts ar čūsku galvām un arī aste tam ir kā čūskai. Cerbera - briesmoņu Ehidnas un Tīfona dzimumsakarā radītā nezvēra - uzdevums ir sargāt mirušo un dzīvo valstības robežupi - Stiksu. Cerberam gan jāuzmana, lai mirušie netiek atpakaļ dzīvo valstībā, gan arī, - lai dzīvie nepiekļūtu Stiksai, jo, ja kādam izdotos upē izpeldēties, viņš kļūtu nemirstīgs.

Alas priekšā esošajās zemju un smilšu kārtās pētnieki atrada dažādus svētceļnieku atstātus priekšmetus, tai skaitā dučiem eļļas lampu. Vērtīgāko atrasto priekšmetu vidū atzīmēta no marmora izkalta dievietes Afrodītes galva. Šie ziedojumi liecina par pagānisko kultu nezūdošo popularitāti Hierapolē vēl laikā no mūsu ēras IV-VI gadsimtam. Resp. - periodā, kad Austrumromas impērijas valdnieki pamazām kļuva arvien lielāki un lielāki kristietības atbalstītāji.

Arheologi, vadoties no pašlaik pieejamās informācijas, ir izteikuši hipotēzi, ka V gs. Plutoniona ieeja, iespējams, tikusi noslēgta, lai pagāniem neļautu tur veikt to ceremonijas un rituālus. Tomēr svētdarbības turpinājušas alas priekšā un cilvēki, cerībā uz brīnumainu izārstēšanos, par spīti oficiāliem aizliegumiem un nosodījumiem, joprojām devušies uz karstajiem Hierapoles avotiem.

Aptuveni šajā pašā laikā tikušas arī sabojātas Cerbera un ap sevi apvijušās čūskas statujas, ko, domājams, izdarījuši kristiešu svētceļnieki, kas Hierapolē apmeklējuši tur apbedītā apustuļa svētā Filipa kapa vietu.

Visbeidzot, nekādi nespējot pārtraukt pagānisko svētceļnieku plūsmu, kristīgā baznīca VI gadsimtā templi galīgi iznīcinājusi, to apberot ar zemi.

"Pašlaik," - stāsta profesors Dandria, - "sadarbībā ar netālu esošās Turcijas pilsētas Pamukales universitāti, notiek vietas ģeoloģiska izpēte." "Tiek veikti darbi, lai šo unikālo objektu varētu atjaunot un mēs ceram to atvērt publiskai apskatei jau tuvākajā laikā."

Augšējais attēls: F.Dandrijas publicitātes foto.

Avots:
sott.net

Pirmo reizi publicēts 25.11.2013.