Pergāmas valsts (282.-133.g.pmē.)
Grieķu kultūras vergturu valsts Mazāzijas pussalas ZR malā pie Egejas un Marmora jūrām ar galvaspilsētu Pergāmā, kas eksistēja laikā no 282.-133.gpmē.
Vēsture. Galvenās zemes platības piederēja valsts ķēniņiem, kas daļu no tām piešķīra ierēdņiem un kareivjiem.
Pergāmas valsts veda nepārtrauktus karus ar seleikīdiem, maķedoniešiem un galliem (galatiem).
Otrā maķedoniešu karā (200.-197.g.pmē.) un Sīrijas karā (192.-189.g.pmē.) Pergāmas ķēniņi bija Romas impērijas sabiedrotie, un par to 188.gadā pmē. saņēma lielas zemes rieteņu Mazāzijā. Tai pat laikā Pergamas valsts zaudēja patstāvību un tās ārpolitika nonāca Romas kontrolē. Šāda tendence kļuva īpaši izteikta pēc Trešā maķedoniešu kara (171.-168.g.pmē.).
133.g.pmē. it kā Pergamas valsts pēdējā ķēniņa Atala III (138.-133.g.pmē.) novēlējuma rezultātā briestošas sacelšanās draudos Pergamas valsts zaudēja neatkarību. Pēc Aristonika vadītās sacelšanās apspiešanas tā tika iekļauta Romas impērijā kā Āzijas province.
Saites.
Senā Grieķija.
Pergāma.
