Tēbu nekropolē atrasts labi saglabājies augsta ranga senēģiptiešu priesterienes apbedījums

Ēģiptē, Tēbu nekropolē Dr.Franciska Hosē Martina (Francisko Jose Martin) vadībā strādājošā spāņu arheologu komanda, restaurējot vezīra Amonhotepa-Hujas kapenes, uzgājusi dieva Amona dziedātājas sarkofāgu.

Kā vēsta "Luksor Times," sarkofāgs ir neskarts, lieliski saglabājies un tā iekšienē linu audumā ietīta guļ pagaidām anonīma mūmija, kuras seju sedz pēcnāves maska.  

Lasīt tālāk...

Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu

Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī (Thomas E.Levy) vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds.

Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti, saka pētnieki. Jau 2006.gadā atrastā skarabeja apraksts tagad publicēts britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity."

Lasīt tālāk...

Mūmiju izgatavošanu senēģiptieši uzsākuši jau vēlā neolīta periodā

Jau 3000 gadus pirms faraons Tutanhamons tika iebalzamēts un ietīts linu audumā 1323.g.pmē., pēc tam apbedīts savās ar zeltu pildītajās kapenēs Ķēniņu ielejā, aizvēsturiskie ēģiptieši, tiecoties pēc nemirstības, izmēģināja ķermeņa audus iekonservējošo vielu receptes, lai savus aizgājējus sagatavotu pēcnāves dzīvei. 

Lasīt tālāk...

Krievu arheologi 4300 gadus vecās priestera kapenes, netālu no Gīzas Lielās piramīdas, atklāj agrāk nezināmu sienu gleznojumu

Krievu arheologi atklājuši iepriekš nezināmu sienu gleznojumu 4300 gadus vecajās priestera Perseneba kapenes, kas atrodas uz austrumiem no Lielās piramīdas. Jaunatklātais gleznojums attēlo spilgtas dzīves ainas Vecās valsts pastāvēšanas laikā: laivu braucienus pa Nīlas upi dienvidu virzienā, putnu medības slīksnājā un pašu kapeņu īpašnieku priesteri Persenebu kopā ar viņa sievu un suni.

Lasīt tālāk...

Tuneldžebelā atklātas 16 augstu priesteru kapenes ar 10 000 pēcnāves kalpotāju figūriņām

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Tuneldžebelā, kas atrodas uz 270 km uz dienvidiem no Kairas, atklājuši 16 kapenes, tajās atrodot 20 sarkofāgus un lielu artefaktu kolekciju, kurā bija daudz amuletu, pēcnāves kalpotāju ušebtu figūriņas.

Lasīt tālāk...

Omānā arheologi atrok 2300 gadus vecas dzelzs laikmeta kapenes

Omānas sultanātā, 22 kilometru attālumā no Sinavas (Sinaw) pilsētas atraktas 2300 gadus vecas senākā dzelzs laikmeta kapenes ar labi saglabājušos sabiedrības augstākā slāņa pārstāvja apbedījumu, kas tiek raksturots kā viens no Omānas nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem. 

Lasīt tālāk...

Irānas rietumos atklāta 115 km gara noslēpumaina siena un neviens nezina, kurš to cēlis

Arheologi, 2016.gadā veicot arheoloģisku izpēti Sarpolezahabas (Sarpol-e Zahab) apgabalā, Kermanšahas   provincē  , Zagrosa kalnu rietumu pakājei piegulošos trīs līdzenumos – Bešivepataga (Beshive-Pa-Taq), Kvalešahina (Qaleh Shahin) un Zahaba (Zahab), kopā ar 193 senvietām, kas aptvēra laika periodu no vidējā paleolīta līdz pat islāma periodam, atklāja senas akmens sienas paliekas.

Lasīt tālāk...

Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes

Starptautiska arheologu komanda, Britu muzeja eģiptoloģes Dr.Renē Frīdmenas (Renee Friedman) vadībā, netālu no Edfas, Komalahmāras (Kom al-Ahmar) rajonā, senās Hierakonopoles dienvidu daļā atrakusi gandrīz pilnībā saglabājušās, aptuveni 5600 gadus vecas kapenes, kas piederējušas vienam no šīs vietas senajiem valdniekiem. Arheologu atklājumi ļauj ielūkoties Senās Ēģiptes valstiskuma veidošanās laika aizkulisēs pirmsdinastiju periodā, kā arī paplašina zināšanas par ēģiptiešu kultūras senākajiem slāņiem.

Lasīt tālāk...

Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši VII gs.pmē. Asīrijā

Viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai ir īpaši spēcīgs Saules koronārās masas izvirdums (SKMI) jeb Saules vētra, kas, ja sasniedz 1859.gada t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml. Citiem vārdiem sakot, šāds notikums, kas pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados, mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad XX gs. I pusē pavisam noteiki; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu. Līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012.gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk. Pirms tam mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989.gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām...

Lasīt tālāk...

Izrakumos Luksorā atklāj kapeņu inventāra gatavošanas “industriālo zonu”

Pazīstamais ēģiptiešu arheologs Zahi Havass 10.oktobrī notikušajā preses konferencē informēja par diviem nozīmīgiem atklājumiem Ķēniņu ielejā (pie Luksoras): viens no tiem izdarīts “Rietumu ielejā,” kas zināma kā “Pērtiķu ieleja,” bet otrs – “Austrumu ielejā,” kur atrodas daudzas slavenu faraonu kapenes.

Lasīt tālāk...