Abīda
Abydos.
Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajiem politiskajiem un reliģiskajiem (Ozīrisa kults) centriem Augšēģiptē.
Atrašanās vieta. 98 km uz ziemeļiem no Denderas, 480 km uz dienvidiem no Kairas.
Aplūkojamie objekti. Dienvidēģiptes kultūras centrs, kurā glabāja faraonus.
Amosa piramīda. Celta ap 1530.g.pmē. īpaši faraonam Amosam. (Jahmesam II?). Uzskata par jaunāko no Ēģiptē celtajām piramīdām.
Ozīrisa svētnīca. Uzcēlis faraons Sets I, XIX dinastija. Tūkstošiem gadu šeit glabājās „Piramīdu teksti” un „Sarkofāgu teksti” līdz IV gs.pmē. tie tika pārnesti uz papirusa, nosaukti par „Pārtapšanas tekstiem.” Glabāšanas funkcija bij raksturīga visiem tā laika tempļiem. Šeit bija Dzīvības mītne – mūsdienu universitātes analogs, ar papirusa tīstokļu bibliotēku un skriptoriju, kurā tika sastādīti un pārrakstīti teksti. Tāpat šeit bija skola, kurā mācīja rakstīt un lasīt, rituālus, maģiju, astronomiju, matemātiku, medicīnu un jurisprudenci. Tādējādi te tika sagatavoti priesteri, kuri turpmāk kalpoja valstij un dieviem.
Seta svētnīca Abīdā. Šeit un nesošajām sijām var saskatīt lidmašīnu un helikopteru attēlus. Roberts Šohs gan saka, ka tādi hieroglifi izveidojušies nokaļot vecos un izkaļot jaunos hieroglifus šais vietās.
Uz tempļa sienām daļa esošo gleznojumu plānveidīgi tikuši notīrīti no sienām, tikmēr citi atstāti neskarti. Tas nav nesens kristiešu vandālisms cīņai ar pagānismu, bet gan plānveidīga ideoloģiska cīņa sirmā senatnē ar mērķi noņemt svētnīcai seno svētumu un maģisko spēku. R.Šohs, veicot apskati svētnīcā, konstatēja, ka zīmējumu nokalšana veikta ļoti sistemātiski. Piemēram, tā skārusi dievību rokas un kājas, bet apkārt nekas cits nav aiztikts.
Um el Saab – „podiņu māte” (arābu val.). Faraonu dzimtas kapsēta. Uzbērumkalns ar kapu bedri pamatā.
Senebkaja kapene.
Abīdas aizmirstās dinastijas faraonu apbedījumi. Netālu no Senebkaja kapenēm arheologi ir uzgājuši liecības vēl par 16 aizmirstās dinastijas faraonu apbedījumiem. No pagātnes aizmirstības tumsas izceltās dinastijas nekropole ir izvietojusies blakus senākām, Abīdas dienvidu daļā izvietotām Vidējās valsts faraonu kapenēm. Tur, vietā, kuru senatnē dēvēja par Anubisa kalniem, atrodas, piemēram Senvosreta III (XII dinastija, 1880.-1840.g.pmē.) un Sebekhotepa I (1780.g.pmē.) kapenes.
Sebekhotepa I piramīda. Te viņš ticis apglabāts.
Atradumi.
Hufu figūriņa - vienīgais faraona Hufu atveids, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir 6,5 cm augsta figūriņa no ziloņkaula, kuru 1909.gadā uzgājis eģiptologs sers Flinders Pitrijs.
Ēzeļu apbedījumi – par tādu atradumu ziņoja amerikāņu zinātnieki 2002.gadā esejā žurnalā Proceedings of the National Academy of Sciences. Tika uzietas 10 ēzeļu mirstīgās atliekas, kas tiek datētas ar Pirmsdinastisko periodu – 3.g.tk.pmē. Ēzeļi apbedīti ceremoniālās nekropoles robežās, kas liecina par šo jūga dzīvnieku augsto statusu tai laikā. Tas ir pirmais un pašlaik vienīgais tāds ēzeļu apbedījums, jo nekropolē tika glabāi citi dzīvnieki – putni, kaķi vai krokodili. Apbeītie ēzeļi bijuši vesel, taču to kauli, locītavas un skrimšļi norād, ka tie bijuši darba dzīvnieki, kas daudzus gadus veikuši smagu fizisku darbu. Īpaša nozīme atradumam ir pētniekiem, kas interesējas par mājdzīvnieku piejaucēšanas vēsturi. Pirmkārt apbedījums ir vissenākā liecība par ēzeļu izmantošanu darba dzivnieku kārtā. Otrkārt, apbedītie ēzeļi ir lielāki par mūsdenu ēzeļiem, tiem ir garākas ekstremitātes. Tādējādi tas apgāž tradicionālo priekšstatu par to, ka piejaucēšana automātiski samazina dzīvnieka izmērus. Tad, kad ēzeļi vair nebija nekas neparasts, tad tie arī zaudēja savu īpašo vietu, un netika vairs svinīgi apglabāti.
--------------------------------------------------
Atrašanās vieta. Atrodas 11 km uz rietumiem no Nīlas upes, Augšēģiptē. Lai nokļūtu Abīdā, no Luksoras jābrauc uz ziemeļiem līdz provinces galvaspilsētai Kenai, tad jāpārbrauc pāri Nīlas tiltam uz upes rietumkrastu. Tālāk jādodas uz industriālo centru Naghamadu. No Naghamadas 50 km uz ZR zemes iekšienē aizvijas šoseja līdz pat Abīdai. Tuvākais ciems El Arabata, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "aprakta Arabata," atrodas tikai 10 km attālumā no Abīdas.
98 km uz ziemeļiem no Denderiem, 480 km uz dienvidiem no Kairas.
Vidējas valsts periodā XII dinastijas faraons Senusrets III Abīdas dienvidos uzbūvēja plašu apbedījumu kompleksu, kas sastāvēja no milzīgām apakšzemes kapenēm, bēru tempļa un faraona pēcnāves kultam paredzētas pilsētas.
Vēsture. Cilvēki te sāka apmesties ap 4000.g.pmē.
Jau kopš pirmo dinastiju laikmeta bija nozīmīga valdnieku apbedījumu vieta: tur apbedīti visi(?) septiņi I dinastijas faraoni – Meness, Džers, Denudims, Džets, Anedžibs, Semerhets, Ka un valdniece Merneta (Mernetha).
No Abīdas varētu būt cēlusies II dinastija (pēc Manetona).
Pirmo četru dinastiju laikā tā bija arī Senās Ēģiptes galvaspilsēta. Jau tad Abīda tika uzskatīta par svētu vietu. V dinastijas laikā tā kļuva par mirušo valstības dieva Ozirisa svētvietu, kurš nomainīja senāko vietējo nāves dievu Hontamenti. Abīda kļuva par svētceļnieku centru un iespaidīgu mistēriju ceremoniju skatuvi. Ikviens ēģiptietis kaut reizi mūžā devās svētceļojumā uz šejieni. Lai gan ir arī dati (Hemaki plāksnīte), ka Abīda bija Ozīrisa kulta vieta jau I dinastijas laikā un vēl agrāk, lai gan šis kults nav Abīdā radies.
Rovena universitātes (ASV) pētnieces Dr.Marija Rosado (Maria Rosado) un Dr.Džeina Hilla (Jane Hill), veicot faraona skeleta kaulu detalizētu analīzi, dokumentēja daudzus, dažāda rakstura ievainojumus, kas norāda, ka 35-40 gadus vecais vīrietis miris niknas kaujas laikā, aizstāvoties pret vairākiem uzbrucējiem. Pavisam uz Senebkaja kauliem pētnieki atrada 18 ievainojumu pēdas. Pārsvarā tie bija cirtieni kājās, potītēs, ceļos, rokās un mugurā. Savukārt trīs lielus ievainojumus Senebkaja galvaskausā bija atstājuši atšķirīga lieluma un asmeņa izliekuma cirvji. Traumu raksturs nepārprotami liecina, ka faraons, no aizmirstās dinastijas, krita vai nu atklātā kaujā, vai uzbrukumā no slēpņa.
Otrā starpdinastiju periodā, kad politisko juku rezultātā Lejasēģipti sagrāba hiksi, Abīdā valdīja tā saucamā Aizmirstā dinastija. Lai gan Augšēģipte kopumā (izņemot tās ziemeļu daļu) ar Abīdu palika hiksu nepakļauta, valsts resursi bija ļoti ierobežoti un ekonomika stagnēja.
Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraoni Sets I un Ramzess II Abīdā uzcēla savus tempļus līdzās senākajam Ozireonam.
Mīts vēsta, ka dievs Oziriss uz Zemes ieviesis zemkopību un vīnkopību. Taču viņa brālis Sets aiz skaudības nogalināja Ozirisu, sacirta līķi gabalos un nogalinātā dieva ķermeņa daļas izsvaidīja pa visu Ēģipti. Izīda, nogalinātā dieva sieva un arī māsa, savāca visas Ozirisa ķermeņa daļas atkal kopā un nogādāja Abīdā. Viņai pat uz laiku izdevās atsaukt Ozirisu dzīvē, lai ar viņu varētu stāties dzimumsakaros. Izīda palika stāvoklī un dzemdēja dievu Horu, kurš pieaudzis divkaujā uzveica un nogalinaja sava tēva slepkavu Setu.
Pēc leģendas Ozirisa svētvietā, Seti I templī glabājās Ozirisa galva. Tāpēc jau pirmie faraoni un dižciltīgie savas kapenes centās ierīkot Ozirisa kapavietas tiešā tuvumā. Jāteic gan, ka Seti I nav apbedīts Abīdā, bet gan Valdnieku ielejā Rietumtēbās.
Gandrīz visi ticīgie ēģiptieši centās savā īpašumā iegūt kādu kapliču vai vismaz stēlu Abīdā. Ptolemaju laika Abīda gan bija panīkusi.
Kristiešu fanātiķi pilsētā sasita visas figūras, kurās bija attēloti intīmi žesti, kas vienoja vīriešus un sievietes ar viņu senajiem dieviem.
Atklāšana un izpēte. XVIII gs. francūzis Dr.N.Granžērs (miris 1733.g.) no Dižonas Abīdā atklāja bagātīgi rotāto XIX dinastijas faraona Seta I templi, kas bija aprakts zem smiltīm. N.Granžērs atraka kādu Seta I tempļa logu un bija pirmais cilvēks, kas pēc tūkstošiem gadu iekļuva templī.
Tomēr zinātnieki francūža Dr.N.Granžēra atklājumu atcerējās tikai tad, kad 1859.gadā svētvietu no smiltīm atbrīvoja franču eģiptologs Ogists Mariets.
XIX gs. otrajā pusē kāda arheologu ekspedīcija atklāja Seta I templī savādus hieroglifus, kas atgādināja zīmējumus. Tie atradās tieši virs tempļa ieejas, aptuveni 10 m augstumā. Pētnieki konstatēja, ka dīvainie hieroglifi nav sena teksta rakstu zīmes, bet gan kaut kādu nepazīstamu mehānismu attēli.
20.gs. dīvainos hieroglifus Seti I templī Abīdā pētīja eģiptologs Alans Elfrods un secināja, ka tie attēlo tehniskus objektus - helikopteru, zemūdeni un tanku vai lielgaballaivu.
1990.gadā uz Abīdu devās "Senās astronautikas biedrības" organizēta pētniecības ekspedīcija, kurā piedalījās arī H.Verners Zahmans un Reinholds Millers. "Senās astronautikas biedrības" locekļi galveno uzmanību pievērsa jau minētajiem hieroglifiem Seti I templī Abīdā.
Šos hieroglifus apskatīja arī ģeologs un filozofijas zinātņu doktors, profesors no Bostonas universitātes - Roberts Šohs. Tiesa gan, viņš izteica pieņēmumu, ka šāda izskata zīmes radušās šeit nejauši, senēģiptiešiem nokaļot daudz senākas rakstu zīmes. Jāsaka gan, ka tas skan visai nepārliecinoši.
1991.gadā tika uzietas piecas kapenes, kurās apbedījumi bija veikti 300 gadu pirms Hufu faraona. Kapenēs bija liels priekšmetu klāsts mirušo aizkapa dzīvei (dārglietas u.c.).
Arhitektūra. Gadu tūkstošu ritējumā Abīdā izveidojās plaša pirmskristietisma laika apbedījumu vieta ar milzu tempļiem. Iespaidīgākie Abīdas arhitektūras pieminekļi ir Ozireons, Seta I templis un arī Ramzesa II templis.
Aplūkojamie objekti.
Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraons Sets I Abīdā uzcēla savā vārdā nosauktu lielu svētnīcu, kur šaurā gaitenī, kuru nereti dēvē par “Valdnieku galeriju” vai “Valdnieku eju,” uz sienas iegravēti pirms viņa valdījušu 76 faraonu vārdi. Turpat netālu, uz dienvidrietumiem no Seta I svētnīcas atrodas Ozīrisam vēltītais megalītiskais templis vai kenotafs (viltus kaps) – Ozireons. Ozireona arhaiskais arhitektūras stils, tā izteiktā līdzība ar Hafres ielejas templi Gīzā, ir iemesls diskusijām par tā patieso vecumu. Lai arī eģiptologi Ozireonu datē ar Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Seta I valdīšanas laiku, tā sauktie alternatīvie vēsturnieki, piemēram, Dž.E.Vests, G.Henkoks, to uzskata pat par ļoti senu celtni. Tomēr visticamākais izskaidrojums šeit būs tas, ka Ozireons ir apzināti būvēts arhaiskā, megalītiskā stilā.
Seta I templis. Uzcēlis Jaunās valsts XIX dinastijas faraons Sets I. Pirms vairāk nekā 3000 gadiem celtajam templim ir četrstūrainas izrotātas galvenās ieejas kolonnas, tā ārsienas un pilonus grezno dabisku izmēru cilņi ar laicīgu saturu, piemēram, vienā cilnī attēlots faraons Seti I ar dēlu medībās, liela zāle ar reliģisku motīvu attēliem. Šajā zālē redzamās freskas tiek uzskatītas par skaistākajām un reālistiskākajām visā Ēģiptē.
Uz tempļa sienām daļa esošo gleznojumu plānveidīgi tikuši notīrīti no sienām, tikmēr citi atstāti neskarti. Tas nav nesens kristiešu vandālisms cīņai ar pagānismu, bet gan plānveidīga ideoloģiska cīņa sirmā senatnē ar mērķi noņemt svētnīcai seno svētumu un maģisko spēku. R.Šohs, veicot apskati svētnīcā, konstatēja, ka zīmējumu nokalšana veikta ļoti sistemātiski. Piemēram, tā skārusi dievību rokas un kājas, bet apkārt nekas cits nav aiztikts.
Seta I tempļa kompleksa katram no septiņiem galvenajiem dieviem bija izbūvēta atsevišķa kulta telpa - Ozirisa, Izīdas, Hora un citu dievu svetnīcas. Templī ir 24 milzu smilšakmens kolonnas.
Šaurā gaitenī, kuru nereti dēvē par “Valdnieku galeriju” vai “Valdnieku eju,” uz sienas ar hieroglifiem iegravēti pirms viņa valdījušu 76 faraonu vārdi. Valdnieku saraksta Seti I templī Abīdā minēti 76 faraonu vārdi, kas valdījuši pirms XIX dinastijas faraoniem Seta I un viņa dēla Ramzesa II. Patiesībā Seti I pārbūvēja senāku templi. Kad viņš sāka celt savu templi, sākotnējam tempļa iekārtojumam jau bija 1500 gadu. Senākās Seta I tempļa daļas ir ar balstu pīlāriem nostiprinātie māla ķieģeļu mūri, kuri celti laikā starp 2900. un 2700.g.pmē.
Laikam šai pašā templī (uz kenotafa griestiem) atrodas klasisks izliekušās dieves Nutas attēls. Blakus tās kailajam tēlam atrodas saule un zvaigznes, ir paskaidrojošs uzraksts:
"Bieza tumsa, dievu mājoklis,
Vieta, no kuras atlido putni...
Atvērta Duatā, kas novietota ziemeļu pusē,
Ar lejasdaļu austrumos un galvu rietumos."
Ramzesa II templis. Seti I dēls Ramzess II blakus tēva celtajam (pārbūvētajam) templim uzcēla savu templi, kas gan bija nedaudz pieticīgāk iekārtots.
Ramzesa II kapene. Šeit uziets vienīgais Anubisa attēlojums cilvēka veidolā bez jebkādiem dzīvnieku atribūtiem.
Ozireons - Ozīrisa svētnīca. Pa pusei smiltīs ierakta milzu tempļa, tā sauktā Ozireona drupas, atrodas Seta I tempļa kompleksa rietumu pusē.
Šajā templī katru gadu notika noslēpumainas un dramatiskas mistēriju izrādes, kuras attēloja Ozirisa dzīvi, nāvi un atgriešanos dzīvē. Tūkstošiem gadu šeit glabājās „Piramīdu teksti” un „Sarkofāgu teksti” līdz 4.gs.pmē. tie tika pārnesti uz papirusa, nosaukti par „Pārtapšanas tekstiem.” Glabāšanas funkcija bija raksturīga visiem tā laika tempļiem. Šeit bija "Dzīvības mītne" – mūsdienu universitātes analogs, ar papirusa tīstokļu bibliotēku un skriptoriju, kurā tika sastādīti un pārrakstīti teksti. Tāpat šeit bija skola, kurā mācīja rakstīt un lasīt, rituālus, maģiju, astronomiju, matemātiku, medicīnu un jurisprudenci. Tādējādi te tika sagatavoti priesteri, kuri turpmāk kalpoja valstij un dieviem.
Ozireons ir celts no masīviem granīta bluķiem, kuri savienoti bez saistvielām. Ozireons stila ziņā ir pilnīgi atšķirīgs no blakus esošā Seti I tempļa. Māris Liede esejā "Lapsenes dzēliens un Ozirisa valstība" ("Mistērija," 2007.gada marta numurs) par Ozireonu raksta: "Mazliet ieapaļie klintsbluķu sāni ar it kā rotaļīgajām, bet filigrāni precīzajām sastiprinājumu vietām ir viens pret vienu ar Andu augstkalnē pirmsvēstures drupās skatītajiem!"
Ozireons noteikti ir daudz vecāks par Seti I templi. Tā domā arī eģiptologs Džons Antonijs Vests: "Piedēvēt šos divus tempļus vienam un tam pašam celājam ir tas pats, kas apgalvot, ka Šartras katedrāles būvētāji uzcēluši arī Empire State Building." Vests ierosina datēt ar radioaktīvā oglekļa metodi Nīlas sanesu slāni, kas reiz klāja un joprojām ieskauj Ozireonu.
Ozireons ir noslēpumaina celtne, kuru uzskata gan par pieminekli Ozirisam, gan par Ozīrisa apbedījumu vietu.
Turpat netālu, uz dienvidrietumiem no Seta I svētnīcas atrodas Ozīrisam vēltītais megalītiskais templis vai kenotafs (viltus kaps) – Ozireons. Ozireona arhaiskais arhitektūras stils, tā izteiktā līdzība ar Hafres ielejas templi Gīzā, ir iemesls diskusijām par tā patieso vecumu. Lai arī eģiptologi Ozireonu datē ar Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Seta I valdīšanas laiku, tā sauktie alternatīvie vēsturnieki, piemēram, Dž.E.Vests, G.Henkoks, to uzskata pat par ļoti senu celtni. Tomēr visticamākais izskaidrojums šeit būs tas, ka Ozireons ir apzināti būvēts arhaiskā, megalītiskā stilā.
Amosa piramīda. Celta ap 1530.g.pmē. īpaši faraonam Amosam. Uzskata par jaunāko no Ēģiptē celtajām piramīdām.
Um el Saab – „podiņu māte” (arābu val.). Faraonu dzimtas kapsēta. Uzbērumkalns ar kapu bedri pamatā.
Džera kaps Umelkābā. Umm el-Qaab - arābiski “podu māte,” Abīdā ir lielākais no pirmās dinastijas faraonu apbedījumu kompleksiem, kas pazīstams ar to, ka tajā atrasti aptuveni 318 pavadošie apbedījumi, kuros guldīti upurētie cilvēki.
Aizmirstās Abīdas dinastijas faraonu kapenes. Pirmie pavedieni, kurus šķetinot 2014.gada janvārī izdevās atklāt vēstures miglā pazudušā Senebkaja kapenes un līdz ar tām arī aizmirsto dinastiju, pie kuras viņš piederēja, tika iegūti 2013.gada vasarā, kad Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētā kuratora Dr.Dž.Vegnera (J. Wegner) vadītā arheologu komanda Abīdas senvietu kompleksa dienvidos uzgāja milzīgu, 60 tonnas smagu, no sarkanā kvarcīta darinātu sarkofāgu. Gigantiskais sarkofāgs, kas izcirsts Gebelahmāras (Gebel el Ahmar) raktuvēs pie Heliopoles (netālu no mūsdienu Kairas) un uz Abīdu transportēts apmēram 500 kilometru augšup pa Nīlu, tika datēts ar Vidējo valsti.
2014.gada sākumā atklātās, iepriekš nezināmā, faraona kapenes ir vienas no septiņām līdz šim atraktajām aizmirstās dinastijas valdnieku apakšzemes kapenēm, kuras Abīdas dienvidos aizņem apmēram 150 metrus diametrā lielu teritoriju. Ar Otro starplaiku datētās (1650.-1550.g.pmē.) kapenes sastāv no četrām kamerām, ieskaitot kapa kameru, kuras kaļķakmens sienas apgleznotas ar krāsainām dievu un dieviešu figūrām. Uz baltās sienas, sargājot kanopu lādi, attēlotas debesu dievietes: Nuta, rīta blāzmas dieviete Neftīda, auglības un māšu dieviete Izīda un Selketa, dieviete, kura aizsargāja pret skorpionu un čūsku kodumiem.
Mirušajam ceļā uz aizsauli līdzi dotie priekšmeti kādreiz bijuši pārklāti ar zeltu, taču šīs bagātības, laikam ritot, nonāca kapeņu laupītāju rokās. Arheologi Senebkaja skeletu atrada guļam gruvešos, kopā ar viņa zārka, pēcnāves maskas un lādes fragmentiem.
Senusreta III kapenes. 1902.gadā arheologs Arturs Veigals atrada ieeju milzīgās apakšzemes kapenēs, kuras viņš identificēja kā piederīgas Senusretam III. Tālāk, 1902.–1903.g. kapeņu iekšieni pētīja Čārlzs Gurelijs (Charless Gurrelly), kurš atklāja, ka tās ir milzīgas apakšzemes kapenes, kuras stiepjas 170 metrus tālu rietumu (dienvidu) virzienā, noslēdzoties apakšā zem blakus esošā kalna. Pēc tam kapenēs nekādi izrakumi nenotika. 2005.gadā kapenēs izrakumus pēc gadsimtu ilga pārtraukuma sāka Pensilvānijas muzeja arheologu komanda Dž.Vegnera vadībā.
Ar 1850.g.pmē. datētās milzīgās Senusreta III apakšzemes kapenes atrodas Abīdas dienvidos. Ieeja tajās atrodas T formas dubļu ķieģeļu iežogojuma iekšienē pie dabiska piramidālas formas kalna pakājes (seno ēģiptiešu tekstos dēvēta par “Anubisa kalnu”). Senusreta III kapenes Abīdā ir vienas no lielākajām, ja ne pašas lielākas apakšzemes kapenes, kādas jebkad atrastas Ēģiptē:
garums – 200 metri;
dziļums – 45 metri.
Lai saprastu, cik milzīgas ir faraona apakšzemes kapenes, iztēlē ir jāuzbur 13 stāvu apakšzemes celtne.
Apakšzemes kapenes sastāv no divām daļām:
1. “Ārējās kapenes,” kuras veido “stabu griestu” kamera, divas sānu kameras, 26 metrus garš horizontāls gaitenis, pārī savienotas šahtu kameras. Tās ass no ieejas līdz pat apbedījumu kamerai iet lineāri austrumu-rietumu virzienā (patiesībā, ziemeļu-dienvidu). “Ārējo kapeņu” sienu apdarē izmantots augstvērtīgs Tūras baltais kaļķakmens. Pāreju no “ārejām kapenēm” uz iekšējām veido slīps ar granīta blokiem piepildīts gaitenis, kas savieno pāra šahtu kameras ar apbedījumu kameru, kas iezīmē kapeņu viduspunktu.
2. “Iekšējās kapenes,” kuras veido apbedījumu kamera, lokveida gaitenis ar divām kamerām. To sienas gan kamerās, gan gaitenī ir apšūtas ar sarkano kvarcītu. “Iekšējas kapenes,” pilnībā atrazdamās apakšā zem Anubisa kalna virsotnes, pagriežas pret austrumu (īstenībā, ziemeļu) horizontu.
Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, kapeņu sienas nerotā gleznojumi, cilņi vai hieroglifu uzraksti. Toties tās ir klātas ar augstvērtīgu Tūras kaļķakmeni un sarkanu kvarcītu.
Kapa kamera. Apbedījumu kamera bija aizsargāta ar bloķējošiem granīta akmens blokiem, no kuriem smagākie svēra pat 50 tonnas, taču laupītāji jau senatnē izraka eju, kas apgāja kapeņu arhitektu labi domāto aizsardzības sistēmu. Pati kapa kamera ir neliela 3,2 x 3,7 m izmērā taisnstūra telpa, kuras sienas kādreiz bija klātas ar sarkanā kvarcīta plāksnēm. Vegnera komanda tajā atrada sarkana granīta sarkofāgu ar gludām malām un kanopu lādi (tvertne, kurā ievietoja mumificēšanas procesā izņemtos faraona iekšējos orgānus), arī no sarkana granīta, tikai vāks bija no kvarcīta.
Sākotnēji sarkofāgs un kanopu lāde bija novietoti kameras sienā rupji izcirstās nišās. Pēc tam tās bija pārklātas vai nu ar sarkana kvarcīta plāksnēm vai arī to malas bija integrētas kameras apšuvumā. Tādā veidā kapeņu arhitekti noslēpa sarkofāgu un kanopu lādi, lai laupītāji kapa kameru nevarētu identificēt kā valdnieka apbedījuma telpu.
Sensuerta III kapeņu simboliskā nozīme. Milzīgo Sensuerta III apakšzemes kapeņu arhitektūrā skaidri parādas gan Ozīrisa mirušo pazemes valsts – Duatas, gan saules dieva nakts ceļojuma pazemē simboliskie aspekti.
Tā sauktās “ārējas kapenes” simboliski attēlo Ozīrisa pazemes pasauli – Duatu. “Stabu griestu kameras” arhitektūras arhaiskais stils bija saistīts ar priekšstatu par Ozīrisu kā arhaisku valdnieku. Savukārt pāra šahtu kameras, kuras vienlaikus pildīja papildus aizsardzības funkcijas, milzīgajā kapeņu komplekša kalpoja arī kā simboliska Ozīrisa kapa vieta. Tās arī simboliski izteica priekšstatu par Ozīrisa pazemes pasaules dziļumu. “Ārējo kapeņu” ass striktā austrumu-rietumu linearitāte akcentē ideju par fizisku nolaišanos rietumos, kuri fundementāli bija saistīti ar priekšstatu par ieeju duatā.
“Iekšējas kapenes,” kuras, sākas ar apbedījuma kameru, veidojot lielu loku zem “Anubisa kalna” piramīdai līdzīgas virsotnes, pagriežas uz austrumiem (ziemeļiem), attēlo saules dieva Ra nakts ceļojumu pazemē. Apbedījumu kamera, atrazdamās kapeņu viduspunktā, netālu no kalna pamatnes, iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kuras sākas saules ceļs uz atdzimšanu jaunai dienai austrumos.
Apbedījumu kamera ar tajā apslēpto sarkofāgu un kanopu lādi, iespējams, simboliski attēloja Duatas noslēpumaināko apgabalu, kur notika maģiskais Saules dieva Ra, mirušā faraona savienošanās ar Ozīrisu process, bez kura nebūtu iespējama ne Saules, ne valdnieka atdzimšana jaunai dzīvei.
Aha kapa komplekss Abīdā. XX gs. 50.gadu uzņēmums. Komplekss uzbūvēts trijās secīgās kārtās un, lai gan 1.kārta arhitektoniski līdzinās izmēros mazākajiem 0.dinastijas valdošās kārtas kapiem, visa būve ar trim zemē iedziļinātām lielām kamerām, kuru ķieģeļu sienu biezums pārsniedz 1,5 m, rāda virzību uz monumentālu arhitektūru, kas apliecina jauno stāvokli, kādu ieguvis apvienotās Ēģiptes valdnieks.
Dena kapene. I dinastijas 5.faraons.
Pārsteidzošie attēli Seti I templī.
Tempļa ieejas hallē uz kādas griestu sijas atrodas cilnis ar pārsteidzošajiem dievu transportlīdzekļu vizuālajiem attēlojumiem. Starp daudziem citiem šķietami tehniskas nozīmes hieroglifiem saskatāmi trīs īpaši hieroglifi, kurus bez īpašām pūlēm var atpazīt kā helikoptera, kaujas tanka/lielgaballaivas un zemūdenes attēlus. Zem šiem attēlojumiem, iespējams, iegravēts otrādi apgriezta šaujamieroča attēls.
Kāds eģiptologs, kurš 1990.gadā Senās Astronautikas biedrības pārstāvjus iepazīstināja ar šiem attēliem teica: "Nekur citur jūs neatradīsiet tanka hieroglifus, respektīvi hieroglifus, kas tā izskatās. Tie ir neizprotami attēli. Neviens cilvēks nezina, kas tas ir! Nav tādu hieroglifu, kas tik ļoti atgādinātu helikopteru... Šie attēli vienkārši šeit ir un neviens cilvēks tos nespēj izskaidrot..."
Secinājums: Seta I templis šo reljefa zīmējumu ziņā ir tikpat vienreizīgs, kā Hatoras templis Denderā ar tur akmenī iekaltajiem milzīgo kvēlspuldžu attēliem.
R.Šohs gan uzskata, ka laika gaitā hieroglifi tika ieskrāpēti virs vecajām rakstu zīmēm. Tam gan īsti nevar piekrist. Šoreiz R.Šoham nav taisnība. Lars A.Fišingers pamatoti noraida šo viedokli: "Taču nedz oriģinālā, nedz uz labām fotogrāfijam nekas nav saskatāms no veciem hieroglifiem. Tāpat nekur nav atrodamas pēdas, ka šeit kaut kas butu nokasīts nost.
Atradumi.
Hufu figūriņa - vienīgais faraona Hufu atveids, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir 6,5 cm augsta figūriņa no ziloņkaula, kuru 1909.gadā uzgājis eģiptologs sers Flinders Pitrijs.
Ēzeļu apbedījumi – par tādu atradumu ziņoja amerikāņu zinātnieki 2002.gadā esejā žurnalā Proceedings of the National Academy of Sciences. Tika uzietas 10 ēzeļu mirstīgās atliekas, kas tiek datētas ar Pirmsdinastisko periodu – 3.g.tk.pmē. Ēzeļi apbedīti ceremoniālās nekropoles robežās, kas liecina par šo jūga dzīvnieku augsto statusu tai laikā. Tas ir pirmais un pašlaik vienīgais tāds ēzeļu apbedījums, jo nekropolē tika glabāi citi dzīvnieki – putni, kaķi vai krokodili. Apbedītie ēzeļi bijuši veseli, taču to kauli, locītavas un skrimšļi norāda, ka tie bijuši darba dzīvnieki, kas daudzus gadus veikuši smagu fizisku darbu. Īpaša nozīme atradumam ir pētniekiem, kas interesējas par mājdzīvnieku piejaucēšanas vēsturi. Pirmkārt, apbedījums ir vissenākā liecība par ēzeļu izmantošanu darba dzivnieku kārtā. Otrkārt, apbedītie ēzeļi ir lielāki par mūsdenu ēzeļiem, tiem ir garākas ekstremitātes. Tādējādi tas apgāž tradicionālo priekšstatu par to, ka piejaucēšana automātiski samazina dzīvnieka izmērus. Tad, kad ēzeļi vairs nebija nekas neparasts, tad tie arī zaudēja savu īpašo vietu, un netika vairs svinīgi apglabāti.
Vecākais Ēģiptes vīns - 5000 gadu veca krūka ar vīnu uzieta 2009.gada sākumā. Tas ir vecākais Eģiptē uzietais vīns. Zinātnieki izmantoja organiskos šķīdinātājus, tad nošķīra sastāvdaļas un izanalizēja tās. Pārbaudes parādīja, ka traukā ir vīnskābe, kāda parasti sastopama vīnā. Pētnieki domā, ka vīns izmantots dziedniecībā.
Zīmogi un trauki. Tie kaut kādā mērā ļaujot spriest, ka Narmers un Meness ir viena un tā pati persona.
Džedkāres statuja. Vienīgā zināmā faraona Džedkāres Brīnišķīgā statuja atrasta Ozīrisa templī, Abīdā.
Saites.
Abīdas ķēniņu saraksts.
Senēģiptiešu kultūras centru saraksts.
Senā Ēģipte.
Ēģipte.
