Aliens

Irānas rietumos atklāta 115 km gara noslēpumaina siena un neviens nezina, kurš to cēlis

Arheologi, 2016.gadā veicot arheoloģisku izpēti Sarpolezahabas (Sarpol-e Zahab) apgabalā, Kermanšahas   provincē  , Zagrosa kalnu rietumu pakājei piegulošos trīs līdzenumos – Bešivepataga (Beshive-Pa-Taq), Kvalešahina (Qaleh Shahin) un Zahaba (Zahab), kopā ar 193 senvietām, kas aptvēra laika periodu no vidējā paleolīta līdz pat islāma periodam, atklāja senas akmens sienas paliekas.

Siena stiepjas ziemeļu–dienvidu virzienā apmēram 115 km garumā no Bama (Bam) kalniem ziemeļos līdz pat Zaimargas (Zhay Marg) ciematam dienvidos, tiešsaistes arheoloģijas žurnālā “Antiquity” publicētajā rakstā raksta Teherānas universitātes doktorantūras students Sajads Alibaigi (Sajjad Alibaigi). Rakstā teikts, ka sienas tilpums bija apmēram miljons kubikmetri, kas nozīmē, ka tās celtniecība prasīja ievērojamus darbaspēka, materiāla un laika resursus.

Neskatoties uz to, ka arheologi šo sienu atklājuši tikai nesen, vietējie iedzīvotāji par to jau sen zina un to dēvē par Gavri sienu, raksta Alibaigi. 

Taču žurnāla “Antiquity” redakcija portālam livescience.com norādīja, ka kopš Alibaigi raksta publicēšanas, kļuvis zināms, ka arheologi Gavri sienas paliekas pētījuši arī agrāk, bet pētījuma materiāli palikuši nepublicēti.

Spriežot pēc sienas piekājē atrastās keramikas, tā datējama ar laika periodu starp IV gs.pmē. un mē. VI gs. Vietām pie sienas ir redzamas iznīcinātu celtņu paliekas. Iespējams, ka tie bija mazi torņi, kurus savienoja siena. Pati siena ir būvēta no dabīgiem vietējiem materiāliem, piemēram, oļiem un laukakmeņiem, kas saistīti ar vietām saglabājušos ģipša javu, raksta Alibaigi.

Noslēpumainā siena

Pagaidām arheologi nezina, kurš uzcēla šo noslēpumaino sienu. Tāpat nav zināms, kādam nolūkam tā celta. Tā kā siena ir slikti saglabājusies, nav zināms pat tās sākotnējais augstums un platums. Pēc provizoriskiem arheologu aprēķiniem, tās augstums varēja būt 3 metri un platums – 4 metri.

Lai arī nav skaidrs, vai Gavri siena kalpoja aizsardzībai vai arī tai bija tikai simboliska nozīme, Alibaigi savā rakstā izsaka pieņēmumu, ka siena varēja iezīmēt vai nu Partas vai Sasanīdu impērijas robežu. Kā zināms, abas impērijas būvēja lielas pilis, pilsētas un irigācijas sistēmas, tā kā tām bija pietiekoši resursu, lai uzceltu tādu būvi, kāda ir Gavri siena. 

Turklāt Gavri siena nav vienīgā šāda veida būve, kas atklāta Irānā. Arheologi Irānas ziemeļos un ziemeļaustrumos atklājuši vairāku aizsardzības mērķiem celtu sienu paliekas. 

Datējums

Kaut arī pie sienas atrastā partiešu un sasanīdu keramika varētu liecināt par to, ka struktūra radīta vai nu partiešu vai sasanīdu periodā, tomēr šis datējums ir jāpārbauda turpmāko pētījumu gaitā.

Tā kā vairākos vēsturiskos tekstos Sarpolezahabas apgabals ir minēta kā robeža starp Osmaņu impēriju un Persiju, varētu arī pieņemt, ka siena ir būvēta Osmaņu impērijas periodā. Taču ne osmaņu, ne sefevīdu (valdnieku dinastija Irānā, valdīja no 1487.–1722.g. un no 1729.–1736.g.) tekstos pati siena nav pieminēta. Līdz ar to "Antiquity" raksta autors Alibaigi nosliecas par labu “Gavri sienas” izcelsmei periodā pirms islāma ieviešanas Irānā. 

Avoti:
cambridge.org
livescience.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.