Senebkajs (~1600.g.pmē.)
Voseribre Senebkajs.
Viens no tā saucamās Abīdas aizmirstās dinastijas faraoniem, kas valdīja Otrā starpdinastiju perioda laikā vienlaikus ar hiksu XV dinastiju Lejasēģiptē un ķēniņiem Tēbās.
Dzīvesgājums. Senebkajs gāja bojā kaujā vai negaidītā uzbrukumā diezgan tālu no savas kapa vietas Abīdā. Linu apsēju paliekas, kas tika atrastas netālu no Senebkaja kauliem, liecināja, ka faraons tika mumificēts tikai vairākas nedēļas pēc nāves. Kurā vietā kareivīgais valdnieks beidza šīszemes gaitas, kā arī tas, kas bija viņa ienaidnieki, tas pētniekiem pagaidām nav zināms.
Kā parasti šādos gadījumos, zinātnieki ir izvirzījuši dažas hipotēzes par iespējamajiem faraona Senebkaja vardarbīgās nāves vaininiekiem:
- Senebkajs krita kaujā pret hiksiem, kuri tolaik valdīja Ēģiptes ziemeļos;
- tomēr Senebkajs varēja iet bojā arī cīnoties pret ienaidniekiem Ēģiptes dienvidos. Vēsturiskajos dokumentos minēti vairāki iebrukumi Augšēģiptē no Nūbijas, kas atradās uz dienvidiem no Ēģiptes;
- Tēbu valdnieki, kuri varēja noorganizēt atentātu pret kareivīgo Abīdas valdnieku.
Faraons Senebkajs ir tagad senākais zināmais Ēģiptes valdnieks, kurš, kā liecina nesen pabeigtā tiesu medicīnas ekspertīze, kritis kaujas laukā.
Aplūkojamie objekti.
Senebkaja kapenes. Viena no Abīdā uzietajām 7 (2015.g.) "aizmirstās" dinastijas faraonu kapenēm.
Noskaidrot, kam piederējušas atrastās kapenes eģiptologiem nebija grūti. To īpašnieka vārds un tituls, iekļauts valdnieka kartušā, bija rakstīts uz kapeņu sienas: „Augšēģiptes un Lejasēģiptes valdnieks, Ra dēls Voseribre Senebkajs (Woseribre Senebkay)." Senebkaja skeleta provizoriskā izpēte, ko veica Pensilvānijas universitātes doktorantūras studenti Pols Verhelsts (Paul Verhelst) un Metjū Olsons (Matthew Olson), liecināja, ka mirušais bijis vidēja auguma vīrietis, apmēram 1,75 metrus garš un miris ne vēlāk kā 40 gadu vecumā.
Izmēru ziņā Senebkaja kapenes ir pieticīgas. Nozīmīgākais atradums, ko arheologiem tajās izdevās uziet ir jau pirms gadu tūkstošiem kapu izlaupītāju stipri bojātas kanopu lādes paliekas. No ciedru koka darinātā lāde, kurā, domājams, atradās faraona iekšējo orgānu glabāšanai paredzētie trauki - kanopas, kādreiz bijusi apzeltīta, un par to, ka tā ir ņemta no Sebekhotepa I kapenēm, liecina uz tās palikušais, Senebkaja amatnieku zeltījuma kādreiz nosegtais sākotnējā īpašnieka vārds. Šādi, faraona Senebkaja kapenēs otrreiz izmantoti priekšmeti, tāpat kā no iepriekš valdījuša faraona kapenēm "palienētais" sarkofāgs, ļauj izdarīt secinājumus par Abīdas valsts ierobežotajiem resursiem un tās ekonomisko izolāciju. Atrodoties Vidusēģiptes dienvidu daļā pa vidu starp divām lielākām valstīm: Tēbu (XVI-XVII dinastijas) valsti, kas atradās Ēģiptes dienvidos un hiksu (XV dinastija) valsti, kura aizņēma Ēģiptes ziemeļus, Abīda, acīmredzot, spēja vismaz kādu laiku būt neatkarīga, taču, ģeogrāfiski norobežota no svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem, bija lemta stagnācijai.
Atradumi.
Faraona mūmija. Rovena universitātes (ASV) pētnieces Dr.Marija Rosado (Maria Rosado) un Dr.Džeina Hilla (Jane Hill), veicot faraona skeleta kaulu detalizētu analīzi, dokumentēja daudzus, dažāda rakstura ievainojumus, kas norāda, ka 35-40 gadus vecais vīrietis miris niknas kaujas laikā, aizstāvoties pret vairākiem uzbrucējiem. Pavisam uz Senebkaja kauliem pētnieki atrada 18 ievainojumu pēdas. Pārsvarā tie bija cirtieni kājās, potītēs, ceļos, rokās un mugurā. Savukārt trīs lielus ievainojumus Senebkaja galvaskausā bija atstājuši atšķirīga lieluma un asmeņa izliekuma cirvji. Traumu raksturs nepārprotami liecina, ka faraons, no aizmirstās dinastijas, krita vai nu atklātā kaujā, vai uzbrukumā no slēpņa.
2014.gada izraukumu lakā Abīdā ar tiesu medicīnas metodēm izpētot šīs dinastijas faraona Senebkaja mirstīgās atliekas, Pensilvānijas (ASV) universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš ir vēsturē senākais šobrīd zināmais Ēģiptes valdnieks, kura dzīves gaitas beigušās kaujas laukā. Ievainojumu veids un izvietojums uz ķermeņa norāda, ka uzbrukuma laikā faraons atradies augstāk par saviem uzbrucējiem, domājams, jājis uz zirga. Vispirms tie viņu ievainojuši kājās un mugurā, tad, notriektu zemē, nogalinājuši ar cirvju cirtieniem pa galvu. Osteoloģiskais materiāls liecina, ka faraonam bija spēcīgi attīstīti augšstilbu un iegurņa muskuļi, kas norāda, ka ievērojamu savas dzīves daļu viņš pavadījis zirga mugurā.
Senebkaja sarkofāgs. 2013.gada vasarā, kad Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētā kuratora Dr.Dž.Vegnera (J.Wegner) vadītā arheologu komanda Abīdas senvietu kompleksa dienvidos uzgāja milzīgu, 60 tonnas smagu, no sarkanā kvarcīta darinātu sarkofāgu. Gigantiskais sarkofāgs, kas izcirsts Džebelahmāras raktuvēs pie Heliopoles (netālu no mūsdienu Kairas) un uz Abīdu transportēts apmēram 500 kilometru augšup pa Nīlu, tika datēts ar Vidējo valsti, taču tā īstais īpašnieks palika nezināms līdz pat pašām vasaras izrakumu sezonas beigām. Tik daudz arheologiem toreiz bija skaidrs, ka milzīgais sarkofāgs ticis pārvietots no savām sākotnējām kapenēm uz cita, vēlāk valdījušā faraona kapenēm otrreizējai izmantošanai.
Raksti.
Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā.
Saites.
Abīdas aizmirstā dinastija.
Abīda.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
