Aliens

Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes

Starptautiska arheologu komanda, Britu muzeja eģiptoloģes Dr.Renē Frīdmenas (Renee Friedman) vadībā, netālu no Edfas, Komalahmāras (Kom al-Ahmar) rajonā, senās Hierakonopoles dienvidu daļā atrakusi gandrīz pilnībā saglabājušās, aptuveni 5600 gadus vecas kapenes, kas piederējušas vienam no šīs vietas senajiem valdniekiem. Arheologu atklājumi ļauj ielūkoties Senās Ēģiptes valstiskuma veidošanās laika aizkulisēs pirmsdinastiju periodā, kā arī paplašina zināšanas par ēģiptiešu kultūras senākajiem slāņiem.

Skatīt Senās Ēģiptes pieminekļi lielākā kartē

Hierakonopole

Hierakonopole - Hora, dievišķā Vanaga, pilsēta, kurai bija ļoti svarīga loma Augšas un Lejas Ēģiptes apvienošanā vienotā valstī, atrodas Ēģiptes dienvidos, Nīlas krastos.

Mūsdienās Hierakonopole ir neliels ciematiņš, bet protodinastiju laikmetā un I dinastijas sākuma posmā tā bija Augšēģiptes reliģiskā un politiskā galvaspilsēta. Apmetne vēlākās Nekenas jeb grieķu vārdā - Hierakonopoles, kā tā plašāk pazīstama, vietā izveidojusies jau Nakādas I vai pat Badāras kultūras laikā apmēram ap 5000.g.pmē.

Savu maksimālo uzplaukumu Nekena sasniedza ap 3500.-3400.g.pmē. - pilsēta, sastāvoša no vairākiem ēku kvartāliem, ar nošķirtu reliģisko, administratīvo, ražošanas un dzīvošanas zonu, bija izstiepusies aptuveni 3 km garumā gar Nīlas palienas malu un tajā mitinājās pēc dažādiem vērtējumiem no 5000 līdz pat 10 000 iedzīvotāju. Daudzas no Hierakonopolē atrastajām senlietām, kā arī arhitektoniskie objekti zinātniskajā literatūrā tiek apzīmēti kā "senākie" un "pirmie" - tajos vērojamās iezīmes, simbolika un stils tālāk attīstījās protodinastiskajā un I dinastijas laikmetā, liekot pamatus klasiskajai Senās Ēģiptes kultūrai.

Hierakonopoles valdnieki IV tūkstošgades pirms mūsu ēras II pusē kļuva arvien spēcīgāki un ietekmīgāki, līdz viens no tiem, iespējams, Narmers (Meness?), ap 3100.g.pmē. iekaroja (jeb pievienoja bez kara darbības, - vai valsts apvienošana bija vardarbīga, tas mums nav zināms) Lejas Ēģipti (valsts ziemeļu daļu) un kļuva par pirmo abu apvienoto Ēģiptes zemju valdnieku - pirmās dinastijas pirmo faraonu. Tā saukto Narmera plāksnīti - ceremoniālu kosmētikas paplātni ar valdnieka un pakļauto ienaidnieku attēliem, ko atrada zem Hora tempļa - nereti dēvē arī par pasaulē senāko politisko dokumentu.

Neilgi pēc Vecās valsts nostiprināšanās, varas centrs no Hierakonopoles pārbīdījās uz Abīdu, tad uz Memfisu, taču Hora templis, saistībā ar valdnieka kultu, savu nozīmi visas Ēģiptes mērogā saglabāja līdz pat Ptolemaju laikiem.

Hierakonopoles arheoloģiskā izpēte

Arheoloģiskie pētījumi, kas ilgst vairāk, nekā simts gadus pierāda, ka Hierakonopolei pirmsdinastiju periodā, Ēģiptes civilizācijas rašanās un sākotnējās attīstības laikā bija ļoti svarīga un izcila loma.

Pirmie senās pilsētas drupas un tās nekropoli XIX gs. beigās pētīja angļu arheologi Džeimss E.Kvibels un F.V.Grīns.

Galvenais depozīts. Kvibels ar Grīnu, rokot zem Hora tempļa pamatiem, 1894.gadā atrada tā saukto Galveno depozītu, kurā atradās tagad teju katrā Senajai Ēģiptei veltītā skolas grāmatā vietu radušais, jau minētās Narmera plāksnītes attēls. Vēl, citu, daudzu (pavisam depozītā bija ap 1000 senlietu) mazāk nozīmīgu priekšmetu (glazēta keramika, ziloņkaula griezumi, akmens figūriņas, u.c.) vidū, tur bija arī valdnieka Narmera un Skorpiona, viena no Narmera priekšgājējiem, vāles galvas, uz kurām iegrebtie zīmējumi vēstī par valdnieka varu.

Izgleznotais kaps. 1899.gadā Grīns uzgāja Izgleznoto kapu, kas, datēts ar apmēram 3500.g.pmē., ir senākais zināmais šāda veida apbedījums Ēģiptē. Uz tā sienām redzamie zīmējumi ir ļoti līdzīgi pēc 400 gadiem tapušo protodinastiju perioda apbedījumu kameru rotājumiem.

Pēc Kvibela un Grīna veiktajiem izrakumiem Hierakonopoles izpētē iestājās zināma pauze, kas ar nelieliem pārtraukumiem ilga gandrīz 80 gadus. Plašāka un sistemātiska vietas izpēte atjaunojās XX gs. II pusē, kad darbā iesaistījās nu jau dažādas nozares, - arheoloģiju, eģiptoloģiju, ģeoloģiju un citas zinātnes - pārstāvošu pētnieku komandas. Laikā no 80.gadiem līdz 1990.gadam pētījumi notika Maikla Hofmaņa vadībā, tad, pēc viņa nāves, pārraudzību uzņēmās Londonas universitātes koledžas arheoloģe Barbara Adamsa, savukārt, kad 2001.gadā mira Adamsa, Hierakonopoles starptautiskās ekspedīcijas vadību pārņēma Dr.Renē Frīdmena, kura šo pienākumu pilda līdz pat šim brīdim.

Hora templis. Viens no pētniekus Hierakonopolē visvairāk piesaistījušiem objektiem ir bijis Narmera jeb Hora templis, kas nereti tiek dēvēts par Ēģiptes senāko svētnīcu. Tempļa palieku izpēte, raksta Frīdmena, liecina, ka tā bijusi no trim telpām sastāvoša svētnīca, kuras fasādi veidojušas lielu baļķu, iespējams, no Libānas ievestu ciedra koku kolonnas. Tempļa priekšā atradās liels, ovāls, ar sienu iežogots pagalms, kurā bija viens pats stabs (par tā pastāvēšanu liecina atrastā staba vieta). Zinātniece domā, ka uz tā varēja atrasties Hora tēls, pie kura notika ceremonijas. Tur bija arī no Nīlas dubļu ķieģeļiem būvēta platforma, uz kuras, domājams, stāvēja valdnieks, vērojot kā priesteri upurē dievam kazlēnus, teļus un pat krokodilus.

Apkārt svētajam pagalmam atradās amatnieku darbnīcas, kurās, izmantojot vietējos un importētos materiālus, tika darināti augstākās kārtas lietošanai paredzētie, statusu apliecinošie luksusa priekšmeti: pulēta kaula kastītes, akmens trauki, krelles, citas rotas lietas un smalki ieroči. Templis, kura novietojums bija izvēlēts tā, lai tas telpiski pārvaldītu pārējo pilsētu, nosacīti var būt saucams par visu vēlāko ēģiptiešu tempļu prototipu un simbolizēja nākamos 3000 gadus Nīlas krastos valdošo faraonu patrona, dieva Hora un viņa aizgādībā esošā valdnieka spēku un varu.
Laikā kopš 2001.gada Frīdmenas vadītā arheologu komanda Hierakonopolē veikusi virkni izrakumu, kuros pētījusi gan Narmera templi, gan atradusi apbedījumus, podnieku krāsnis, alus darināšanas vietas un citus objektus, kā arī restaurējusi daļu no Hierakonopoles "cietokšņa" - apm. 4700 gadu sena, II dinastijas pēdējā faraona Hasehemūna būvēta ceremoniālā centra.

Elites kapulauks HK6. 2005.gadā Frīdmena atsāka pētīt Hofmaņa XX gs. 80.gados atklāto, nomenklatūras apzīmējumu HK6 ieguvušo pirmsdinastiju perioda elites kapulauku, kas atrodas Hierakonopoli pāršķeļošās ielejas (arābu - vadī) malā, pāris kilometru no Hora tempļa. Hofmanis kapulaukā bija atsedzis lielus, ar dubļu ķieģeļiem izklātus protodinastiskā perioda un agrīnās pirmās dinastijas laika (3200.-3000.g.pmē.) kapus, kuriem bijušas virs tiem izbūvētas struktūras. Lai gan kapulaukā bija netraucēti rīkojušies izlaupītāji, Hofmanim apbedījumos izdevās uziet daudzus eksotiskus, importētus vai no importētiem materiāliem izgatavotus priekšmetus, kuru klātbūtne liecina, ka attiecīgajā periodā Hierakonopole (un tajā dzīvojošie augstmaņi) vēl bija nozīmīgs politiskais un ekonomiskais centrs. Apkārt cilvēku apbedījumiem Hofmanis atrada arī dzīvnieku kapus, tur bija suņi, liellopi, babuīni un pat gliemežvāki.

Turpinot Hierakonopoles sabiedrības elites kapulauka izpēti, laikā no 1997. līdz 2000.gadam Barbara Adamsa noskaidroja, ka tajā atrodas arī daudz vecāki apbedījumi (13.-23.kaps), nekropoles izveidošanu, attiecinot uz Nakādas IIab periodu, kas hronoloģiski atbilst apmēram 3800.-3700.g.pmē. Arī šajos kapos mirušajiem līdzi bija dots ne vien bagātīgs priekšmetu klāsts, bet, apbedīti atsevišķos kapos netālu no cilvēkiem, arī upurdzīvnieki - kādā kapā atrada pat jaunu ziloni, bet citā lielu vēršveidīgo. Dzīvnieki bija apbedīti līdzīgi kā cilvēki - ar apbedījuma inventāru, īpaši iekārtotos kapos. Frīdmena uzskata, ka daļa no HK6 apbedītajiem dzīvniekiem (krokodili, nīlzirgi, mežonīgie vērši, u.c. savvaļas dzīvnieki) simbolizēja Nīlas plūdos un citās dabas stihijās iemiesotos haosa spēkus, kurus senēģiptieši tādējādi centās pakļaut kontrolei, suņiem un kaķiem bija paredzētas sargu funkcijas, bet mājlopiem vajadzēja nodrošināt apbedīto ar pārtiku.

Izpētītajos Nagādas IIab perioda kapos Adamsa atrada arī četras (divas 16.kapā un divas - 23.kapā), šobrīd Ēģiptē senākās zināmās māla apbedījuma maskas. Ar lielu pārliecību var teikt, ka tās, neapšaubāmi saistītas ar piederību valdnieka dzimtai, ir simboliski funkcionālas priekšteces, piemēram, slavenajai Tutanhamona zelta maskai.

2000.gadā Adamsa HK6 kapulaukā, konstrukcijā, kas nosaukta par 23.kapa ziedojumu kapelu, atrada trīsdimensionālas, izmērā dzīvam cilvēkam tuvas statujas fragmentus, kas, ja tās datējums ar 3600.g.pmē. ir pareizs, uzlūkojama par senāko šāda veida mākslas darbu Ēģiptē. Interesanti, ka vienīgie saglabājušies veselie gabali no vairāk nekā 500 sīkos fragmentos sadauzītās statujas bija auss un deguns, kas citos gadījumos parasti ir tās ķermeņa daļas, kuras statujām trūkst. Šeit turpretī ir auss un deguns, bet nav pašas statuetes.

23.kapene.

Līdz šim viens no nozīmīgākajiem, kapulaukā HK6 atklātajiem apbedījumiem ir 23.kaps, kuru iesāka pētīt Adamsa, bet 2005.gadā pabeidza Frīdmena. Šī kapa, kura ziedojumu kapelā atrada augstāk minēto statueti, izmēri bija 5,5 x 3,1 m. Kapa grīda bija izlikta ar akmens plāksnēm, bet to ietvēra no stāvkoku stabiem un pinumiem veidots žogs - atrašanas brīdī tā bija senākā zināmā, virs kapa veidotā struktūra Ēģiptē. Vēlāk noskaidrojās, ka līdzīgas arhitektoniskas konstrukcijas bijušas izbūvētas arī virs dažiem citiem HK6 kapulauka kapiem.

23.kapu izpētot, noskaidojās, ka tas jau senatnē vairākkārt ticis izlaupīts. Vēl bez statuetes tajā atrada no krama darinātu ibeksa (kalnu āzis) figūru un četru, daļēji saglabājušos cilvēku skeletu atliekas. Frīdmena domā, ka gadījumā, ja šie indivīdi nav tikuši šajā vietā ierakti vēlāk, traucējot sākotnējo apbedījumu, tie, vadoties pēc pilnīga inventāra trūkuma, visdrīzāk ir upurēti karagūstekņi vai vergi. Ja šie, 23.kapā guldītie mirušie, kā arī virkne citu, kapulauka izcilākajiem, lielākajiem kapiem pakārtoto apbedījumu, patiešām ir cilvēku upuri, tad cilvēku upurēšanai senajā Ēģiptē ir krietni garāka priekšvēsture nekā iepriekš domāts - pēc izplatīta uzskata tā bijusi raksturīga tikai Abīdas agro dinastiju laikmeta valdniekiem.

Blakus 23.kapam atsedza vēl vienu, 25.kapu. Tajā atradās trīs pieaugušo paliekas, kad bija ietītas audumā un guldītas uz pīteņiem. Ņemot vērā, ka 25.kaps arī atrodas kopējā nožogojuma iekšpusē, to uzskata par vienas struktūras kompleksa daļu.

Kapa iežogojuma izmēri ir 16 x 9 m un stabu diametrs ir 6-10 cm. Vienā no stabu vietām iežogojuma sienas ziemeļaustrumu stūrī atrada dedzinātu strausa olu paliekas, kas, iespējams, saistāmas ar kādiem atdzimšanas/atjaunošanās rituāliem. Ziemeļaustrumu pusē sienā bija atradusies arī ieeja kapa iekšējā teritorijā. To iezīmēja lielas stabu bedres, vienā no kurām atradās kāda māla trauka atliekas un jaundzimuša kazlēna kauli. Vēl vienu depozītu uzgāja starp ieeju un ziemeļaustrumu stūri - tajā atrada no krama darinātu auna galvu un melnkoka vāles kātu.

Aiz nožogojuma, taču netālu no tā 2003.gadā arheologi atraka ziloņa apbedījumu. Tas ir viens no diviem šajā kapulaukā atrastiem ziloņiem un, tā kā kapu izveidošanas laikā šie dzīvnieki Ēģiptē nedzīvoja, resp. - ziloņus varēja iegūt tikai īpaši turīgi un ietekmīgi cilvēki, tie līdz ar pārējo liecina, ka šeit zemē guldīti agrīnie Hierakonopoles valdnieki, kas gribēja un varēja pierādīt un izcelt savu bagātību un iespējas.

Nesen Hierakonopoles ekspedīcija paziņoja par vēl vienu īpašu HK6 nekropolē izdarītu atklājumu - pētniekiem, laikā no 2014.gada 8.februāra līdz 30.martam notikušos izrakumos izdevās uziet un izpētīt gandrīz neskartu kapu (72.kaps), kurā bija arī saglabājušās pirms 5600 gadiem apglabātā vietējā valdnieka vai kāda ietekmīga valdnieka dzimtas locekļa mirstīgās atliekas.

72.kapene.

2013.gadā, turpinot sistemātisku HK6 kapulauka izpēti, arheologi atraka 9 metrus garas, no koka stabiem veidotas sienas paliekas (siena F). 2014.gada izrakumu sezonā zinātnieki, lai noskaidrotu visas būves izmērus, turpināja pētīt F sienu. Izdarot izrakumus rietumu malā, komanda atklāja, ka būve bija 13 metrus gara (A-R virzienā) un 9 m metrus plata (D-Z virzienā). Sienas veidoja nelieli koka stabi (5 cm diametrā), kas bija izvietoti divas atsevišķās, bet paralēlās rindās.

Būves iekšiene bija stipri izjaukta un izpostīta, taču gandrīz tās centrā arheologi uzgāja ar smiltīm piepildītu bedri. Tālāki izrakumi atklāja, ka bedre ir kapenes, kuras dokumentācijā ieguva 72.kārtas numuru. Attīrītā kapa izmēri bija 3,2 x 2 metri, kas salīdzinot ar citiem elites kapulauka pirmsdinastiju laika kapiem bija diezgan daudz, taču nesasniedza 23.kapa lielumu. Kapenes apņēma ap tām novietotas koka kolonnas 20 cm diametrā, kuras kādreiz balstījušas kapeņu virsbūvi. Kolonnas bija sadegušas, par ko liecināja sarkani iekrāsotās smiltis, pīšļi un kokogles.

Kapeņu īpašnieka mirstīgas atliekas. Kapenēs, arheologiem par lielu gandarījumu, izdevās uziet arī 17-20 gadus veca vīrieša mirstīgas atliekas, diemžēl stipri bojātas. Viņa kauli, apdeguši, bija izmētāti augšējā slānī un tam pieguļošajos rajonos. Vienīgi daži pirksti un iegurņa kaula daļa atradās uz kapeņu grīdas. Tomēr pārējie kapenēs atrastie artefakti atradās savās sākotnējās vietās, veidojot unikālu materiālu kopumu, sniedzošu plašāku ieskatu pirsmdinastiju perioda sabiedriskajās norisēs un materiālajā kultūrā.

Bārdaina vīrieša statuja. Neapšaubāmi nozīmīgākais atradums 72.kapā ir gandrīz pilnībā saglabājusies, 32 centimetrus liela, bārdaina vīrieša statuja. Vienīgi tievās, garās rokas ir pazudušas. No milzīga nīlzirga zoba izgrieztā statuja uzieta kapeņu rietumu malā, netālu no ziemeļu stūra. Sākotnēji pulēto virsmu sabojājuši termīti, taču sejas iezīmes vēl arvien ir redzamas - deguns, lielas ausis, izliektas uzacis, izteiksmīgas lūpas un maza smaila bārda. Līdzīgas iezīmes saskatāmas vēl vienīgi HK6 kapulaukā atrastajām māla maskām. Līdzīgie sejas vaibsti liecina, ka statuja un maskas attēlo vienu un to pašu personu - pirmsdinastiju laikmeta valdnieku, dievu vai garu, tas pagaidām nav nosakāms. Vīrieša statuja kvalitātes un izmēru ziņā izceļas pārējo ar pirmsdinastiju periodu datējamo atradumu vidū. Statuete, norāda Frīdmena, var tikt salīdzināta vienīgi ar Galvenajā depozītā atrastajām ziloņkaula statujām.

Māla trauks ar lauvas zīmējumu. Tajā pašā vietā, kur tika uzieta statuja, arheologi atrada brūnu, Nīlas dūņu nospodrinātu, neskartu māla trauku. Trauku grezno lielas lauvas kontūras, kuras ieskrāpētas pirms trauka apdedzināšanas. Organiskā materiāla paliekas ļauj pieņemt, ka trauks un statuja sākotnēji tika ielikta koka kastē vai grozā, ko, laikam ritot, termīti apēduši.

Krams, paletes un oļi. Gandrīz tajā pašā slānī, tikai kapeņu austrumu pusē tika uzieti vairāki krama gabali. Zem tiem arheologi atrada divas rombveida un taisnstūra formas diorīta paletes kopā ar pieciem oļiem, kuri savu formu un pulējumu ieguvuši dabiski, atrazdamies tekošā upes ūdenī. Pie oļiem tika atrasti sīki malahīta fragmenti, tā pēdas identificētas arī uz lielākas paletes līdzenās puses. Tas liecina, ka palete un oļi izmantoti malahīta saberšanai pulverī, kuru pēc tam izlietoja acu un ķermeņa krāsošanai. Savukārt uz mazākās paletes konstatētas sarkanā okera paliekas.

Ķemmes. Turpat arheologi uzgāja sešas nīlzirga kaula ķemmes. Vienas ķemmes augšdaļu grezno figūra, kas attēlo dzīvnieku, iespējams - ēzeli, ar garām kājām, bet nolauztām ausīm. Pārējās piecas ķemmes ir ar līdzenām mugurām, kvadrātveida vai taisnstūrveida formas.

Trīs ķemmes ar līdzenu augšdaļu atrada kapeņu ziemeļu daļā. Bet kapa vidējā daļā arheologi atraka ķemmi ar nīlzirga figūriņu tās augšdaļā. Uz nīlzirga muguras ir tumšs plankums, kas liecina par tīšu dedzināšanu. Domājams, apdedzināšanai bija maģiska, rituāla nozīme, lai kapenes un tās īpašnieku pasargātu no ļaunuma, ko nīlzirgs kā viens no cilvēku apdraudošajiem haotiskajiem spēkiem varētu nodarīt. Šo ķemmi uzgāja tieši virs kapeņu īpašnieka iegurņa kaula.

Un citi atradumi. Kapeņu rietumu pusē, tikai zemākā slānī par to, kurā uzieta cilvēka figūriņa un trauks, netālu no kvarcīta akmeņiem, oļiem un krama gabaliem, arheologi atrada divus smalki robotus krama nažu asmeņus. Šie artefakti, jādomā, bija saistīti ar pārtikas sagatavošanu pēcnāves dzīvei.

Kapeņu centrālajā rajona dienvidu daļā arheologi uzgāja govs lāpstiņu. Tieši zem tās atradās rombveidīgi, dzeltenās krāsas krama šķēpu asmeņi.

Pētniekiem izdevās noteikt arī to, kāda bija mirušajam aizsaulē līdzi dotā pārtika. Uz kapeņu grīdas atrada aitas vai kazas kaulus, kamēr liellopu kaulus uzgāja aizbērtā apbedījuma augšējos slāņos.

Vēl uz kapeņu grīdas, līdzīgi kā daudzos citos kapos, arheologu komanda atrada pīta paklāja paliekas.

72.kapa datējums. Britu muzeja arheologu komanda, vadoties pēc atrastajiem artefaktiem, kapenes datē ar Nagādas IIA-B periodu, tas ir, ar 3700.- 3600.g.pmē.

Kapeņu mieru iztraucēja vēl pirmsdinastiju periodā. Kaut gan 72.kapenēs atrastie 55 artefakti atradās savās sākotnējās vietās, tomēr tas, ka kapeņu īpašnieka mirstīgo atlieku lielākā daļa sadedzināta tika atrasta augšējos slāņos, bet uz grīdas bija palikuši tikai pirkstu kauli un iegurņa kaula daļu, liecina, ka kapeņu miers tika traucēts vēl pirmsdinastiju periodā. Pēc tā, ka kapa inventārs, kuru veidojošie priekšmeti neapšaubāmi bija reti un dārgi, nav ticis izlaupīts, arheologi spriež, ka iebrukums kapenēs bijis konkurējošas dzimtas (klana) vadoņa pārraudzībā īstenots desakralizācijas akts, vērsts pret kapenēs apbedīto svarīgo personu, varbūt valdnieku. Iebrucēji kopā ar mirušo, kura statuss viņiem nedeva mieru pat pēc tā nāves, sadedzināja arī kapa virsbūvi. Vēlāk, pirmās dinastijas laikā, kad cīņa par varu Ēģiptē bija noslēgusies un valdošā dzimta savu stāvokli nostiprinājusi, kapenes tika atkal atjaunotas. 72.kapa bedri aizbēra ar smiltīm un granti, bet nodedzināto virsbūvi atjaunoja. Tai tika uzbūvēta jauna, sarežģītākas konstrukcijas siena, tikai augstākā līmenī par veco. Tika nomainītas arī vairākas kolonnas.

Nobeigumā. 72.kapa kā arī struktūras F, orientācija norāda, ka tās bija galvenās kapenes kapulauka austrumu daļā, kurā atrodas vairāku jaunu cilvēku (upuri?) apbedījumi, kā arī dzīvnieku - leopardu, savvaļas liellopu, paviānu, aitu ar izmainītiem ragiem (Frīdmena savā relīzē neprecizē, kādā tieši veidā ragi tikuši izmainīti - red.), kazu, suņu un, iespējams, strausu - apbedījumi. Pēc visa spriežot, 72.kapā apbedītais vīrietis bija viens no Hierakonopoles agrīnajiem ķēniņiem, šo kapeni nozīmē pielīdzinot 23., 16. un vēl citiem, ar līdzīgu vērienu iekārtotiem HK6 kapulauka kapiem.

Augšējā attēlā: 72.kapā atrastie priekšmeti. Hierakonopoles ekspedīcijas publicitātes foto.

Avoti:
hierakonpolis-online.org
middle-east-online.com
newswatch.nationalgeographic.com
interactive.archaeology.org

Pirmo reizi publicēts 27.05.2014.