Noskaidro piederību vēl vienam faraones Hatšepsutes celtam templim

Strādājot sen zināmā, taču arheoloģiski iepriekš nepētītā, klintī izcirstā templī, kas atrodas Gebeleinā, Auģšēģiptē, apmēram 30 km attālumā uz dienvidrietumiem no Luksoras, Varšavas universitātes arheologu komanda atklāja, ka to būvējusi savulaik no vēstures izdzēstā valdniece Hatšepsute.

Lasīt tālāk...

Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju

Anubisu, nāves un pazemes dievu ar šakāļa vai suņa galvu senie ēģiptieši pielūdza tik lielā mērā, ka Sakārā blakus viņa svētnīcai tika ierīkotas apakšzemes suņu kapenes - katakombas, kurās pētnieki, pēc vairāku gadu izrakumiem, uzgājuši apmēram 8 miljonus kucēnu un pieaugušu suņu mūmijas, teikts šī gada jūnijā britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity" publicētājā pētījumā.

Lasīt tālāk...

Pētījums: jau seno asīriešu karavīri cieta no posttraumatiskā stresa sindroma

Anglijas Raskina universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izpētot 3000 gadus senus mezopotāmiešu tekstus, atklāja senākās rakstiskās liecības par tā saukto posttraumatisko stresa sindromu, no kura cietuši jau seno asīriešu karavīri. 

Lasīt tālāk...

Tēbu nekropolē uzietas simboliskas Ozīrisa kapenes

Ēģiptē, Tēbu nekropolē, Šeiha Abdelkurnas (Sheikh Abd el-Qurna) apbedījumu laukā spāņu-itāļu arheologu komanda izpētes projekta "Min" ietvaros atklājusi simboliskas seno ēģiptiešu mirušo un auglības dieva Ozīrisa kapenes.

Melni krāsotais, kapeņu Kampp-327 iekšienē atrastais mītiskais „Ozīrisa kaps” ir sarežģīts daudzlīmeņu komplekss, kas veido daļu no lielākajām Mina kapenēm. 

Pētījumi vēl arvien turpinās un jādomā, ka visai drīz uzzināsim jaunas, interesantas detaļas par nesen atklāto mītisko „Ozīrisa kapu.”

Lasīt tālāk...

Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Lasīt tālāk...

Pensilvānijas universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu

Bībeles plūdu stāstā galvenā varoņa vārdā nosauktais skelets, iesprostots zārkam līdzīgā koka kastē, Pensilvānijas universitātes Filadelfijā (ASV) muzeja pagrabstāva noliktavā bija nogulējis 85 gadus. Visa dokumentācija par skeletu bija zudusi.

Lasīt tālāk...

Noskaidrots, kas patiesībā notika ar 524.g.pmē. Ēģiptes dienvidos pazudušo Kambīza armiju

Viena no visu laiku lielākajām vēstures mīklām ir persiešu ķēniņa Kambīza II 50 000 vīru lielās armijas pazušana Ēģiptes tuksnesī 524.g.pmē. Leidenes universitātes (Nīderlandē) profesors Olafs Kapers uzskata, ka viņam ir izdevies noskaidrot, kas patiesībā noticis.

Lasīt tālāk...

Ķēniņu ielejā atklātas iepriekš nezināmas faraonu bērnu kapenes

Kuriem cilvēkiem Senajā Ēģiptē bija privilēģija mūžīgo dzīvi pavadīt kopā ar faraonu? Atbildi uz šo jautājumu mēģina sniegt Bāzeles universitātes eģiptologi, kuri izrakumos Ķēniņu ielejā, kas atrodas netālu no Luksoras pilsētas, faraonu kapeņu tuvumā atraduši apakšzemes kapenes ar tajās apbedītiem apmēram 50 cilvēkiem, - galvenokārt divu faraonu ģimenēm piederīgām personām, tostarp maziem bērniem un zīdaiņiem.

Lasīt tālāk...

Vai beidzot atrisināts noslēpums, kā senie ēģiptieši transportējuši akmens bluķus piramīdu celtniecībai?

Senie ēģiptieši piramīdu celtniecībai paredzētos smagos akmens bluķus transportējuši milzīgās koka ragavās, kuras strādnieki vilkuši pa tuksneša smiltīm. Lai ragavas labāk slīdētu un samazinātu kustību apgrūtinošo berzi, senēģiptiešu strādnieki smiltis aplējuši ar ūdeni, - tā secinājusi starptautiska fiziķu komanda, kura pētījusi berzes un ūdens satura daudzuma attiecības dažāda veida smiltīs.

Pētījumā, kas publicēts žurnāla "Physical Rewiew Letters" 29.aprīļa numurā, pierādīts, ka Ēģiptē sastopamais smilšu tips kļuva slidens pēc tam, kad tām piejauca ūdeni, kas atviegloja milzīgo, piramīdu celtniecībā izmantoto akmens bluķu pārvietošanu. Pētījumu, sadarbībā ar Nīderlandes, Francijas un Irānas zinātniekiem, veica Vācijas Zāras universitātes fiziķi Kristiāna Vāgnera vadībā.  

Lasīt tālāk...

Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas

Šī gada 23.martā arheologi Luksorā, Ēģiptē svinīgi atklāja divas milzīgas, nesen restaurētas no sarkana kvarcīta izkaltas Amenhotepa III statujas, kas tagad piebiedrojas slavenajiem Memnona kolosiem Tēbu nekropolē. 

Lasīt tālāk...