Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Lasīt tālāk...

Pensilvānijas Universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu

Bībeles plūdu stāstā galvenā varoņa vārdā nosauktais skelets, iesprostots zārkam līdzīgā koka kastē, Pensilvānijas universitātes Filadelfijā (ASV) muzeja pagrabstāva noliktavā bija nogulējis 85 gadus. Visa dokumentācija par skeletu bija zudusi.

Lasīt tālāk...

Noskaidrots, kas patiesībā notika ar 524.g.pmē. Ēģiptes dienvidos pazudušo Kambīza armiju

Viena no visu laiku lielākajām vēstures mīklām ir persiešu ķēniņa Kambīza II 50 000 vīru lielās armijas pazušana Ēģiptes tuksnesī 524.g.pmē. Leidenes universitātes (Nīderlandē) profesors Olafs Kapers uzskata, ka viņam ir izdevies noskaidrot, kas patiesībā noticis.

Lasīt tālāk...

Ķēniņu ielejā atklātas iepriekš nezināmas faraonu bērnu kapenes

Kuriem cilvēkiem Senajā Ēģiptē bija privilēģija mūžīgo dzīvi pavadīt kopā ar faraonu? Atbildi uz šo jautājumu mēģina sniegt Bāzeles universitātes eģiptologi, kuri izrakumos Ķēniņu ielejā, kas atrodas netālu no Luksoras pilsētas, faraonu kapeņu tuvumā atraduši apakšzemes kapenes ar tajās apbedītiem apmēram 50 cilvēkiem, - galvenokārt divu faraonu ģimenēm piederīgām personām, tostarp maziem bērniem un zīdaiņiem.

Lasīt tālāk...

Vai beidzot atrisināts noslēpums, kā senie ēģiptieši transportējuši akmens bluķus piramīdu celtniecībai?

Senie ēģiptieši piramīdu celtniecībai paredzētos smagos akmens bluķus transportējuši milzīgās koka ragavās, kuras strādnieki vilkuši pa tuksneša smiltīm. Lai ragavas labāk slīdētu un samazinātu kustību apgrūtinošo berzi, senēģiptiešu strādnieki smiltis aplējuši ar ūdeni, - tā secinājusi starptautiska fiziķu komanda, kura pētījusi berzes un ūdens satura daudzuma attiecības dažāda veida smiltīs.

Pētījumā, kas publicēts žurnāla "Physical Rewiew Letters" 29.aprīļa numurā, pierādīts, ka Ēģiptē sastopamais smilšu tips kļuva slidens pēc tam, kad tām piejauca ūdeni, kas atviegloja milzīgo, piramīdu celtniecībā izmantoto akmens bluķu pārvietošanu. Pētījumu, sadarbībā ar Nīderlandes, Francijas un Irānas zinātniekiem, veica Vācijas Zāras universitātes fiziķi Kristiāna Vāgnera vadībā.  

Lasīt tālāk...

Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas

Šī gada 23.martā arheologi Luksorā, Ēģiptē svinīgi atklāja divas milzīgas, nesen restaurētas no sarkana kvarcīta izkaltas Amenhotepa III statujas, kas tagad piebiedrojas slavenajiem Memnona kolosiem Tēbu nekropolē. 

Lasīt tālāk...

Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas

Pirms 4500 gadiem, piramīdu celtniecības laikmetā, Gīza bija rosīga un plaukstoša osta, bet iepriekš par strādnieku ciematu uzlūkotās celtnes visdrīzāk kalpojušas kā karavīru barakas. Pie šāda secinājuma nonākuši arheologi, kuri nesen informēja sabiedrību par jaunāko, pie Gīzas izdarīto izrakumu rezultātiem.

Lasīt tālāk...

Teroristu uzspridzināta bumba nodara lielus postījumus Kairas Islāma mākslas muzejam

Dienu pirms tā sauktā „Arābu pavasara” trešās gadadienas, 24.janvārī Ēģiptes galvaspilsētu Kairu satricināja četri sprādzieni. Pirmais sprādziens, kas notika pie policijas štāba, skāra arī Kairas Islāma mākslas muzeju. Šī nav pirmā reize (sk: A.Kraševiskis, "Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstīji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju", aliens.lv, 14.10.2013.), kad uzbrukumā tiek iznīcināti kultūras un arheoloģijas pieminekļi. Tikai šoreiz musulmaņu kaujinieku sarīkotā sprādziena rezultātā tika sabojātas un iznīcinātas nevis senēģiptiešu, bet islāma mākslas un kultūras vērtības. Tas tikai apliecina fanātisko musulmaņu teroristu aprobežotību un tumsonību. UNESCO paziņojusi, ka ir šokēta par notikušo barbarisma aktu. 

Lasīt tālāk...

Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstītāji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju

Kopš tā sauktā "Arābu pavasara" ietvaros Ēģiptē notikušās 2011.gada janvāra revolūcijas, senvietu postīšana un izlaupīšana ir kļuvusi par daudzu šīs valsts iedzīvotāju ikdienu un visai ienesīgu biznesu. Pats traģiskākais, ka „Musulmaņu brālības” kontrolētā prezidenta M.Mursi valdība, Senās Ēģiptes kultūru uzskatot par pagānisku, bija pievērusi acis uz pasaules nozīmes kultūras pieminekļu iznīcināšanu, arheoloģisko pieminekļu postījumiem pieņemot valsts vēsturē vēl nebijušus apmērus (sk. Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus..., aliens.lv, 20.06.2013.).

2012.gadā ievēlētā islamistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanai gals pienāca šī gada 3.jūlijā, kad Ēģiptes armija pēc ļoti plašām civiliedzīvotāju protesta akcijām apstādināja viņu no amata, izraisot valstī politisko krīzi. „Musulmaņu brālība,” nevēlēdamās samierināties ar sava līdera gāšanu, organizēja divas lielas sēdošas demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas universitātes. 14.augustā policija sāka sēdošo demonstrāciju likvidēšanas operāciju, kas izraisīja lielu asinspirti, kurā bojā gāja 600 cilvēku, viņu vidū vairāk nekā 40 policisti. Nākamajā dienā 200 jūdzes uz dienvidiem no Kairas Mursi atbalstītāji iebruka Mallāvi Senatnes muzejā Augšas Ēģiptē. 

Lasīt tālāk...

Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla

Starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot jaunākās atomu un daļiņu fizikas tehnoloģiju analītiskās metodes, apstiprinājusi, ka pasaulē senākie līdz šim zināmie dzelzs priekšmeti - deviņi kreļļu posmi no piecus tūkstošus gadu veciem apbedījumiem Ēģiptē - patiešām ir darināti no meteorīta dzelzs. Raksts par pētījuma rezultātiem 2013.gada 20.augustā publicēts izdevuma Journal of Archaeological Science tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk...