Aliens

Dašūras nekropolē Ēģiptē atrasta 4300 gadus veca mastaba ar brīnišķīgiem sienu gleznojumiem

Vācijas Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izpēti Dašūrā, uzgājuši 4300 gadus vecu mastabu ar krāšņiem sienu gleznojumiem (augšējā attēlā). Pagaidām vēl nav izpētītas mastabas septiņas apbedījumu šahtas, taču vācu arheologi plāno to darīt nākamajā izrakumu sezonā. Taču jau tagad zināms, ka kapenēs atdusas augsts ierēdnis kopā ar savu sievu priesterieni.

Dašūra

Dašūra ir slavena Senās Ēģiptes piramīdu vieta, kā arī plaša vecās un vidējās valsts nekropole (2700.–1700.g.pmē.). Tā atrodas Vecās valsts galvaspilsētas Memfisas teritorijā, netālu no Sakāras, Nīlas rietumu krastā 40 km uz dienvidiem no Ēģiptes mūsdienu galvaspilsētas Kairas, 26 km uz dienvidiem no Gīzas, un stiepjas 3 km garumā ziemeļu–dienvidu virzienā gar auglīgās zemes robežu, iesniedzoties 1,5 km tālu tuksnesī. Slavenā piramīdu un kapeņu vieta nosaukta tuvējo arābu ciemu Dašūra (Dahschur) un Minčatdašūra (Minschat Dahschur) vārdā. Taču, iespējams, senie ēģiptieši nekropoli saukuši par iu Snefru (Snefru/Snefera sala) un tā varētu būt pieminēta Vidējās valsts laikā tapušajā senēģiptiešu literatūras piemineklī – Stāstā par Sinuhetu. Nekropole veidoja Senās Lejasēģiptes pirmā rajona (noma) dienvidu robežu.

Dašūrā atrodas divas IV dinastijas faraona Snefera celtas piramīdas – Nošķiebtā piramīda un Sarkanā piramīda, kuras būvētas laika posmā starp 2613.–2589.g.pmē. Tur slejas arī Vidējās valsts XII dinastijas faraona Senusreta III piramīda, kas ir lielākā piramīda, kāda uzcelta Vidējās valsts laikā.

Blakus valdnieku kapenēm piramīdās Dašūrā atrodas privātas kapsētas, kuras sastāv no mastabām – no Saulē kaltētiem ķieģeļiem vai kaļķakmens būvētām augstmaņu kapenēm ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un 3–30 m dziļumā ierīkotām apbedīšanas kamerām.

Tāda nekropole atrodas arī netālu no Sarkanās piramīdas un to kopš 2002.gada sadarbībā ar Berlīnes Brīvo universitāti (Freien Universität Berlin) pēta Vācijas Arheloģijas Institūta arheologi Dr.Stefana Seidlmaijera vadībā. Jaunatklātās kapenes ar brīnišķīgajiem sienu gleznojumiem ir daļa no šīs senās nekropoles. Arheologi cer, ka tālāki pētījumi mastabā palīdzēs izsekot Sarkanās piramīdas pilsētas iedzīvotāju sabiedrības pastāvēšanas vēsturei, sociālajai diferenciācijai un kultūras līdzdalībai kopējā faraona valsts sabiedrības struktūrā.

Vācijas Arheoloģijas institūts jau kopš 1976.gada ir piedalījies vairākos izrakumos un konservēšanas projektos Dašūrā. Pēdējo desmit gadu laikā vācu arheologu interese, kas sākotnēji koncentrējas uz milzīgo IV dinastijas faraona Snefera piramīdu kompleksu (Nošķiebtā piramīda un Sarkanā piramīda) un Vidējās valsts faraona Amenemheta III piramīdas izpēti, vairāk ir vērsta uz ierēdņu, pārvaldnieku un priesteru kapiem.

Septiņas apbedījumu šahtas, noliktava un kulta kamera

8x12 m lielā mastaba celta no neapdedzinātiem māla ķieģeļiem. Caur ieeju mastabas austrumu fasādē var nokļūt garā gaitenī, kas ved uz kulta kameru. Pašā mastabā atrodās septiņas apbedījumu šahtas un viena šahta, kur pēc arheologu domām tika glabāti māla trauki, kas tika izmantoti apbedīšanas rituālu vajadzībām, iespējams, arī saistībā ar mumificēšanu.

Sienu gleznojumi vēsta par ikdienas dzīvi senajā Ēģiptē

Mastabas gaiteņa un kulta kameras sienas rotā uz māla apmetuma uzgleznotas senas Ēģiptes ikdienas dzīvi attēlojošas ainas. Vācijas Arheoloģijas institūts preses relīzē uzsvēris, ka gleznojumi Dašūras nekropolē sastopami reti. Par spīti plašajiem bojājumiem, ir saglabājušies daudzi gleznojumi, kuros attēlots kapeņu īpašnieks kopā ar savu sievu stāvam upurēšanas galda priekšā, kā arī ikdienas dzīves ainas, piemēram, ēzeļi, kas kuļ labību, kuģi, kas peld pa Nīlu, tirgus vai kalpi, kas nes dāvanas un ziedojumus mirušo piemiņas rituāliem. Krāšņie gleznojumi savā drošajā un elegantājā izpildījumā sniedz pamatīgu liecību par attīstītu Vecās valsts galvaspilsētas reģiona māksliniecisko vidi, teikts arheologu paziņojumā.

Seneb-Nebef un Idut

Kā vēstī uzraksti uz masīvām kaļķakmens viltus durvim, kapenes piederēja vīram vārdā Senebnebefs (Seneb-Nebef) un viņa sievai Idutai (Idut). Uzrakstos izlasāms, ka Iduta bijusi debesu dievietes Hatoras priesteriene ar titulu "Sikamores kundze," savukārt Senebnebefs ieņēmis vairākus amatus pils rajona (Schentiu-She) iedzīvotāju pārvaldē.

"Nav īsti zināms, kādi bija Senebnebefa pienākumi," - izdevumam Livescience e-pastā rakstīja Vācijas Arheoloģijas institūta arheologs Stefans Seidlmaijers, kurš ir izrakumu vadītājs Dašūrā. "Tā kā netālu esošo pilsētu kontrolēja pils, tad, iespējams, viņa ziņā bija izlemt, kurš dzīvos pilsētā, kā arī bija atbildīgs par kopienas līdzekļu pārvaldību," – tā Seidlmaijers.

Kapeņu vecums tika noteikts, pamatojoties uz mastabas formu, uzrakstu stilu un saturu, kā arī keramikas stilu un sienu gleznojumiem, pastāstīja Seidlmaijers. Saskaņā ar to, pāris dzīvojis pirms 4300 gadiem vai nu V dinastijas beigās vai VI dinastijas sākumā. 

Vecā valsts V dinastijas beigās un VI dinastijas sākumā

Ap 2300. g.p.m.ē. senās Ēģiptes Vecā valsts jau atradās savā norieta fāzē.

IV dinastijas valdīšanas laikā Vecā valsts sasniedza savu augstāko uzplaukumu un lielāko varenību. Šīs dinastijas faraoni baudīja milzīgu cieņu un varu, kas ļāva viņiem īstenot grandiozus celtniecības projektus. Faraons Snefers savas dzīves laikā uzcēla 3 piramīdas, divas no kurām atrodas Dašūrā. Lai nodrošinātu piramīdu celtniecībai nepieciešamos resursus, Snefers valsti sadalīja 10 atsevišķi pārvaldītos nomos (rajonos).

Tomēr jau V dinastijas laikā pieauga priesteru ietekme un ierēdņu vara palielinājās tik lielā mērā, ka rajonu pārvaldnieki vairs nerēķinājās ar centrālo Memfisas varu.

2300.g.p.m.ē., kad V dinastiju nomainīja VI dinastija, Veco valsti skāra spēcīga ekonomiskā krīze un daudz kur notika plaši nemieri. Postu pastiprināja arī neveiksmīgi karagājieni un, iespējams, pat iebrukumi Ēģiptē no Tuvajiem Austrumiem.

Šajā periodā turpinājās piramīdu būve, taču tās bija krietni mazākas, nekā IV dinastijas piramīdas Gīzā.

Tāds bija laikmets, kurā dzīvoja augstais un ļoti ietekmīgais, ar Hatoras priesterieni precējušais pils rajona ierēdnis Seneb-Nebef. 

Izrakumus plānots vēl turpināt

Izrakumi kapenēs vēl nav pabeigti. "Mastabas apbedījumu šahtas vēl nevarējām atrakt, tāpēc arī pagaidām neesam atraduši cilvēku mirstīgās atliekas," - sacīja Seidlmaijers. To plānots paveikt nākamajā izrakumu sezonā.

Kā paziņojusi Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija, tuvākajā laikā paredzēts veikt atklāto kapeņu un uzrakstu sakopšanas un dokumentēšanas darbus.

Avoti

baublatt.ch
archaeologie-online.de
antikewelt.de
livescience.com
edition.cnn.com
de.wikipedia.org/wiki/Dahschur 
welt.de