Tuvie Austrumi
Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 09 maijs 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4530 skatījumi
Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Sakāras dienvidos (Memfisas apkaimē), atklāja 4400 gadus senas V dinastijas laikā dzīvojošā augstmaņa Kūvija (Khuwy) kapenes, kā arī noskaidroja, līdz tam anonīma, liela piramīdu kompleksa īpašnieka identitāti, teikts 2.aprīļa Ēģiptes Senlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.
"L" formas kaļķakmens kapenes atrodas blakus V dinastijas (25.–24.gs.pmē.) faraona Džedkāres Brīnišķīgā (2414.–2375.g.pmē.) piramīdai.
Neskatoties uz to, ka ir pagājuši vairāk nekā 4000 gadu, kapenēs atrastie gleznojumi un hieroglifi ir apbrīnojami labi saglabājušies.
DNS analīzes apstiprina: pirmie Anatolijas zemkopji bija vietējie mednieki-vācēji
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 24 Aprīlis 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4036 skatījumi
Jauna starptautiskas zinātnieku komandas veikta seno cilvēku DNS analīze atklāj, ka senākie Anatolijas pussalas zemkopji nebija ienākuši no austrumiem, bet cēlušies no vietējiem medniekiem-vācējiem. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, tikai apstiprina iepriekš iegūtās arheoloģiskās liecības, saskaņā ar kurām zemkopību nevis atnesa migranti no Auglīgā pusmēneša reģiona, bet kā pieredzi pārņēma un attīstīja vietējie Anatolijas mednieki-vācēji, kuri paši izvēlējās mainīt iztikas iegūšanas stratēģiju. Tomēr, lai arī pētījums liecina par Anatolijas pussalas seno iedzīvotāju ģenētisko stabilitāti vairāk nekā 7000 gadu garumā, to genoms norāda arī uz notikušu ģenētisko mijiedarbību ar blakus reģionos mītošām populācijām.
Arheologi vienā no Luksoras kapenēm atrod vairākas mūmijas
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 23 Decembris 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4142 skatījumi
Viena no lielākajām Luksoras kapenēm franču arheologi atraduši sarkofāgu, kura atradās Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas valdīšanas laikā dzīvojošas sievietes Poujovas (Pouyou) mūmija, teikts 2018.gada 24.novembra Ēģiptes Senlietu ministrijas paziņojumā.
Ministrija arī informēja par to, ka cita arheologu komanda turpat netālu esošās kapenēs atrada vairākus sarkofāgus ar mūmijām un uz viena sarkofāga atklāja hieroglifus, kuri minēja dievietes Mutas vārdu.
Vairāki ziņu avoti pasaulē bija izplatījuši kļūdainu ziņu par to, ka mūmijas atrastas vienuviet vienās kapenēs, kas gan neatbilst patiesībai, norādīja Ēģiptes Senlietu ministrija.
Pirmo reizi pētnieki sekmīgi atšifrējuši senēģiptiešu mūmiju DNS
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 31 Oktobris 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4490 skatījumi
Ilgu laiku zinātnieki bija gandrīz vai samierinājušies ar domu, ka no senēģiptiešu mūmijām, kas citādi sniedza daudz vērtīgu ziņu par mirušo (sejas vaibsti, slimības un pat tetovējumi), nav iespējams iegūt DNS. Šāds uzskats bija veidojies pēc vairākiem neveiksmīgiem pētnieku mēģinājumiem izpētīt mūmiju DNS.
Netālu no Edfas arheologi atrok 4600 gadus vecu pakāpienu piramīdu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 09 Augusts 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 6844 skatījumi
Salīdzinoši pieticīgo, vairākas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celto, 4600 gadus veco pakāpienu piramīdu netālu no Edfas kopš 2010.gada pēta Čikāgas universitātes arheologi. Viens no izrakumu uzdevumiem bija noskaidrot, kādam mērķim mazā piramīda kalpoja. Tagad arheologi veic darbus, lai nodrošinātu piramīdas pasargāšanu no iespējamajiem postījumiem nākotnē.
Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufs ir Lielās piramīdas celtnieks
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 29 maijs 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 8863 skatījumi
Franču un ēģiptiešu zinātnieku grupa Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-jarf) rajonā, laikā no 2011.-2013.gadam atklājusi un izpētījusi ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.) datētu ostu un papirusus. 4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta, Discovery News pastāstīja ekspedīcijas vadītājs Pjērs Talē (Pierre Tallet).
Pētījums: senie ēģiptieši piramīdas orientēja pret debespusēm, izmantojot rudens ekvinokciju
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 3745 skatījumi
Gīzas piramīdas saista pētnieku interesi ne tikai ar noslēpumainiem tukšumiem un, iespējams, apslēptām kamerām, bet arī ar savu precīzo orientāciju pret četrām debespusēm.
Faraona dziedātāja kapeņu gleznojumi atklāj senēģiptiešu pāra tuvās attiecības
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 06 Marts 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4951 skatījumi
Abu, uz kapeņu sienas savam laikmetam netradicionālā pozā uzgleznoto senēģiptiešu - acīmredzami mīlošā vīra un sievas - vārdi un profesija ir zināmi. Viņa bija priesteriene Meretite (Meretite), bet viņš - faraona dziedātājs Kahajs (Kahai). Pāris dzīvoja pirms, apmēram 4400 gadiem, - laikā kad Ēģiptes Vecās valsts faraoni pilnā sparā būvēja piramīdas.
Piramīdu Skenēšanas komanda Lielajā piramīdā atklāj milzīgu tukšumu
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 18 Februāris 2018 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 5822 skatījumi
Gīzas Lielā piramīda ir vienīgais no senās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. 4500 gadus vecā monumenta noslēpumu centušies atklāt ne tikai zinātnieki ar akadēmiskiem grādiem, bet arī dažādi, sevi par alternatīvajiem vēsturniekiem lepni dēvējoši savādnieki.
Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 25 Oktobris 2017 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 5831 skatījumi
Bībeles arheoloģijā ir daudz strīdīgu jautājumu un tā ir viena no politizētākajām šīs zinātnes nozarēm. Īpaši tas attiecas uz izraēliešiem, kuri arheoloģiskos atklājumus nereti izmanto, lai pamatotu savas vēsturiskās pretenzijas uz vietām, uz kurām, kā tas ir, piemēram, Jeruzālemes vecpilsētas gadījumā, pretendē arī palestīnieši. Neskatoties uz plašajiem arheoloģiskajiem pierādījumiem, palestīnieši joprojām noliedz, ka Bībelē aprakstītais Jeruzālemes templis atradies kalna virsotnē, kur šodien slejas Aksas mošeja, kas ir trešā nozīmīgākā musulmaņu svētvieta.
Nesen, 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.