Pirmo reizi pētnieki sekmīgi atšifrējuši senēģiptiešu mūmiju DNS

Ilgu laiku zinātnieki bija gandrīz vai samierinājušies ar domu, ka no senēģiptiešu mūmijām, kas citādi sniedza daudz vērtīgu ziņu par mirušo (sejas vaibsti, slimības un pat tetovējumi), nav iespējams iegūt DNS. Šāds uzskats bija veidojies pēc vairākiem neveiksmīgiem pētnieku mēģinājumiem izpētīt mūmiju DNS.

Lasīt tālāk ...

Netālu no Edfas arheologi atrok 4600 gadus vecu pakāpienu piramīdu

Salīdzinoši pieticīgo, vairākas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celto, 4600 gadus veco pakāpienu piramīdu netālu no Edfas kopš 2010.gada pēta Čikāgas universitātes arheologi. Viens no izrakumu uzdevumiem bija noskaidrot, kādam mērķim mazā piramīda kalpoja. Tagad arheologi veic darbus, lai nodrošinātu piramīdas pasargāšanu no iespējamajiem postījumiem nākotnē.

Lasīt tālāk ...

Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufs ir Lielās piramīdas celtnieks

Franču un ēģiptiešu zinātnieku grupa Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-jarf) rajonā, laikā no 2011.-2013.gadam atklājusi un izpētījusi ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.) datētu ostu un papirusus. 4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta, Discovery News pastāstīja ekspedīcijas vadītājs Pjērs Talē (Pierre Tallet).  

Lasīt tālāk ...

Pētījums: senie ēģiptieši piramīdas orientēja pret debespusēm, izmantojot rudens ekvinokciju

Gīzas piramīdas saista pētnieku interesi ne tikai ar noslēpumainiem tukšumiem un, iespējams, apslēptām kamerām, bet arī ar savu precīzo orientāciju pret četrām debespusēm.

Lasīt tālāk ...

Faraona dziedātāja kapeņu gleznojumi atklāj senēģiptiešu pāra tuvās attiecības

Abu, uz kapeņu sienas savam laikmetam netradicionālā pozā uzgleznoto senēģiptiešu - acīmredzami mīlošā vīra un sievas - vārdi un profesija ir zināmi. Viņa bija priesteriene Meretite (Meretite), bet viņš - faraona dziedātājs Kahajs (Kahai). Pāris dzīvoja pirms, apmēram 4400 gadiem, - laikā kad Ēģiptes Vecās valsts faraoni pilnā sparā būvēja piramīdas. 

Lasīt tālāk ...

Piramīdu Skenēšanas komanda Lielajā piramīdā atklāj milzīgu tukšumu

Gīzas Lielā piramīda ir vienīgais no senās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. 4500 gadus vecā monumenta noslēpumu centušies atklāt ne tikai zinātnieki ar akadēmiskiem grādiem, bet arī dažādi, sevi par alternatīvajiem vēsturniekiem lepni dēvējoši savādnieki. 

Lasīt tālāk ...

Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu

Bībeles arheoloģijā ir daudz strīdīgu jautājumu un tā ir viena no politizētākajām šīs zinātnes nozarēm. Īpaši tas attiecas uz izraēliešiem, kuri arheoloģiskos atklājumus nereti izmanto, lai pamatotu savas vēsturiskās pretenzijas uz vietām, uz kurām, kā tas ir, piemēram, Jeruzālemes vecpilsētas gadījumā, pretendē arī palestīnieši. Neskatoties uz plašajiem arheoloģiskajiem pierādījumiem, palestīnieši joprojām noliedz, ka Bībelē aprakstītais Jeruzālemes templis atradies kalna virsotnē, kur šodien slejas Aksas mošeja, kas ir trešā nozīmīgākā musulmaņu svētvieta.

Nesen, 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.

Lasīt tālāk ...

Vai babilonieši pirmie atklāja un izmantoja trigonometriju?

"Daudz senāki," "daudz attīstītāki" – šie un citi raksturojumi aizvien biežāk parādās pēdējā laika ziņojumos par jaunākajiem arheologu un vēsturnieku atklājumiem. Šķiet, ka pašlaik notiek paradigmu maiņa. Daudzi vecie uzskati būs jāpārskata. Tas ir normāls un dabīgs zinātnes attīstības process, kad jauni atklājumi un atradumi spiež atteikties no vecām teorijām, ja tās nesaskan ar jaunatklāto realitāti.

Šoreiz jājautā, vai Jaundienvidvelsas universitātes (Sidneja, Austrālija) zinātnieku Dr.Daniela Mensfīlda (Daniel Mansfield) un asociētā profesora Normena Vildbergera (Norman Wildberger) veiktais pētījums liks matemātiķiem un zinātnes vēsturniekiem pārrakstīt vēl vienu lappusi matemātikas vēsturē, šoreiz runājot par trigonometrijas pirmsākumiem?

Atšifrējot 3700 gadus vecu babiloniešu plāksnīti, divi austrāliešu matemātiķi secināja, ka tā satur pasaulē vecāko un precīzāko trigonometrisko tabulu, kuru babilonieši izmantojušo piļu, tempļu un kanālu būvju aprēķiniem.

Izrādās, ka babiloniešu matemātiķi, izgudrojot trigonometriju – mācību par trīsstūriem, seno grieķu matemātiķus apsteiguši par vairāk nekā 1000 gadiem, ziņo pētījuma autori. Jaunais pētījums ir atklājis seno babiloniešu matemātikas izsmalcinātību, kas līdz šai dienai bija apslēpta. Tomēr ne visi zinātnieki steidzas piekrist jaunā, žurnālā “Historia Mathematica” publicētā pētījuma sensacionālajiem secinājumiem. 

Lasīt tālāk ...

Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Lasīt tālāk ...

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu. 

Lasīt tālāk ...