Aliens

Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā

Ar tiesu medicīnas metodēm izpētot 2014.gad sākumā Abīdā atklātās, iepriekš nezināmā Otrā starplaika (XVII-XVI gs.pmē.) dinastijas faraona Senebkaja mirstīgās atliekas, Pensilvānijas (ASV) universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš ir vēsturē senākais šobrīd zināmais Ēģiptes valdnieks, kura dzīves gaitas beigušās kaujas laukā. Vienlaikus pētījums uzdevis vairākus jaunus jautājumus: gan par Senās Ēģiptes vēstures Otro starplaiku - nestabilitātes un sadrumstalotības periodu starp Vidējo un Jauno valsti, gan par aizmirsto, iespējams, kareivīgo Abīdas faraonu dinastiju, kura šajā laikā valdījusi Ēģiptes vidienē.  

Otrais starplaiks

Vidējas valsts pagrimums un sairums sākas XIII dinastijas laikā. 1780.g.pmē. valstī uzliesmoja revolūcija: sacēlās zemnieki, amatnieki, kareivji un vergi. Sacelšanās dalībniekiem uz īsu laiku pat izdevās sagrābt valsts varu. Kā viens no sacelšanās iemesliem varēja būt neražas gadi, kuri izraisīja badu visā valstī.
Lielās katastrofas sekas bija jūtamas vēl ilgi un XVII gs.pmē. Ēģipte jau bija nespēka paralizēta zeme: valsts centralizētā vara arvien vairāk novājinājās, nomi ieguva lielāku pastāvību un neatkarību.

Politiski novājināto Ēģipti XVII gs. vidū pmē. iekaroja, domājams, semītiem piederīgie hiksi, kas Nīlas deltā iebruka no Palestīnas un Sīrijas. Ēģiptiešu armija, kura sastāvēja tikai no gandrīz kailiem, ar šķēpiem, lokiem un lingām bruņotiem kareivjiem, nespēja pretoties hiksu karotājiem, kuri, iekalti metāla bruņās un bruņojušies ar gariem zobeniem, ātri traucās zirgu vilktajos kaujas ratos. Sākas Otrais starplaiks, hiksu varas periods Ēģiptes vēsturē, kas ilga 110 gadus (1640.- 1550.g.pmē.).

Hiksu varā pilnībā atradās Lejasēģipte un Augšēģiptes ziemeļu daļa. Viņu galvaspilsēta bija Avarisa, kas atradās Nīlas deltas austrumdaļā. Vienīgi Tēbu noms palika vietējo valdnieku varā, taču arī viņi atzina hiksu virskundzību un maksāja tiem meslus.

Senēģiptieši hiksu okupācijas laiku ļoti smagi pārdzīvoja, jo okupanti dedzināja pilsētas, izpostīja tempļus, noslepkavoja iedzīvotājus, bērnus un sievietes aizveda gūstā.

Tomēr hiksi Ēģiptē ienesa arī pozitīvas pārmaiņas. Pateicoties viņiem, ēģiptieši sāka plašāk izmantot bronzu: pirms okupācijas senie ēģiptieši lietoja akmens un vara darbarīkus un ieročus, kuru izgatavošanā viņi bija sasnieguši augstu meistarību. No hiksiem senie ēģiptieši pārņēma arī zirgu vilktus kaujas ratus un zirgkopību. 

Aizmirstā faraona kapeņu atklāšana

Pirmie pavedieni, kurus šķetinot 2014.gada janvārī izdevās atklāt vēstures miglā pazudušā Senebkaja kapenes un līdz ar tām arī aizmirsto dinastiju, pie kuras viņš piederēja, tika iegūti 2013.gada vasarā, kad Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētā kuratora Dr.Dž.Vegnera (J.Wegner) vadītā arheologu komanda Abīdas senvietu kompleksa dienvidos uzgāja milzīgu, 60 tonnas smagu, no sarkanā kvarcīta darinātu sarkofāgu. Gigantiskais sarkofāgs, kas izcirsts Džebelahmāras raktuvēs pie Heliopoles (netālu no mūsdienu Kairas) un uz Abīdu transportēts apmēram 500 kilometru augšup pa Nīlu, tika datēts ar Vidējo valsti, taču tā īstais īpašnieks palika nezināms līdz pat pašām vasaras izrakumu sezonas beigām. Tik daudz arheologiem toreiz bija skaidrs, ka milzīgais sarkofāgs ticis pārvietots no savām sākotnējām kapenēm uz cita, vēlāk valdījušā faraona kapenēm otrreizējai izmantošanai.

Turpinot izrakumus, arheologi soli pa solim rekonstruēja pārsteidzošu Vidējās valsts faraona kapeņu un tā iekārtojuma atkārtotas izmantošanas stāstu. 2013. un 2014.gadu mijā pētniekiem kļuva skaidrs, ka milzīgais kvarcīta sarkofāgs piederējis kādam no Sebekhotepu faraoniem - iespējams, pat XIII dinastijas dibinātājam Sebekhotepam I, kurš valdīja Ēģiptē Vidējās valsts periodā, ap 1800.g.pmē.

Sebekhoteps I bija apbedīts piramīdā Abīdā. Pusotru gadsimtu vēlāk grupa faraonu, kuru vārdi no vēstures anālēm izdzisuši, sāka izlaupīt Sebekhotepa I kapenes, lai tās elementus atkārtoti izmantotu paši savu mūža māju iekārtošanā. Viens no šiem ķēniņiem, kura vārds joprojām nav noskaidrots, pievāca milzīgo kvarcīta sarkofāgu, lai to novietotu savās kapenēs.

Senebkaja kapenes

2014.gada sākumā atklātās, iepriekš nezināmā, faraona kapenes ir vienas no septiņām līdz šim atraktajām aizmirstās dinastijas valdnieku apakšzemes kapenēm, kuras Abīdas dienvidos aizņem apmēram 150 metrus diametrā lielu teritoriju. Ar Otro starplaiku datētās (1650.-1550.g.pmē.) kapenes sastāv no četrām kamerām, ieskaitot kapa kameru, kuras kaļķakmens sienas apgleznotas ar krāsainām dievu un dieviešu figūrām. Uz baltās sienas, sargājot kanopu lādi, attēlotas debesu dievietes: Nuta, rīta blāzmas dieviete Neftīda, auglības un māšu dieviete Izīda un Selketa, dieviete, kura aizsargāja pret skorpionu un čūsku kodumiem.

Mirušajam ceļā uz aizsauli līdzi dotie priekšmeti kādreiz bijuši pārklāti ar zeltu, taču šīs bagātības, laikam ritot, nonāca kapeņu laupītāju rokās. Arheologi Senebkaja skeletu atrada guļam gruvešos, kopā ar viņa zārka, pēcnāves maskas un lādes fragmentiem.

Noskaidrot, kam piederējušas atrastās kapenes eģiptologiem nebija grūti. To īpašnieka vārds un tituls, iekļauts valdnieka kartušā, bija rakstīts uz kapeņu sienas: „Augšēģiptes un Lejasēģiptes valdnieks, Ra dēls Voseribre Senebkajs (Woseribre Senebkay)." Senebkaja skeleta provizoriskā izpēte, ko veica Pensilvānijas universitātes doktorantūras studenti Pols Verhelsts (Paul Verhelst) un Metjū Olsons (Matthew Olson), liecināja, ka mirušais bijis vidēja auguma vīrietis, apmēram 1,75 metrus garš un miris ne vēlāk kā 40 gadu vecumā.

Atklājums apstiprina eģiptologa K.Reiholta (K.Ryholt) 1997.gadā izteikto hipotēzi par aizmirsto „Abīdas dinastiju, kura pastāvēja Otrajā starplaikā, paralēli XV hiksu dinastijai un XVI Tēbu dinastijai, kā arī piedāvā jaunu priekšstatu par šā politiski sadrumstalotā un historiogrāfiski tumšā perioda politisko un sociālo vēsturi. Līdz faraona Senebkaja kapeņu atklāšanai par šo Ēģiptes vēsturē aizmirsto dinastiju bija atrodami tikai skopi mājieni fragmentāri saglabājušajos senēģiptiešu rakstītajos vēstures avotos. Viens no šiem vēsturiskajiem, uz papirusa rakstītajiem dokumentiem ir tā sauktais "Turīnas ķēniņu saraksts," kas datēts ar 1200.g.pmē., t.i. kādus 400 gadus pēc faraona Senebkaja dzīves un valdīšanas laika. Šī dokumenta pašā galvgalī, kurā uzskaitīts kāds ducis faraonu, no kuriem lielākajai daļai vārdi ir nesalasāmi vai izdzisuši, minēti divi valdnieki ar troņa vārdu atšķirīgās variācijās „Woser…re”’.

Netālu no Senebkaja kapenēm arheologi ir uzgājuši liecības vēl par 16 aizmirstās dinastijas faraonu apbedījumiem. No pagātnes aizmirstības tumsas izceltās dinastijas nekropole ir izvietojusies blakus senākām, Abīdas dienvidu daļā izvietotām Vidējās valsts faraonu kapenēm. Tur, vietā, kuru senatnē dēvēja par Anubisa kalniem, atrodas, piemēram Senusreta III (XII dinastija, 1880.-1840.g.pmē.) un Sebekhotepa I (1780.g.pmē.) kapenes.

Izmēru ziņā Senebkaja kapenes ir pieticīgas. Nozīmīgākais atradums, ko arheologiem tajās izdevās uziet ir jau pirms gadu tūkstošiem kapu izlaupītāju stipri bojātas kanopu lādes paliekas. No ciedru koka darinātā lāde, kurā, domājams, atradās faraona iekšējo orgānu glabāšanai paredzētie trauki - kanopas, kādreiz bijusi apzeltīta, un par to, ka tā ir ņemta no Sebekhotepa I kapenēm, liecina uz tās palikušais, Senebkaja amatnieku zeltījuma kādreiz nosegtais sākotnējā īpašnieka vārds. Šādi, faraona Senebkaja kapenēs otrreiz izmantoti priekšmeti, tāpat kā no iepriekš valdījuša faraona kapenēm "palienētais" sarkofāgs, ļauj izdarīt secinājumus par Abīdas valsts ierobežotajiem resursiem un tās ekonomisko izolāciju. Atrodoties Vidusēģiptes dienvidu daļā pa vidu starp divām lielākām valstīm: Tēbu (XVI-XVII dinastijas) valsti, kas atradās Ēģiptes dienvidos un hiksu (XV dinastija) valsti, kura aizņēma Ēģiptes ziemeļus, Abīda, acīmredzot, spēja vismaz kādu laiku būt neatkarīga, taču, ģeogrāfiski norobežota no svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem, bija lemta stagnācijai.

Kareivīgais faraons

Otrā starplaika beigu daļā (domājams ap 1600.g.p.m.ē.) dzīvojošais un valdījušais faraons Voseribre Senebkajs ir tagad senākais zināmais Ēģiptes valdnieks, kurš, kā liecina nesen pabeigtā tiesu medicīnas ekspertīze, kritis kaujas laukā. Rovena universitātes (ASV) pētnieces Dr. Marija Rosado (Maria Rosado) un Dr. Džeina Hilla (Jane Hill), veicot faraona skeleta kaulu detalizētu analīzi, dokumentēja daudzus, dažāda rakstura ievainojumus, kas norāda, ka 35-40 gadus vecais vīrietis miris niknas kaujas laikā, aizstāvoties pret vairākiem uzbrucējiem. Pavisam uz Senebkaja kauliem pētnieki atrada 18 ievainojumu pēdas. Pārsvarā tie bija cirtieni kājās, potītēs, ceļos, rokās un mugurā. Savukārt trīs lielus ievainojumus Senebkaja galvaskausā bija atstājuši atšķirīga lieluma un asmeņa izliekuma cirvji. Traumu raksturs nepārprotami liecina, ka faraons, no aizmirstās dinastijas, krita vai nu atklātā kaujā, vai uzbrukumā no slēpņa.

Līdz šim par senāko kaujā kritušo faraonu uzskatīja XVII dinastijas Tēbu valdnieku Seknenru (ap 1558.g.pmē.), Jahmesa I, Jaunās valsts pamatlicēja, tēvu. Tomēr, atšķirībā no Senebkaja, uz Seknenra kauliem neatrada aizstāvēšanās traumu pēdas, kas liecina, ka viņš vai nu nogalināts miegā vai arī viņu sodījuši ar nāvi tā ienaidnieki - hiksi.

Braukšana zirgu vilktos kaujas ratos un jāšana uz zirga

Apvērsumu karamākslā Tuvajos Austrumos II g.tk.pmē. radīja zirgu vilkti kaujas rati, kuros atradās divi karavīri: pajūga vadītājs un ar metamo šķēpu un loku bruņots karavīrs. Kaujas rati, kuros bija iejūgti zirgi, šajā pārmaiņām bagātajā laikmetā kļuva par armijas galveno triecienspēku. Ātrums bija izšķirošs faktors karadarbības iznākuma noteikšanā. Hiksiem izdevās iekarot un pakļaut politiski novājināto Ēģipti tieši pateicoties zirgu vilktu kaujas ratu vienībām, kādas senēģiptieši līdz tam nepazina.

Savukārt kavalēristu - uz zirga jājošu karavīru vienības - Tuvajos Austrumos, cik iepriekš bija zināms, pirmie IX gs.pmē. ieviesa asīrieši, kuri šo prasmi pārņēma no stepju klejotājiem.

Taču tagad, šķiet, daudzas lappuses vēstures mācību grāmatās būs jāpārraksta, jo Senebkaja skeleta tiesu medicīniskā analīze sagādājusi netiešus pierādījumus, ka prasmi jāt uz zirga senie ēģiptieši apguva jau Otrajā starplaikā.
 

Iegūtie dati liecina, ka prasmi jāt uz zirga senēģiptieši apguva Otrajā starplaikā

Ievainojumu veids un izvietojums uz ķermeņa norāda, ka uzbrukuma laikā faraons atradies augstāk par saviem uzbrucējiem, domājams, jājis uz zirga.

Vispirms tie viņu ievainojuši kājās un mugurā, tad, notriektu zemē, nogalinājuši ar cirvju cirtieniem pa galvu. Osteoloģiskais materiāls liecina, ka faraonam bija spēcīgi attīstīti augšstilbu un iegurņa muskuļi, kas norāda, ka ievērojamu savas dzīves daļu viņš pavadījis zirga mugurā.

Arī pārējo aizmirstās dinastijas faraonu kaulu izpēte devusi liecības, ka šie Otrajā starplaikā valdījušie faraoni bijuši prasmīgi jātnieki.
 

Kas bija Senebkaja ienaidnieki?

Senebkajs gāja bojā kaujā vai negaidītā uzbrukumā diezgan tālu no savas kapa vietas Abīdā. Linu apsēju paliekas, kas tika atrastas netālu no Senebkaja kauliem, liecināja, ka faraons tika mumificēts tikai vairākas nedēļas pēc nāves. Kurā vietā kareivīgais valdnieks beidza šīszemes gaitas, kā arī tas, kas bija viņa ienaidnieki, tas pētniekiem pagaidām nav zināms.

Kā parasti šādos gadījumos, zinātnieki ir izvirzījuši dažas hipotēzes par iespējamajiem faraona Senebkaja vardarbīgās nāves vaininiekiem:

• iespējams, Senebkajs krita kaujā pret hiksiem, kuri tolaik valdīja Ēģiptes ziemeļos;
• tomēr Senebkajs varēja iet bojā arī cīnoties pret ienaidniekiem Ēģiptes dienvidos. Vēsturiskajos dokumentos minēti vairāki iebrukumi Augšēģiptē no Nūbijas, kas atradās uz dienvidiem no Ēģiptes;
• visai ticams, ka Senebkajam bija citi politiskie pretinieki, piemēram, Tēbu valdnieki, kuri varēja noorganizēt atentātu pret kareivīgo Abīdas valdnieku.
   

Kareivīgo faraonu dinastija

Abīdas dienvidu daļā esošajā nekropolē Pensilvānijas muzeja arheologi, sadarbībā ar ASV Nacionālo ģeogrāfijas biedrību, līdz šim atrakuši septiņu, aizmirstai, domājams, kareivīgai dinastijai piederošu faraonu kapenes. Bez Senebkaja uzieti vēl trīs citu iespējamo faraonu skeleti, lai gan to vārdi vismaz pagaidām nav noskaidroti. Lai noteiktu atrasto skeletu radniecību ar Senebkaju, būtu jāveic DNS analīzes.

Izrakumos, kuri plānoti atsākt šovasar, pētnieki cer iegūt jaunus materiālus, kas sniegtu papildu ziņas par Senebkaju un netālu no viņa apbedītajiem valdniekiem.

Augšējais attēls: Atraktās Senebkaja kapenes 2014.gadā tiek uzmērītas ar lāzerskenēšanas tehnoloģiju LiDAR. Pensilvānijas universitātes publicitātes foto.

Avoti:
penn.museum
penn.museum
livescience.com
news.nationalgeographic.com
Pasaules vēsture vidusskolai, I daļa. 2003. Rīga: Zvaigzne.
Klētnieks, Jānis. Svētie noslēpumi. Rīga: Zvaigzne
Kosidovskis, Zenons. 1978. Bībeles stāsti. Rīga: Zinātne.

Pirmo reizi publicēts 27.04.2015.