Islāmistiem tomēr nav izdevies pilnībā iznīcināt Nimrūdas pieminekļus

Teroristu grupējums, kurš sevi sauc par “Islāma valsti”, kopš 2014.gada vidus Irākas ziemeļos un Sīrijas teritorijā mērķtiecīgi ir iznīcinājis vairākas arheoloģiskās vietas. Viena no tām ir seno asīriešu pilsētas Nimrūdas drupas, kas atrodas netālu no Mosulas pilsētas.

2016.gada novembra sākumā Irākas armija ar ASV Gaisa spēku atbalstu sāka atbrīvot Mosulu un tās apkārtni no “Islāma valsts” kaujiniekiem. 13.novembrī Irākas valdības spēki bija atguvuši kontroli pār Mosulas austreņu un DA apkārtni - atbrīvotajā teritorijā tika pieejamas arī  Nimrūdas drupas.

Gandrīz pilnīgi iznīcinātās Nimrūdas drupas novembrī un decembrī apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi. Lai arī apmeklētāju acīm pavērās šausminoša postaža, tomēr izrādījās, ka vairāki bareljefi ar senajiem uzrakstiem bija diezgan labi saglabājušies.

Šie uzraksti vēstī par Jaunās Asīrijas impērijas ķēniņa Ašūrnasirapāla II (883.-860./859.g.pmē.) valdīšanas laiku, uzskaitot iekarotās zemes, iegūtās bagātības un valdnieka slavenos senčus. 

Lasīt tālāk...

Ķibele ar Čatalhudžukas proto-Kibeli: dieviete vai matrona?

Vēl pavisam nesen visas bez izņēmuma, paleolīta, mezolīta un neolīta Eirāzijas senvietās uzietās, mūsdienu skatījumā slimīgi resnas sievietes attēlojošās statuetes, no kurām, šķiet, ikoniskākais piemērs ir tā sauktā Villendorfas Venēra, automātiski tika ieskaitītas “Lielās dievietes Mātes” ikonogrāfiskajos atveidos. Gluži tāpat kā senajā, pirms-indoeiropiešu Eiropā pastāvējušās kultūras ievērojamās lietuviešu-amerikāņu arheoloģes Marijas Gimbūtienes iespaidā tika uzlūkotas kā matriarhāta iekārtā dzīvojošas sabiedrības. Taču beidzot šī “tradīcija” ir lauzta – nozarē ietekmīgais Čatalhudžukas izrakumu ilggadējais vadītājs, Stenforda universitātes profesors Īans Hoders publiski paziņojis, ka divas, šajā neolīta apmetnē 2016.g. atrastās, apmēram 9000 gadus senās, unikālās figūriņas, domājams, attēlo nevis Mazāzijas Zemes mātes, auglības dieves Kibeles, priekšteci, kā to bija atspoguļojuši vairāki preses izdevumi, kas ziņoja par atklājumu, bet, visdrīzāk, kādu savulaik reāli dzīvojušu, savā kopienā ievērojamu, sociāli augstu stāvokli ieņēmušu gados vecu sievieti.

Lasīt tālāk...

Izraēlā atrasta unikāla 4000 gadus veca “domātāja” skulptūra

Veicot aizsardzības izrakumus kādā Jehudas pilsētas (Izraēla) būvlaukumā, arheologi uzgājuši pārsteidzošu bronzas laikmeta krūzes rotājumu – slaveno Ogista Rodēna “Domātāju” atgādinošu skulptūru.

Lasīt tālāk...

Vai Lielajā piramīdā atklātas divas, līdz šim nezināmas telpas: eģiptologi ir skeptiski

Pirms gada, 2015.gada novembrī “Piramīdu skenēšanas projekta” (Scan Pyramids Project) komanda, kuru veidoja pētnieki no dažādām universitātēm, institūtiem un kompānijām, Lielās jeb Hufa piramīdas austrumu pusē zemes līmenī, kā arī monumenta augšējā daļā konstatēja termiskas anomālijas, kas varētu norādīt uz tukšu telpu eksistenci (Sk.: Vai Lielajā piramīdā atklāta faraona Hufa kapa kamera?, aliens.lv, 03.12.2015.) Pavisam nesen, pirms nepilna mēneša skenēšanas projekta komanda paziņojusi, ka piramīdas skenēšanas otrajā gadā viņi atklājuši vēl divus, iepriekš nezināmus tukšumus.

Lasīt tālāk...

Ēģiptē atklāj senākos faraona attēlus

Asuānas apkaimē Dienvidēģiptē, netālu no Nīlas uz klints atseguma atklāti petroglifi ar, iespējams, senākajiem faraona atveidiem. Raksts par atklājumu publicēts žurnāla Antiquity 2012.g. decembra numurā.

Lasīt tālāk...

“Primitīva mašīna” Lielajā piramīdā aizsargāja faraona apbedījumu no laupītājiem

Lai pasargātu faraona kapenes no laupītājiem, senie ēģiptieši Lielajā piramīdā iebūvēja no blokiem un gropēm veidotu aizsardzības sistēmu.

Lasīt tālāk...

Pasaulē senākas ostas ierēdņa Merera pieraksti stāsta par Lielās piramīdas celtniecību IV dinastijas faraona Hufu 27. valdīšanas gadā

No šī gada 14.jūlija Ēģiptes muzejā, Kairā, izstādīti aiz stikla vitrīnām, apmeklētājiem ir apskatāmi senēģiptiešu ierēdņa Merera dienasgrāmatas fragmenti, kuri detalizēti vēstī par Lielās piramīdas celtniecības darbiem pirms 4500 gadiem.

Merera dienasgrāmata sniedz vēl vienu, šoreiz neapgāžamu, pierādījumu, ka Gīzas Lielās piramīdas autors patiešām ir IV dinastijas otrais faraons Hufs.

Lasīt tālāk...

Astoņi interesantākie pēdējo gadu arheologu atklājumi Ēģiptē

Seno faraonu zeme Ēģipte glabā daudzus brīnišķīgus vēstures artefaktus: Lielās piramīdas, neskaitāmus tempļus, mūmijas, citas lietas. Modernās zinātniskās tehnoloģijas ļauj atklāt senos noslēpumus, kas iepriekš bijuši nezināmi.

Lasīt tālāk...

Neparastā vietā Abusīrā atrod Senās valsts V dinastijas princeses kapu

Čehu arheologi dienvidos no Kairas - Abusīrā, negaidītā vietā atklājuši klintī iecirstas senēģiptiešu V dinastijas princeses kapenes. Šobrīd atsegtas vairākas statujas un stēlas ar uzrakstiem.

Lasīt tālāk...

Pētījums: Lielās piramīdas pamatu malu izmēru starpība ir ne vairāk kā 14 cm

Lielās piramīdas pamats nav gluži ideāls kvadrāts, teikts inženiera Glena Deša (Glen Dash) ziņojumā, kas šī gada jūnijā publicēts izdevumā "Aeragram."

Lasīt tālāk...