Šešonks I (945.-924.g.pmē.)
Susakims jeb Shoshenq I.
Angliski - Sheshonq I.
Troņa vārds - Hedžheperra.
Šešonks I nereti tiek identificēts ar Vecajā derībā (1.Ķēniņu grāmatas 11:40, 14:25 un 1.Laiku grāmatas 12:2-9) pieminēto ķēniņu Šišaku (angliski - Shishak).
XXII dinastijas (Lībiešu) dibinātājs un faraons 945.-924.g.pmē. vai 943.-922.g.pmē. Minēts arī laiks 950.-929.g.pmē. (Sovetskaja Istoričeskaja enciklopedija).
Radniecība. Viņš bija pēctecis lībiešu algotņu karavadoņiem, kas bija apmetušies Lejas un Vidus Ēģiptē, pilnīgi eģiptizējušies un iekļāvušies senēģiptiešu aristokrātijā, pēctecis. Ēģiptē dzīvojošās lībiešu cilts mešvešu (Mšwš.w) vai ma, kā senēģiptieši tos bieži dēvēja, vārdu saīsinot, ķēniņš un XXII dinastijas dibinātājs. Lībiešu izcelsmes faraons bija ma lielā vadoņa Nimlota A (Nimlot A) un viņa sievas Tentšepes (Tentshepeh) dēls.
Dzīvesgājums. Šešonks I pēc uzkāpšanas faraona tronī savu karalisko rezidenci ierīkoja Būbastā - Lejas Ēģiptes Am-Khentas noma galvaspilsētā.
Ārpolitika.
Karagājiens uz Levanti. Šešonks I nereti tiek identificēts ar Vecajā derībā (1.Ķēniņu grāmatas 11:40, 14:25 un 1.Laiku grāmatas 12:2-9) pieminēto ķēniņu Šišaku (Shishak). Saskaņā ar Vecajā derībā rakstīto, ķēniņš Šišaks iebrucis Jūdejā piektajā Zālamana dēla Rovoāma valdīšanas gadā un izlaupījis Zālamana templi.
To, ka senēģiptiešu faraons Šešonks I iebrucis Jūdejā, Transjordānijā, apliecina gan uzraksti uz Būbastiešu vārtiem Karnakas svētnīcu kompleksā, gan pie Megidas atrastā stēla. Tādejādi vēsturnieki uzskata, ka kopumā Bībeles teksti liecina par reāliem vēsturiskiem notikumiem, kad Šešonks I veicis lielu karagājienu uz Levanti 926.g.pmē., kad tas uzbruka Jūdejai un Izraēlai, kas bija novājinātas pēc Zālamana nāves. Iespējams, Šešonks I aplencis Jeruzālemi, ieņēmis to un izlaupījis Zālamana svētnīcu, iegūdams daudz kara laupījuma, taču nespēja tur nostiprināties.
Ja Bībele kā galveno Šešnoka I uzbrukuma mērķi attēlo Jūdejas galvaspilsētu Jeruzālemi ar tās templī sakrātajiem dārgumiem, tad pēc "Antiquity" publicētā, vēsturnieku rekonstruētā Šešnoka I karaspēka gājiena maršruta, ēģiptieši Jeruzālemei, kura, kā norāda izraēliešu arheologs Izraēls Finkelšteins, tolaik, X gs.pmē. II pusē, bija vien maznozīmīgs ciems, pagājuši garām. Šešonka I ģeopolitiskie mērķi bijuši citi. Galvenokārt viņš vēlējies pakļaut Jordānas un tai piegulošajās ielejās esošās pilsētas, starptautisko tirdzniecības ceļu Šaronas ielejā, kas no Ēģiptes veda uz Mazāziju un Divupi, kā arī vērsies pret vara industrijas centru Fainānas ielejā, uz dienvidiem no Nāves jūras, sagraujot gan tolaik lielāko vara ražošanas vietu Vara drupu raktuves Khirbat en-Nahas, gan arī mazāk nozīmīgo Vara drupu raktuvi, tās iekarošanas laikā kādam no rakstvežiem pazaudējot skarabeju ar faraona vārdu.
Daži pētnieki ir norādījuši, ka Bībeles Šišaks, iespējams, ir tēls, kas apvieno atmiņas ne tikai par Šešonka I, bet arī par tā priekšgājēju Ramzesa II un Tutmesa III karagājieniem uz Levanti. Lai vai kā, bet stāsts par ķēniņa Šišaka karagājienu uz Jūdeju ir senākais notikumu apraksts Bībelē, kuru apstiprina arī ārpus Bībeles esoši teksti.
Aplūkojamie objekti.
Būbastiešu vārti. Faraona Šešonka I varoņdarbi un iekarojumi attēloti uz tā sauktajiem Bubastiešu vārtiem Karnakas tempļu kompleksā.
Atradumi. Šešonks I savas dzīves laikā ir atstājis vairākus uzrakstus, kas vēstī par viņa saistību ar zemēm mūsdienu Jordānijas un Izraēlas teritorijās. 2008.gadā arheologa Levī publicētajā pētījumā, izpētot šlagas kaudžu slāņus, tika konstatēts, ka X gs.pmē. Fainūnas reģiona vara ieguves vietās Dienvidjordānijā rūpnieciskā darbība tikusi pārtraukta, kas atbilst uz Būbastiešu vārtiem iekalto hieroglifu vēstījumam par Šešonka I karagājienu uz Levantes dienvidiem.
Megidas stēla. Pirmais no diviem uzietajiem Šešonka I vārda uzrakstiem, kas uzieti Levantē.Šīs stēlas fragmentu atrada iepriekšējos izrakumos sabērtā gruvešu kaudzē, ierīkojot savu lauka nometni pie slavenās Megidas, 1925.gadā Čikāgas universitātes arheologu ekspedīcija Izraēlā. Tagad Megidas stēla tiek glabāta Jeruzālemes Rokfellera arheoloģijas muzejā. Tas ir pirmais uzietais uzraksts par Šešonku I.
Skarabeja amulets. Otrais no diviem uzietajiem Šešonka I vārda uzrakstiem, kas uzieti Levantē. Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, 2006.gadā nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds. Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti. Atrastais skarabeja vaboles formas amulets ir gatavots no magniju saturoša minerāla enstatīta. Tas ir gaiši brūnā krāsā, ar zaļas glazūras paliekām padziļinājumos. Skarabejs ir 12,7 mm garš, 9,2 mm plats un 5,5 mm augsts. Cokolā pie pamatnes ir iecirstas horizontāli sakārtotas un ierobežojošas smalkas līnijas. Apakšējā daļā iežogojumā iegravēti hieroglifi, kuru vidū attēlota arī pati skarabeju vabole. Uz skarabeja iegravētajā uzrakstā lasāms: „Spožs kā Saule ir Amona-Ra izredzētais.” Tas sakrīt ar XXII dinastijas dibinātāja faraona Šešonka I troņa vārdu un ir otrais ar Šešonku I saistītais uzraksts pēc Megidas stēlas. Tuvāk par to - šeit.
Raksti.
Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu.
