Faraona dziedātāja kapeņu gleznojumi atklāj senēģiptiešu pāra tuvās attiecības

Abu, uz kapeņu sienas savam laikmetam netradicionālā pozā uzgleznoto senēģiptiešu - acīmredzami mīlošā vīra un sievas - vārdi un profesija ir zināmi. Viņa bija priesteriene Meretite (Meretite), bet viņš - faraona dziedātājs Kahajs (Kahai). Pāris dzīvoja pirms, apmēram 4400 gadiem, - laikā kad Ēģiptes Vecās valsts faraoni pilnā sparā būvēja piramīdas. 

Lasīt tālāk...

Piramīdu Skenēšanas komanda Lielajā piramīdā atklāj milzīgu tukšumu

Gīzas Lielā piramīda ir vienīgais no senās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. 4500 gadus vecā monumenta noslēpumu centušies atklāt ne tikai zinātnieki ar akadēmiskiem grādiem, bet arī dažādi, sevi par alternatīvajiem vēsturniekiem lepni dēvējoši savādnieki. 

Lasīt tālāk...

Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu

Bībeles arheoloģijā ir daudz strīdīgu jautājumu un tā ir viena no politizētākajām šīs zinātnes nozarēm. Īpaši tas attiecas uz izraēliešiem, kuri arheoloģiskos atklājumus nereti izmanto, lai pamatotu savas vēsturiskās pretenzijas uz vietām, uz kurām, kā tas ir, piemēram, Jeruzālemes vecpilsētas gadījumā, pretendē arī palestīnieši. Neskatoties uz plašajiem arheoloģiskajiem pierādījumiem, palestīnieši joprojām noliedz, ka Bībelē aprakstītais Jeruzālemes templis atradies kalna virsotnē, kur šodien slejas Aksas mošeja, kas ir trešā nozīmīgākā musulmaņu svētvieta.

Nesen, 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.

Lasīt tālāk...

Vai babilonieši pirmie atklāja un izmantoja trigonometriju?

"Daudz senāki," "daudz attīstītāki" – šie un citi raksturojumi aizvien biežāk parādās pēdējā laika ziņojumos par jaunākajiem arheologu un vēsturnieku atklājumiem. Šķiet, ka pašlaik notiek paradigmu maiņa. Daudzi vecie uzskati būs jāpārskata. Tas ir normāls un dabīgs zinātnes attīstības process, kad jauni atklājumi un atradumi spiež atteikties no vecām teorijām, ja tās nesaskan ar jaunatklāto realitāti.

Šoreiz jājautā, vai Jaundienvidvelsas universitātes (Sidneja, Austrālija) zinātnieku Dr.Daniela Mensfīlda (Daniel Mansfield) un asociētā profesora Normena Vildbergera (Norman Wildberger) veiktais pētījums liks matemātiķiem un zinātnes vēsturniekiem pārrakstīt vēl vienu lappusi matemātikas vēsturē, šoreiz runājot par trigonometrijas pirmsākumiem?

Atšifrējot 3700 gadus vecu babiloniešu plāksnīti, divi austrāliešu matemātiķi secināja, ka tā satur pasaulē vecāko un precīzāko trigonometrisko tabulu, kuru babilonieši izmantojušo piļu, tempļu un kanālu būvju aprēķiniem.

Izrādās, ka babiloniešu matemātiķi, izgudrojot trigonometriju – mācību par trīsstūriem, seno grieķu matemātiķus apsteiguši par vairāk nekā 1000 gadiem, ziņo pētījuma autori. Jaunais pētījums ir atklājis seno babiloniešu matemātikas izsmalcinātību, kas līdz šai dienai bija apslēpta. Tomēr ne visi zinātnieki steidzas piekrist jaunā, žurnālā “Historia Mathematica” publicētā pētījuma sensacionālajiem secinājumiem. 

Lasīt tālāk...

Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Lasīt tālāk...

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu. 

Lasīt tālāk...

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Lasīt tālāk...

Heliopoles drupās atrastā milzu statuja tomēr nepieder Ramzesam Lielajam

Apvienota vācu-ēģiptiešu arheologu komanda, izdarot izrakumus kādas Kairas priekšpilsētas graustu rajonā, atklāja milzīgas, iespējams, XIX dinastijas faraona Ramzesa II statujas fragmentus, 9.martā paziņoja Ēģiptes Senlietu ministrija. Tomēr pēc nedēļas, 16.martā Ēģiptes senlietu ministrs Halīds Alanani (Khaled al-Anani) pavēstīja, ka jaunatklātā statuja pieder citam, Senās Ēģiptes vēsturē mazāk zināmam faraonam no XXVI dinastijas.

Lasīt tālāk...

Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā

Arheologi, pētot Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērijas piļu drupas, pirmo reizi tajās uzgājuši koka konstrukciju paliekas. Celtniecībā sasanīdi izmantojuši cipresi, ugunspielūdzēju zoroastriešu svēto koku. Atrastie baļķi datēti un iegūtie rezultāti ļāvuši precizēt sasanīdu piļu hronoloģiju kā arī paver iespējas labāk saprast Persijas arhitektūras vēsturi, rekonstruēt pagātnes kultūrainavu un veģetāciju. Raksts par pētījumu šī gada 30.janvārī publicēts izdevumā “Journal of Archaelogical Science: Reports.”

Lasīt tālāk...

Tēbu nekropolē atklātas 3000 gadus vecas faraona rakstveža kapenes

Vasedas universitātes (Japāna) arheologu komanda profesora Jiro Kondo vadībā, veicot izrakumus Tēbu nekropolē, Ēģiptē atraka 3000 gadus senas, ramzesīdu dinastijas laika rakstveža kapenes. 

Lasīt tālāk...