Aliens

Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts

"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.

Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.

Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

"Keramikas lausku analīze atrakto sienu mums ļāva datēt ar laika posmu starp IX gs. un VIII gs.pmē. sākumu," - žurnālistiem pastāstīja pētījumu vadītāja, Romas Kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģe Dr.Patrīcija Fortuni. "Līdz ar to vietas vecums ir lielāks nekā tradicionāli uzskatīts," - viņa norāda, atsaucoties uz leģendu par Romas dibināšanu, kas vēstī, ka pilsētu 753.g.pmē. dibinājuši vilku mātes izaudzinātie dvīņu brāļi - Romuls un Rems.

Dažos plašsaziņas līdzekļos, ziņojot par šo atklājumu, tiek minēts, ka Romas dibināšana tagad būs jāattiecina uz 200 gadiem senāku pagātni par leģendā minēto datumu. Tomēr tā nav taisnība. Pat, ja Melnā akmens svētvietas sienu datējam ar senāko iespējamo, arheologu minēto laiku - IX gs.pmē. sākumu, arī tad, skaitot no 753.g.pmē. (arheologi šo datumu ir apstiprinājuši kā ticamu, datējot ar VIII gs.pmē. vairākus senās Romas objektus, tai skaitā mūra sienas paliekas Palatīna kalnā, kam, atbilstoši leģendai, Romuls ar vērsi apara apkārt vagu, iezīmējot savas pilsētas pirmās robežas), nesanāk vairāk par 150 gadiem. Pie tam šajā gadījumā diez vai var arī runāt par kādu dibināšanu - atrastā siena tagad ir liecība par senāko mūra celtni Romas vecpilsētā, taču tās teritorijā ir atrasti arī darbarīki un citas apdzīvotības liecības no vēl senākiem gadsimtiem.

Melnā akmens svētnīca ir tik sena, ka paši senie romieši jau republikas laikā bija aizmirsuši tās sākotnējo nozīmi, taču vienmēr uzskatīja, ka tā ir svarīga vieta, saistīta ar kādu īpašu svētumu. Par to runāja gan kā par Romas pirmā valdnieka Romula kapu, gan kā par vietu, kur tas miris, krītot no senāta locekļu rokas. Vēl pēc citām versijām Melnā akmens svētnīca iezīmēja Hosta Hostīlija, trešā Romas ķēniņa Tullas Hostīlija vectēva kapu vai arī vietu, kur kaujā kritis Faustuls, Romula audžutēvs.

Svētnīcas senākā daļa atrodas vairākus metrus dziļi zem zemes un apmeklētājiem nav pieejama. Šobrīd, kamēr turpinās arheoloģiskā izpēte, vieta norobežota ar stikla un tērauda konstrukciju, taču I gs.pmē. ieklāto melnā marmora bruģi iespējams aplūkot arī tagad - tas atrodas izrakumu laukuma ārpusē.

Melnā akmens svētnīcu pirmais no jauna atklāja un laikā no 1899.-1905.g. izpētīja itāļu arheologs Dž.Boni. Zem marmora bruģa, kas ieklāts pēc vienu autoru domām Jūlija Cēzara, bet pēc citu, - paaudzi iepriekš, Sullas laikā, Boni atrada daudz dažādas senlietas, liecības par sākotnējā - Ķēniņu laikmetā celtā tempļa bojāeju ugunī (iespējams, svētnīcu iznīcināja galli, kas 390.g.pmē. iebruka Romā), kā arī nošķeltu tufa konusu, kas varētu būt bijusi daļa no kāda pieminekļa un četrkantaina akmens pjedestāla apakšējo daļu un kuras atklāja, iespējams, senāko zināmo, apmēram uz 550.-500.g.pmē. attiecinātu uzrakstu arhaiskā latīņu valodā. Šī slāņa atradumus Boni datēja ar V līdz VII gs.pmē. Virs tā atradās vēlāk uzbūvēta U-veida konstrukcija - altāris vai, iespējams, kaps - tā kā no veidojuma bija saglabājusies tikai pamatne, tā sākotnējo pielietojumu precīzi nevarēja noteikt. Altāra priekšā atradās divas pamatnes, kuras gan varētu būt pievienotas arī vēlāk. Romiešu vēsturnieks, Augusta laikabiedrs Verijs Flakus (Verrius Flaccus), kura darbs saglabājies tikai Pompeja Festa epitomā, vēstī, ka uz pamatnēm bijušas novietotas gulošu lauvu statujas, kas līdzinās tām, "kas šodien (t.i. - Augusta laikā, - red.) redzamas sargājot kapus." Vēl citā periodā komplekss papildināts ar kādu piemiņas kolonnu, uz kuras, iespējams, atradusies statuja.

Arheologi, kuri svētnīcu tās rekonstrukcijas darbu ietvaros pētī kopš 2009.gada, plaši izmantoja Boni atstātos pierakstus, uzmērījumus, zīmējumus un fotogrāfijas. Digitalizējot XX gs. sākumā uzņemtos attēlus, Dr.Fortuni komanda izveidoja senvietas trīsdimensiju attēlus, kas ļāva precīzi noteikt vietu, kur atrodas Boni vadītajos izrakumos atsegtais un, darbus beidzot, atkal apbērtais mūris, kas tagad atzīts par svētnīcas "pirmo struktūru."

VIDEO:

Augšējais attēls: Romas Foruma laukums un tā apbūve. Tieši vidū redzama Septīmija Sevēra 203.gadā celtā triumfa arka. Melnā akmens svētnīca atrodas tās priekšā un attēlā to iezīmē virs tās uzcelta slīpa nojume. Foto: wikipedia.org, CC.

Avots:
theguardian.com

Pirmo reizi publicēts 14.04.2014.