Mājas cūka
Sus scrofa f.domestica.
No cūku ģints meža cūkas izveidotas šķirnes, lauksaimniecības dzīvnieki.
Vēsture. 2019.gadā tika datēti Bulusipongas 4.alā Sulavesā (Indonēzija) atklātie zīmējumi, kuros paleolīta mākslinieki bija attēlojuši, kā teriantropu grupa ar šķēpiem vai virvēm medī savvaļas cūkas un mazajiem Indonēzijas bifeļiem līdzīgus dzīvniekus. Zīmējumu minimālais vecums izrādījās no 35 100 (jaunākajiem) līdz 43 900 gadiem (senākajiem).
Mājas cūkas suga izveidota no meža cūkas Āzijas un Eiropas pasugām. Domesticēta V-III g.tk.pmē. Ķīnā, pēc tam Eiropā. Pirmatnējā cūkkopība attīstījās III g.tk.pmē. Ēģiptē, Grieķijā un Indijā, kur jau veidoja vietējās uzlabotu cūku šķirnes.
Senajiem grieķiem cūka bija muļķības simbols.
Mozus ticīgajiem, piemēram, aizliegts uzturā lietot cūkgaļu. Šis aizliegums nācis no senajiem žīdiem, kam cūka bija totēma dzīvnieks.
Līdzīgi kā senajiem grieķiem, budistu reliģiski tikumiskās gleznas "Pasaules rats" (Sansarijn hurde) centrālajā aplī cūka attēlota kā tumsonības simbols.
Jaunajā derībā stāstīts par 2000 cūku lielu ganāmpulku, kas ganījies "Gadariešu tiesā" Palestīnā, taču cūkkopība žīdiem bijusi aizliegta jau kopš Vecās derības laikiem, tādejādi cūku ganāmpulku, un vēl tik lielu, Palestīnā būt nevarēja. Tādejādi cūka kā dzīvnieks kļuvis par iemeslu apšaubīt, ka evaņģēlijus rakstījuši Palestīnas žīdi Matejs, Marks un Lūka, jo to autori neorientējās tā laika jūdu dzīves paradumos.
Rietumeiropā cūkkopība sāka attīstīties XVI gs.
XVIII-XIX gs. tika izveidotas augstproduktīvas šķirnes, kas aizstāja līdz tam izplatītās vietējās uzlabotās šķirnes.
Raksturojums. Mājas cūkai no priekštečiem saglabājusies vāja redze, laba dzirde, smalka oža un spēja peldēt.
Domesticēšanas procesā un ciltsdarba rezultātā uzlabojies mājas cūkas ķermeņa veidojums, krasi palielinājusies auglība, ātraudzība un spēja uzkrāt taukus. 1 kilogramam dzicmasas pieauguma mājas cūkas patērē 3-5 barības vienības.
Mājas cūkas ir visēdājs dzīvnieks, vislabāk izmanto spēkbarību, kartupeļus, lopbarības saknes, samērā labi zaļbarību, zāles miltus.
Pēc produktivitātes virziena izšķir šādus mājas cūkas tipus: gaļas (bekona), gaļas-speķa un speķa cūkas.
Dažādu šķirņu mājas cūkas dzimumgatavību sasniedz 6-10 mēnešu vecumā. Grūsnība ilgst 16,5 nedēļas. Pirmais metiens 13-15 mēnešu vecumā. Sivēna masa piedzimstot - vidēji 1,3 kg. Gadā divi, retāk trīs metieni.
Bioloģiskais mūža garums var sasniegt 10-15 gadus.
Izmantošana. Mājas cūkas audzē visā pasaulē gaļas un ādas iegūšanai. Pasaulē 1.vietā cūku turēšanas ziņā ir Brazīlija.
Ir vairāk kā 100 mājas cūku šķirņu, Latvijā audzē Latvijas Baltās cūkas un Landrases cūkas.
Cūkkopība. Savvaļas cūkas sāka uzlabot līdz ar to domestifikāciju V-III g.tk.pmē.
Pirmatnējā cūkkopība attīstījās ap III g.tk.pmē. Ēģiptē, Grieķijā, Indijā, kur jau veidoja vietējās uzlabotās cūkas.
Rietumeiropas valstīs cūkkopība sāka attīstīties XVI gs.
XVIII un XIX g. tika izveidotas augstproduktīvas šķirnes, kas aizstāja līdz tam izplatītās vietējās uzlabotās šķirnes.
Krievijā sīksaimniecību apstākļos audzēja galvenokārt vietējās mazproduktīvās cūkas. XIX gs. beigās tās sāka uzlabot ar krustošanu. XIX gs. beigās un XX gs. sākumā tika veikti pētījumi par ēdināšanas režīma ietekmi uz cūku gremošanas trakta attīstību - N.Čirvinskis. Šajā laikā izkopa Lielo balto cūku šķirni - M.Ščepkins.
1916.gadā bija 23 miljoni cūku. 1918.-1919.gados padomju valdība izdeva dekrētus par šķirnes cūku audzēšanu un specializētu saimniecību organizēšanu. Sākās pētījumi par cūku ēdināšanu un turēšanu - J.Bogdanovs. Izveidoja Ukrainas stepju balto cūku šķirni un izstrādāja jaunu šķirņu veidošanas metodi - M.Ivanovs.
1930.-1931.gados kolhozos saka organizēt cūkkopības lielražošanas fermas, attīstīja specializētas saimniecības.
II Pasaules karā PSRS teritorijā iznīcināja vairākus desmitus miljonu cūku, un pirmskara līmenis tika sasniegts tikai pēc 1950.gada. Krievu zinātnieki L.Grebens, D.Grudevs, V.Fedorinovs, P.Ladans, A.Ovsjaņņikovs, A.redjkins, M.Simons izveidojuši daudzas jaunas cūku šķirnes. Veikti plaši pētījumi ciltsdarba jautājumos - P.Kudrjavcevs.
XX gs. 70.-80.gados cūku audzēšana tika koncentrēta lielos valsts, starpkolhozu un kolhozu cūkkopības kompleksos, kas bija paredzēti 12-100 tūkstošu un vairāk cūku nobarošanai gadā. PSRS audzēja vairāk kā 20 augstproduktīvas cūku šķirnes: Lielās baltās cūkas, Ukrainas stepju baltās, Ukrainas stepju raibās, Breitovas, Mirgorodas, Ziemeļkaukāza cūkas, Igaunijas bekoncūkas, Latvijas baltās cūkas, Lietuvas baltās, Uržumas cūkas u.c. No importētajās šķirnēm - Landrases cūkas, Baltās īsausu cūkas, Baltās garausu cūkas, Bērkšīras cūkas, Pjetrēnas cūkas.
Cūkkopība Latvijā. Latvijā līdz XVII gs. audzēja galvenokārt vietējās neuzlabotās cūkas, bet XVII un XVIII gs. sāka ievest ārzemu šķirņu cūkas.
XIX gs. beigās saērā daudz ievestas Lielās baltās, Bērkšīras, Linkolnas cūkas; XX gs. sākumā - Baltās īsausu cūkas, Dānijas uzlabotās cūkas.
1931.gadā cūku ciltsgrāmatā bija ierakstītas vairāk kā 80 vietējās uzlabotās cūkas, kas uzskatāmas par Latvijas balto cūku priekštečiem.
50.-60.gados tika veikts intensīvs darbs Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes izveidošanā. 1967.gadā tika apstiprināta Latvijas balto cūku šķirne.
Cūkkopības zinātne Latvijā sāka attīstīties 20.gadu sākumā, kad rika veiti pirmie pētījumi cūku ēdināšanā - A.Bušmanis, uz kuru pamata izstrādāja ēdināšanas normas. Šajā laikā sarakstītas arī pirmās populārzinātniskās cūkkopības grāmatas - V.Delle, J.Vītoliņš.
XX gs. 1.pusē veikti pētījumi bekoncūku audzēšanā - A.Silmalis.
Krievpadomju okupācijas laikā zinātniski pētnieciskais darbs norisinājās Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZPI, LLA, LPSR ZA. Galvenie pētījumu virzieni: šķirņu veidosana un izkopšana, , cūkkopības ekonomiskās problēmas - Z.Auziņa, K.Brencis, U.Ramanis, A.Zommere, cūkkopības bekona virziena attīstīšana, bekoncūku ēdināšana un turēšana - K.Brencis, J.Riba.
LPSR lielākās sivēnu audzēšanas un nobarošanas fermas bija p/s "Ogre" - 30 000 sivēnu gadā, "Rudbārži," "Šķaune," kā arī Višķu sovhoztehnikums - 12 000 sivēnu gadā. P/s "Kroņauce," "Dobele," "Mālpils" bija sivēnu audzēšanas lielfermas - 15-45 tūkstoši sivēnu gadā. P/s "Ulbroka" darbojās nobarojamo cūku lielferma ar 50-60 tūkstošiem cūku gadā.
Raksti.
Ķīnas laboratorijā radīti cūkas-primāta himērsivēni.
Saites.
Cūku ģints.
