Romuls (753.-716.g.pmē.)
Latīniski - Romulus. Viņa vārds kalpo kā Romas pilsētas eponīms.
Romas dibinātājs un tās pirmais ķēniņš.
Radniecība. Tēvs – kara dievs Marss, māte – Rēja Silvija.
Dvīņubrālis – Rems (Remus).
Dzīvesgājums. Mītisks Romas dibinātājs 753.g.pmē., kurā valdīja kā pirmais ķēniņš no dibināšanas dienas līdz 716.g.pmē. Apmēram tai vietā, kur zēnus atradis gans, Romuls nodibinājis Romas pilsētu. Palatīna pakalnā saglabājušās tā saucamās „Kvadrātiskās Romas” (VIII gs.pmē.) sienu atliekas, kuras pēc nostāstiem būvējis pats Romuls. Atbilstoši leģendai, Romuls ar vērsi apara apkārt vagu, iezīmējot savas pilsētas pirmās robežas
Dvīņubrāļu izcelsme. Par to izcelsmi ir vairākas versijas:
1) tie ir Eneja dēli vai mazdēli;
2) tie ir albāņu(?!) ķēniņa Tarhetija meitas vai verdzenes dēli no mājas gara Lara;
3) Rējas Silvijas un Marsa dēli.
Leģenda stāsta, ka kādas latīņu pilsētiņas ķēniņš Amulija (Rējas Silvijas tēvocis) pavēlējis iemest Tibrā savas brāļa meitas mazos dēlēnus dvīnīšus Romulu un Remu. Viņš baidījies, ka bērni izaugs un atņems viņam troni. Tibrā bijuši plūdi, un groziņš ar zēniem aizķēries aiz kāda vīģes koka zara - koks bijis veltīts jaundzimušo barošanas dievei Rumīnai.
Bērni izglābušies. Zēnus ar savu pienu barojusi vilku māte savā alā, kā arī dzenis. Vēlāk viņus atradis un izaudzinājis kāds gans vārdā Faustuls. Brāļus barojusi viņa sieva Akka Larentija, abiem bjuši vēl 12 dēli (vai arī 12 bja kopā ar abiem dvīņiem?).
Brāļi Romuls un Rems izauguši spēcīgi un drosmīgi karavīri. Viņi organizējuši sacelšanos pret ķēniņu un to nogalinājuši. Romuls un Rems nolēmuši dibināt pilsētu, bet sastrīdējušies, jo nav varējuši izšķirt, kur to celt un kurš tajā valdīs. Strīda laikā Romuls nogalināja Remu.
Apmēram tai vietā, kur zēnus atradis gans, Romuls nodibinājis Romas pilsētu. Izteikta filoloģiska(?) versija, ka viņi abi ieradušies Apenīnu pussalā no Lemūrijas.
No 12 audžubrāļiem Romuls iedibināja Arvāļu priesteru brālību.
Romulam piedēvēja arī pirmā senāta iedibināšanu Romā, kurā bija 100 patriciešu.
Reiz viņam parādījies sestais Romas ķēniņš Servijs Tullijs.
Viņa nāvi apraksta Tits Līvijs savā „Romas vēsturē” (1.16.1): „Kad viņš vadīja tautas sapulci laukā pie Kazu purva lai veiktu karaspēka skati, pēkšņi sacēlās vētra. Karali ietina tik blīva migla, ka noslēpa to ļaužu acīm, un pēc tā Romuls bija pazudis.” Izteikta versija, ka tā bijusi NLO nolaupīšana.
Romula kults. Ar Romula vārdu saistītas vairākas svētvietas senajā Romas mitoloģijā.
Aplūkojamie objekti.
Romula būda.
Romula kapene. Senas komīcijas vietā.
Rumīnas vīģes koks.
"Kvadrātiskā Roma" Palatīna pakalnā. Uz Palatīna saglabājušās tā saucamās „Kvadrātiskās Romas” (VIII gs.pmē.) sienu atliekas, kuras pēc nostāstiem būvējis pats Romuls.
Luperku skrējiens ap Palatīna pakalnu. Kādreiz tā esot skrējis Rems un Romuls, vēl dzīvojot pie Faustula.
Arvāla brāļu kolēģija. Tajā bija Romuls kopā ar Akkas Larentijas 11 dēliem.
Nospiedums civilizācijā.
Viņam par godu nosaukta Roma, senā un arī tagadējā, kas ir Itālijas galvaspilsēta.
Asteroīda Silvija pavadonis. Asteroīdu 1866.gadā atklāja angļu astronoms Normans Pogsons, un nosauca to par godu vestālietei Silvijai. Attiecīgi asteroīda pavadoņus nosauca par Romulu un Remu.
Saites.
Senās Romas ķēniņi (753.g.pmē.-476.g.mē.).
Roma.
