Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā
- Detaļas
- Publicēts 13 Janvāris 2020
- Autors Laika Ceļotājs
- 5910 skatījumi
Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.
Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze.
Gruzija bronzas laikmetā
Ap 3000.g.pmē. Gruzijas teritorijā dzīvojošās ciltis piederēja pie senākas Aizkaukāza bronzas laikmeta Kūras-Araksas kultūras (3400.-2000.g.pmē.), kuras nosaukumu arheologi atvasinājuši no lielākajām Aizkaukāza upēm - Kūras un Araksas. Reģiona iedzīvotāju saimniecība šajā laikā stabīli balstījās uz zemkopību un lopkopību.
III g.tk.pmē. otrajā pusē Aizkaukāza centrālajā daļā, respektīvi, Gruzijas austrumos parādījās bagātīgi apbedījumi zem lieliem, mākslīgi veidotiem uzkalniem. Šo kurgānu āriene liecina par mijiedarbību starp Eirāzijas stepju nomadu kultūru un vietējo Aizkaukāza zemkopju sabiedrību.
Saskarsme ar stepju nomadiem radīja izmaiņas arī vietējo iedzīvotāju kultūrā. Taču maz ticams, ka migrācijai bija masveidīgs raksturs. Visticamāk, šajā gadījumā, runa var būt tikai par nelielu klejotāju grupu ienākšanu Gruzijas austrumu daļā, kuri tad pārņēma kontroli par politisko un kara dzīvi, bet neietekmējot vietējās materiālās un garīgas kultūras tradīcijas.
Pētījumu vēsture
Bronzas laikmeta kurgānu periods ir maz pētīts. Gruzijā kapu uzkalnu arheoloģiskā izpēte notika 1960.-1980.gados.
Pēdējos gadu nozīmīgākais arheoloģiskais atklājums, kas izdarīts Aizkaukāza reģionā, ir 2012.gadā Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra direktora Zuraba Makharadzes vadītās arheologu komandas atraktais un izpētītais kapu uzkalns Gruzijas austrumos, netālu no Lagodekas pilsētas.
Nozīmīgs, 4000 gadus vecs bronzas laikmeta kurgāna apbedījums ar ratiem inventārā
Aplūkojamais kapukalns ir 12 metrus augsts un 100 metru diametrā liels zemes uzbērums, kurš no ārpuses noklāts ar akmeņu kārtu. Tā iekšienē arheologi atrada no koka baļķiem būvētu kapa kameru. Lai arī bronzas laikmeta kapenes laupītāji bija izlaupījuši jau senatnē, arheologu guvums bija izcils un nozīmīgs.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka pirms 4000 gadiem būvētās kapenes bija paredzētas kādam vietējam valdniekam vai vadonim. Kapa kamerā atrastais krēsls ar roku balstiem pēc arheologu sniegtā skaidrojuma simbolizē valdnieka spēku un varu.
Bronzas laikmeta vadonim vēl bez koka krēsla kapā līdzi doti ar ornamentiem izrotāti māla un koka trauki, krama un obsidiāna bultu uzgaļi, ādas un auduma izstrādājumi, koka krēsls, dzintara krelles, 23 zelta priekšmeti - neparasti un mākslinieciski izkaltas rotaslietas.
Īpašs atradums bija divi, labi saglabājušies no koka gatavoti četru riteņu rati. Lai arī kapenēs līdzās ratiem netika atrastas nekādas dzīvnieku paliekas, domājams, ka ratus vilka vērši, jo pieradinātu zirgu Aizkaukāzā šajā laikā vēl nebija, stāsta arheologs.
Pateicoties īpašajam mikroklimatam, kapenēs ievietotais organiskais materiāls bija labi saglabājies: kapa kamerā arheologi uzgāja pat savvaļas riekstus, kastaņus un ogas.
Cilvēku apbedījumi
Par to, ka kapenes pirms arheologiem jau senos laikos bija apmeklējuši laupītāji, liecināja kapa kamerā juku jukām izsvaidītās cilvēku mirstīgās atliekas. Tomēr, neskatoties uz to, ka mirušie vairs neatradās savā sākotnējā novietojumā, arheologiem izdevās noteikt, ka kapā bija apbedīti septiņi indivīdi. Viens no viņiem bija valdnieks, ir pārliecināts Makharadze. Bet pārējie, pētnieks turpināja, bija vai nu viņa ģimenes locekļi, vai arī vergi un kalpotāji, kuri tika upurēti pēc sava valdnieka nāves.
2012.gadā atklātais kapukalns noteikti dos jaunas zināšanas par dzīvi Aizkaukāzā bronzas laikmetā.
Augšējais attēls: Atsegtā kapa kamera. Z.Makharadzes publicitātes attēls.
Avoti:
livescience.com
college-de-france.fr
en.wikipedia.org
en.wikipedia.org
Pirmo reizi publicēts 30.06.2014.