Aliens

Egeja jūra

Aigaion Pelagos - grieķu val.
Ege denizi - turku val.
Jūras vārds nāk no Atēnu ķēniņa Egeja vārda, kas noleca jūrā no augstas klints, uzzinājis, ka viņa dēlu Tēzeju nogalinājis briesmonis Minotaurs.

Pusslēgta jūra Vidusjūras baseinā starp Balkānu un Mazāzijas pussalām un Krētu.

Platība - 179 000 kvkm.
Dziļums - 200-1000 m, lielākais dziļums 2561 m.
Ostas - Pireja un Saloniki Grieķijā; Izmira Turcijā.

Ģeogrāfija. Egeja jūru no Vidusjūras norobežo salu virkne. Korintas kanāls to savieno ar Jonijas jūru, bet Dardaneļu šaurums - ar Marmora jūru.

Vēsture. Grieķu-persiešu kara izskaņā 449.g.pmē. tika noslēgts Kallija miera līgums, saskaņā ar kuru persiešu flotei bija noliegts iebraukt Egeja jūrā - turn saimniekoja tikai grieķi.

Ģeoloģija. Miocēnā tā bija sauszeme - Egeīda, kas pliocēna beigās un pleistocēnā iegrimusi, atstājot daudz salu - Krēta, Eiboja, Roda, Lesba, Dienvidsporādu, Ziemeļsporādu, Kiklādu arhipelāgs u.c., un līču - Saronas, Termu u.c.

Straumes rieteņu daļā virzās uz dienvidiem, austreņos - uz ziemeļiem, ātrums 3-4 km/st.

Ūdens temperatūra ziemā 11-16oC; vasarā 22-25oC.
Sāļums 37-39o%.
Pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1 m.
Straumes rieteņu daļā plūst uz dienvidiem, austreņos - uz ziemeļiem. Ātrums 0,1-1 km/st.

Zveja - sardīnes, makreles, kalkani, gorbīlijas. Sūkļu un sarkano koraļļu ieguve.

Ostas: Pireja un Saloniķi (Grieķija), Izmira (Turcija).

Raksti.
Pie Dēlas salas Egeja jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas.

Saites.
Vidusjūra.