UNESCO
ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija.
Patlaban UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā (World Cultural and Environmental Heritage List) ir 936 objekti (08.10.2011.) 153 pasaules valstīs. Starp tām – 725 kultūras mantojuma vietas.
Vēsture. 1958.gadā uzceltas UNESCO ēkas Parīzē, to projektēšanā piedalījās arhitekts M.L.Breiers.
UNESCO konferencē Sanfranciskā 1969.gada decembrī. uzstājās miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), kurš iepazīstināja ar pirmo svinamās Zemes dienas idejas konceptu.
1972.gadā Parīzē UNESCO pieņēma "Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību."
Pasaules atmiņu reģistrs pastāv kopš 1992.gada.
2011.gadā pēc balsojuma par Palestīnas pašpārvaldes uzņemšanu dalībvalsts statusā ASV piedraudēja izstāties no organizācijas, taču to neizdarīja - tikai apturēja savus maksājumus.
2017.gada oktobrī ASV paziņoja, ka izstāsies no UNESCO, apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu.
2017.gada augustā Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā bija iekļautas 1073 teritorijas un objekti 167 pasaules valstīs.
2019.gadā ASV un Izraēla izstājās no UNESCO, ASV bija viens nolielākajiem organizācijas finansētājiem.
Objekti Latvijā. Latvija 1995.gadā pievienojās Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojumu. Rīgā Latvijas Nacionālā komisija (LNK).
Rīgas vēsturiskais centrs – 1997.gads. Viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūra, XIX gs. koka apbūve. No UNESCO tika saņemts nopietns brīdinājums par „Saules akmens” celtniecību, nelegālo celtniecību Daugavas kreisajā krastā, Stockmann celtniecību. Kopš 2003.gada ieviests likums par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un saglabāšanu, pārkāpumu skaits ir samazinājies. Ierobežota plastikāta izmantošana logos, pavadoņu antenas un nejēdzīgas reklāmizkārtnes.
Dainu skapis – 2001.gads.
Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija. To iekļaušanu sarakstā 2003.gadā arī mēģināja bremzēt tā pati bēdīgi savenā Lietuvas vēstniece UNESCO - Ugne Karvela. Komisijas pāriecināšanā iesaistījās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Strūves ģeodēziskais loks – 2005.gads. Loka punkti – Sestukalns un Jēkabpils.
Suitu kultūrtelpa – 2009.gads. Tās redzamākā daļa ir dialekts (vēl saglabājies), sieviešu burdona dziedāšana, savdabīgs katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas, īpaši krāšņi tautas tērpi.
„Baltijas ceļš” – 2009.gads.
Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā – 2011.gads.
Grobiņas novada pašvaldības arheoloģiskais ansamblis – 2011.gads.
Aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava – 2011.gads.
Daugavas loki (aizsargājams ainavu apvidus Augšdaugava).
Latvju dainas. 2001.gadā tās tomēr netika iekļautas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā. Tas notika kosmopolitiskās Lietuvas vēstnieces Ugnes Karvelas protesta dēļ, kas iebilda, kakomisija neesot objektīvi informēta - "dainos" tradīcija pastāv arī Lietuvā. Īstenībā Karvela bija tāda persona, kam neinteresēja arī dalība lietuviešu nacionālajā laukā.
UNESCO programmas „Pasaules atmiņas” Latvijas valsts saraksts:
Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.g.
Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss.
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.-1929.g.
Latvijas Centrālās padomes memorands. Rīga, 1944.gada 17.marts.
Saites.
Apvienoto nāciju organizācija.
