Austrumprūsijā atrasts unikāls V-VI gs. seglu loka apkalums
- Detaļas
- Publicēts 14 Jūlijs 2019
- Autors Aliens.lv
- 6941 skatījumi
2014.gada 27.februārī Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala Vēstures un mākslas muzejā notika unikāla arheoloģiskā atraduma prezentācija - muzejnieki pirmo reizi plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savā krājumā nonākušu priekšmetu - V un VI gs. mijas seglu loka sudraba apkalumu, uz kura, iespējams, attēlots mītiskās pasaules trīsdaļīgais iekārtojums.
Senlietu uzgāja 2008.gadā, Krievijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta rīkotās Sembijas ekspedīcijas ietvaros notikušajos izrakumos Mitinas kapulaukā, Gurjevas rajonā. Izrakumus vadīja Karalauču muzeja arheoloģijas sektora vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Konstantīns Skvorcovs. Atradums ir unikāls, jo, kā teikts muzeja facebook.com lapā publicētajā ierakstā, šādas seglu detaļas līdz šim Austrumprūsijā nebija zināmas. Tagad, pēc visai ilgstošas restaurācijas, apkalums ir atgriezies atpakaļ muzejā un pēc telpu remonta pabeigšanas būs centrālais eksponāts tajā ekspozīcijas daļā, kas stāstīs par Lielās tautu staigāšanas laikmetu Prūsijā.
Ornamentētais, trapeces formas apkalums ir izgatavots skandināvu stilā un uz tā attēloti gan ģeometriski raksti, gan dzīvnieki un cilvēki. Līdzīgā stilā rotāti priekšmeti, norādīts paziņojumā presei, uzieti Lietuvas un Skandināvijas kapu piedevās. Kompozicionālas un stilistiskas līdzības ir saskatāmas, piemēram, ar diviem slavenajiem, Dienvidjītlandē, Dānijā XVII un XVIII gs. atrastajiem, V gs. izgatavotajiem zelta ragiem (zinātniekiem nav vienprātības, vai tie bija pūšamie (taures) jeb dzeramie ragi).
Pēc K.Skvorcova domām, metāla plāksnē ir iešifrēts tās darinātāja pasaulskats. Augšējā daļā redzamie ragainie zirgi vai vērši simbolizē debesu pasauli un ir saistīti ar solārajiem kultiem; vidū maršējošie karavīri pārstāv cilvēku pasauli, bet apakšējā daļā attēlotie putni - pazemi, mirušo valstību.
Vislielāko interesi pētniekiem izraisīja apkaluma vidējā daļa ar tajā attēlotajiem cilvēciņiem, kas tiek interpretēti kā karavīri. Skvorcovs, balstoties uz šo figūru izskatu, norāda uz to iespējamo saikni ar "portretiem", kas redzami uz Lielās tautu staigāšanas laika skandināvu brakteātiem. Attīstot šo hipotēzi, viņš apgalvo, ka dažas ikonogrāfiskas līdzības varētu liecināt, ka uz plāksnes ir attēlots skandināvu pavasara un gaismas dievs Baldurs, kas bija Odina dēls. Ja tas patiešām ir tā, tad šis mākslas darbs var liecināt par ievērojamu ziemeļģermāņu kultūras ietekmi Prūsijā. Lai gan, tikpat iespējams, ka šis, neapšaubāmi prestiža un statusa priekšmets varētu būt importēts no ģermāņu zemēm.
Apbedījums, kurā plāksni atrada piederēja kādam turīgam un ietekmīgam cilvēkam, varbūt pat cilts vadonim. Par to liecina divi, mirušajam kapā līdzi dotie zirgi, viens no kuriem bija svētku iejūgā.
Kaps bija izpostīts jau sen - viduslaikos vai jauno laiku sākumā - un seglu loka sudraba apkalums saglābājies tikai laimīgas sakritības rezultātā.
Augšējais attēls: Mitinas kapulaukā atrastais seglu loka apkalums. Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala Vēstures un mākslas muzeja publicitātes foto. Autors: A.Matvejevs.
Avots:
kaliningrad.kp.ru
Pirmo reizi publicēts 29.04.2014.