Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes
- Detaļas
- Publicēts 13 Februāris 2020
- Autors Laika Ceļotājs
- 4765 skatījumi
Grieķijas dienvidrietumos, pie Pīlas pilsētas Cincinatas universitātes arheologu komanda atklājusi divas jaunas, iepriekš nezināmas 3500 gadus vecas bronzas laikmeta kapenes.
Abās kapenēs, kuru sienas kādreiz bija noklātas ar zelta plāksnēm, atrastas ar gravējumiem izrotātās greznumlietas no dārgakmeņiem un zelta, 2019.gada 17.decembrī notikušajā preses konference par atklājumiem ziņoja arheologu komandas vadītāji Džeks Deiviss un Šarona Stokere, kuri jau 2015.gadā turpat atklāja “Grifa karavīra” kapenes (Sk.: "Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes", aliens.lv, 21.12.2015.; "Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm", aliens.lv, 02.11.2016.; “Grifa karavīra” kapā atrastais mīnojiešu gredzens liek pārrakstīt bronzas laikmeta grieķu mākslas vēsturi", aliens.lv, 26.04.2018.)
Seno mikēniešu pasaules uzskats
Zinām, ka Mikēnu kultūra, veidojot pirmo augstas kultūras sabiedrību kontinentālajā Grieķijā, radās ap XVI gs.pmē. un neizskaidrotu iemeslu dēļ īsi pēc Trojas kara pazuda ap XIII gs.pmē. Mikēnieši no milzīgiem akmens bluķiem būvēja cietokšņus un pilis.
Zinām, ka Mikēnu kultūru spēcīgi ietekmēja senākā Mīnojas kultūra. Mīnojiešu ietekme īpaši redzama mikēniešu piļu arhitektūrā, apģērbā, freskās un rakstībā, tā sauktajā lineārajā B rakstā. Zinām, ka mīnojiešu un mikēniešu DNS analīzes liecina, ka abas tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušas no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijā un Grieķijā (sk.:“DNS analīzes atklāj mīnojiešu un mikēniešu kopīgo izcelsmi”, aliens.lv, 15.08.2017.)
Tomēr joprojām mums ir maz zināms par mikēniešu pasaules uzskatu, par viņu reliģiju un mītiem. To pašu var teikti par seno mīnojiešu reliģiju un dievu pasauli.
Vairums mikēniešu rakstīto tekstu ir saimnieciska rakstura pieraksti. Tikai nedaudzos tekstos pieminēti vēlāk klasiskā perioda Grieķijā labi zināmu dievu vārdi, piemēram, Zevs, Poseidons un Atēna. Taču mikēniešu mitoloģijā viņi spēlēja atšķirīgas lomas. Zevs vēl nebija dievu valdnieks, savukārt Poseidons valdīja par zemestrīcēm un pazemi.
Tas arī viss, kas zināms par mikēniešu vai mīnojiešu laika reliģiskajiem priekšstatiem. Arheologiem nav zināms, kāda loma vai nozīme bija daudzās mikēniešu senvietās atrastajiem simboliem un motīviem. Kāda bija to nozīme vai loma mikēniešu ikdienas dzīvē, reliģiskajos rituālos vai citos kultūras aspektos, vēl arvien ir neskaidrs jautājums, kas būtu jāpēta.
Viena no problēmām ir tā, ka mūsu rīcībā nav mikēniešu vai mīnojiešu rakstītu tekstu, kuros būtu runāts par viņu reliģiju, vai izskaidroti viņiem nozīmīgākie simboli, sacīja Stokere.
Bagātīgas kapenes
Pētot “Grifa karavīra” kapeņu apkārtni, arheologi atklāja divas ar artefaktiem bagātas, nozīmīgas bronzas laikmeta kapenes.
Kapenes - nosauktas par Tholos VI un Tholoss VII - nebija viegli atrast. Kapeņu kupolveidīgie jumti jau antīkajā senatnē bija sabrukuši, aprokot kapa kameras zem melones izmēra akmeņiem, kurus zemes virspusē bagātīgi sedza vīnogulāju krūmi. Arheologiem nācās novākt veģetāciju un kopumā 40 000 akmeņu.
Tomēr, ja kupoli nebūtu sabrukuši, tad pētnieki šodien kapenes neko neatrastu. Gruveši kapenes pasargāja no tālākas izlaupīšanas, kaut arī daudzas pazīmes norāda, ka laupītāji tās bija traucējuši jau ap 1000.g.pmē.
18 mēnešu garumā arheologi, novācot akmeni pēc akmens, katrā izrakumu stadijā izmantoja fotogrammetriju un digitālo kartēšanu, lai dokumentētu katra objekta atrašanas vietu un orientāciju kapenēs. Novākuši gruvešus, arheologi uz kapeņu grīdas atrada mētājamies zelta plāksnes, ar kurām kādreiz bija noklātas kameru sienas un grīdas.
Lielākas no kapenēm (Tholos VI) ir 12 metru diametrā un kapa kameras sienu augstums ir 4 metri, kas ir apmēram puse no sākotnēja augstuma, kad kupols vēl nebija nobrucis. Otras kapenes ir par divām trešdaļām mazākas, un kameras sienu augstums ir tikai 2 metri.
Kapeņu iekšienē atrasti arī cilvēku kauli, taču nav skaidrības par to piederību kapeņu īpašniekiem. Kamēr notiek kaulu analīze, arheologi nezina nedz to, cik cilvēku kapenes bija apbedīti, nedz viņu dzimumu un vecumu.
Tomēr šie cilvēki bija apbedīti kopā ar rotaslietām, krāšņiem zelta un bronzas artefaktiem. Tāpat kā “Grifa karavīra” kapā, arī šajās kapenēs atrastās senlietas atspoguļo to īpašnieku bagātību un vietu sabiedrībā. Tajās atrada dzintaru no Baltijas jūras krastiem, ametistu no Ēģiptes un daudz zelta.
Arheologiem abās kapenes ne tik daudz interesēja zelts vai dārgakmeņi, bet gan paši attēli, kas bija iegravēti uz zelta, bronzas priekšmetiem vai dārgakmeņiem.
Vienās no kapenēm arheologi uzgāja zelta kuponu ar ēģiptiešu dievietes Hatoras attēlojumu, kas, pats par sevi saprotams, liecina par mikēniešu tirdzniecības sakariem ar Ēģipti. Hatora senēģiptiešu mitoloģijā bija debesu dieviete, arī mirušo aizbildne. Vēlāk sengrieķu mitoloģijā Hatora tika pielīdzināta mīlas dievietei Afrodītei, kas ir loģiski, jo ēģiptiešu mitoloģijā Hatora bija arī mīlestības dieviete). Tiesa nav zināms, kāda loma Hatorai tika piešķirta mikēniešu ticībā.
Taču pats ievērojamākais atradums, kas tika izdarīts, veicot izrakumus šajās kapenes, ir ahāta zīmogakmens. Uz tā iegravētajā attēlā redzami divi lauvām līdzīgi gari jeb ģēniji pie altāra. Abas būtnes stāv uz pakaļkājām, rokās turot ziedojumus vāzē un vīraka kvēpināmajā traukā. Uz paša altāra attēlots dīgstošs koks un vērša ragi. Kapeņu ierīkošanas laikā, pirms 3500 gadiem ģēniju attēlojumi bija visai izplatīts motīvs Tuvajos Austrumos, paskaidroja Stokere.
Pašā augšā virs šīs ainas attēlota zvaigzne ar 16 punktiem tās staru galos. Detalizēts zvaigznes motīvs mikēniešu artefaktos ir ļoti rets. Šoreiz arheologiem zvaigznes simbolu laimējies ieraudzīt uz diviem artefaktiem, kas atrasti vienās un tajās pašas kapenēs - jau pieminētajā ahāta zīmogakmenī un uz priekšmeta, kas darināts no zelta un bronzas. Pagaidām nav zināms, ko simbolizē zvaigzne, ne arī tās, kā šis simbols varētu būt saistīts ar kapeņu īpašniekiem.
Ļoti būtisku ieskatu par dzīvi pirms 3500 gadiem varētu sniegt zelta gredzens, uz kura attēloti divi buļļi ar graudu vārpām, kuras paleobotāniķi identificē kā miežus. Tā ir ļoti interesanta ar lopkopību saistīta aina - liellopi attēloti kopā ar graudaugiem. Šis objekts ir šobrīd vienīgais zināmais, uz kura mikēniešu mākslā attēloti graudaugi, sacīja Deiviss.
“Es domāju, ka [kapenēs apbedītie] cilvēki savam laikam bija ļoti izsmalcināti. Viņi iznirst no laikmeta, kurā bija maz greznuma lietu un importa preču. Un te kapenēs pirmo reizi Grieķijā paradās tāds daudzums luksusa lietu un importētu preču,” - sacīja Stokere.
“Laikā pirms 3500 gadiem mikēnieši sāka uzkrāt lielas bagātības. Cilvēki sacentās par varu. Tas bija laikmets, kas deva augsni vēlākajai klasiskās Grieķijas kultūrai,” - turpināja arheoloģe.
Kapenes atrastās senlietas apliecina, ka Pīla bija ļoti nozīmīgs bronzas laikmeta tirdzniecības galamērķis.
Cincinatas universitātes arheologu komanda Deivisa un Stokeres vadībā izrakumus Pīlā plāno turpināt vēl vismaz divus gadus, vienlaikos kopā ar arheologiem citur pasaulē mēģinot atminēt mīklas, kuras uzdod līdz šim kapenēs atrastie artefakti.
Avoti:
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
