Aliens

Polijas ziemeļos atklāts unikāls XII gs. apbedījums ar diviem dzintara gredzeniem

Polijas ziemeļos, Pomerānijas vojevodistes Hoijņices (Chojnice) rajonā, netālu no Ostrovites (Ostrowite) ciemata, Ostrovites ezera krastā novietotā senvietu kompleksā arheologi atklājuši kapa piedevām bagātīgu, ar XII gadsimtu datētu vīrieša apbedījumu. Piedevu vidū īpašu interesi izraisa divi dzintara gredzeni. Vēl kapā atrada bronzas bļodu un dzelzs nazi ādas makstī ar bronzas stiprinājumiem.

Dzintara gredzeni un bronzas bļoda

Kā vietnē scienceinpoland.pap.pl publicētā rakstā norāda izrakumu vadītājs Dr.Jeržijs Sikora no Lodzas universitātes Arheoloģijas institūta, 2021.gada vasarā atsegtajā kapā apbedītā persona visdrīzāk piederējusi vietējās, pomoru sabiedrības augstākajam slānim.

Ar plašāku izrakumu un Ostrovites senvietu aprakstu var iepazīties J.Sikoras tīmekļa lapā. Tur varam uzzināt, ka viens no dzintara gredzeniem kapā atradās vietā, kur vajadzētu būt apbedītā labās rokas kauliem, diemžēl tie, tāpat kā lielākā daļa no pārējā skeleta, bija iznīkuši. Domājams, šis gredzens bija uzvilkts mirušajam pirkstā. Otrs gredzens atradās mirušajam kreisajā pusē un visdrīzāk bija uzvilkts uz kāda no kreisās rokas pirkstiem.

Divi dzintara gredzeni vienā kapā ir unikāls, līdz šim nekur citur nezināms atradums, stāsta J.Sikora. Dzintara gredzeni šajā kontekstā varētu norādīt gan uz apbedītā lomu šī vērtīgā izejmateriāla tirdzniecībā, gan uz saistību ar tā ieguves vietu kontroli. Pagaidām nav zināms, vai dzintars, kas izmantots gredzenu izgatavošanai iegūts senās dzintara raktuvēs, kas atradušās pie Ostrovitei tuvējās Hoijņices, vai arī savākts kaut kur Baltijas jūras piekrastē.

Līdzīgus atradumus – apbedījumus ar bronzas bļodām – arheologi Ostrovites kapulaukā bija uzgājuši jau iepriekšējos gados. Tādi atrasti arī citviet vēsturiskajā Pomerānijā, gan Vācijas, gan Polijas teritorijā; visi apbedītie ir vīrieši un arheologi tos saista ar elites slāņa veidošanos pomoru sabiedrībā XII gs.

No neolīta apmetnes līdz pomoru tirgotāju ciemam

Ostrovites ezera senvietu kompleksā ietilpst divi kapulauki un dažādu periodu mītnes, kuras atradušās gan krastā, gan ezerā uz salas. No krasta uz salu vedis koka pāļu tilts, par kura pastāvēšanu ir ziņas no 1160.gada.

Senākās apdzīvotības liecības uzietas ezera krastā un ir datējamas ar agro neolītu, kad te pirms apmēram 7000 gadiem no dienvidiem ienākuši un apmetušies līniju keramikas kultūras cilvēki – pirmie, kuri Polijas teritorijā nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un gatavojuši māla traukus. Uz salas apdzīvotības pēdas gan pagaidām atrastas tikai sākot no agrā dzelzs laikmeta, kas šeit tiek datēts ar laiku no apm. 800.-600.g.pmē., kad reģionu apdzīvoja vai nu senģermāņu vai rietumbaltu priekšteču ciltis. Tomēr galvenais Ostrovites kompleksa apdzīvotības periods ildzis no XI līdz XIV gs., kad te pastāvējis rietumslāvu sentautas – pomoru – veidots un apdzīvots vietējas nozīmes varas centrs un tikuši ierīkoti abi minētie kapulauki. Jāatzīmē, ka abi kapulauki, spriežot pēc šobrīd iegūtā materiāla, pastāvējuši vienlaicīgi. Iespējams, tādējādi izpaudusies sabiedrības sociālā nodalīšanās.

Ievērojama loma Ostrovites agro viduslaiku apmetnes pastāvēšanā bijusi tirdzniecībai. Par to liecina tādi kopš 1967.gada pie ezera notikušos arheoloģiskajos izrakumos uzieti atradumi kā tirgotāja svariņu atsvari, dažādas monētas un importēti priekšmeti, kā piemēram jau pieminētās bronzas bļodas. Atradumi norāda uz tirdznieciskiem sakariem ar citiem Polijas apgabaliem, Skandināviju, Vakareiropu un Rutēniju.

Līdz pat XII gs. pomori spēja saglabāt neatkarību, tiem bija izveidojusies feodālā aristokrātija un viņi turējās pie savas pagāniskās reliģijas. Tomēr XII gs. tos pakļāva un kristianizēja obodrīti, dāņi, sakši un poļi. Pomerānijas teritorijā XII gs. izveidojās divas, brīžiem vairāk, brīžiem mazāk no spēcīgākajiem kaimiņiem, sakšiem, dāņiem un poļiem, atkarīgas valstis – Rietumpomerānijā Grifinu dinastijas, bet Austrumpomerānijā – Samborīdu dinastijas pārvaldīta hercogiste. Laika gaitā rietumpomerāņi tika pakļauti, kolonizēti un pārvācoti, bet austrumpomerāņi saglabāja savu slāvisko identitiāti.

Skaņojamā atslēga

J.Sikora arī atzīmē, ka 2020. un 2021.gadu izrakumos arheologiem izveidojusies laba sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, tostarp brīvprātīgajiem palīgiem no vietējās vēstures izpētes biedrības, kuri ar saviem metālu detektoriem, darbojoties saskaņā ar arheologu norādēm, apkārtējos tīrumos uzgājuši vairākus simtus metāla senlietu.

Atrasto priekšmetu vidū viens no interesantākajiem atradumiem ir stīgu instrumenta skaņojamā atslēga (identifikācijas ticamība pēc J.Sikoras 90%). Šādas atslēgas līdz šim atrastas lielākoties Anglijā un viena Vācijā. Polijā šis ir pirmais atradums. Nav zināms, kā skaņojamā atslēga nonākusi pie Ostrovites ezera, bet J.Sikora pieļauj, ka to šeit varētu būt pazaudējis kāds no angļu bruņiniekiem, kuri XIV un XV gadsimtā salīdzinoši lielā skaitā devušies uz Vācu ordeņa zemēm Prūsijā.

Akmens altāris

Interesanti atklājumi 2021.gada sezonā tika izdarīti arī Ostrovites ezera salā, kur līdz ar citām apdzīvotības liecībām uziets apm. 40 cm augsts, 1,7x3,6 m liels, no dažāda izmēra laukakmeņiem salikts krāvums. Starp akmeņiem pētnieki krāvumā atrada dažādas keramikas trauku lauskas un mājdzīvnieku kaulus. Blakus krāvumam atsedza 1,7x4,2 m lielu bedri, kurā bija dučiem liellopu, zirgu un citu dzīvnieku kauli, ieskaitot galvaskausus. Bedres stratigrāfiskais novietojums ļauj secināt par tās vienlaicīgu izmantošanu ar akmeņu krāvumu, abiem objektiem, iespējams, veidojot funkcionālu veselumu.

Balstoties uz līdzībām ar citās Polijas senvietās (Leha kalnā Gņeznā, Sv.Laurentija kalna piekājē Kaldā u.c. vietas) zināmiem objektiem, kā arī Skandināvijas un Anglijas viduslaiku rakstītajos avotos (Poētiskajā un Prozas eddā, vairākās sāgās un anglosakšu eposā “Beovulfs”) nereti pieminētajiem, ar vārdu hörgr (senziemeļnieku hǫrgr un senangļu hearg) apzīmētajiem pagānu tempļu vai altāru aprakstiem, J.Sikora akmeņu krāvumu ar tam blakus esošo bedri skaidro kā iespējamu agro viduslaiku pagāniskā kulta altāri. Arheologs pieļauj, ka šeit, uz salas ezera vidū varētu būt veikti ar apbedījumiem krasta kapulaukos saistīti bēru rituāli, taču, lai to varētu pārliecinoši apgalvot, vēl nepieciešama detalizēta atrasto priekšmetu un kaulu izpēte.

Netālu no krāvuma atradās trīs lielāki savrupi akmeņi, no kuriem vismaz viens sākotnēji atradies vertikālā stāvoklī. Visai iespējams, ka arī tiem bijusi kāda sakrāla simboliska nozīme vai rituāla funkcija.

Avoti:
scienceinpoland.pap.pl
zawszepomorze.pl
gunthera.wordpress.com
en.wikipedia.org/wiki/Pomerania_during_the_High_Middle_Ages

Raksts pārpublicēts no historia.lv