Somijā uziets vairāk nekā 4000 gadu sens, no koka izgatavots čūskveida zizlis
- Detaļas
- Publicēts 08 Februāris 2022
- Autors Aliens.lv
- 4609 skatījumi
Veicot izrakumus Jārvensuvas-1 neolīta apmetnē Somijas dienvidrietumos, Turku universitātes arheologiem 2020.gada vasarā izdevās atrast čūskas veidā izgrebtu koka priekšmetu, kas pēc vienas no versijām varētu būt bijis kāda šamaņa zizlis. Raksts par atklājumu tagad publicēts žurnālā “Antiquity”.
Jārvensuvas-1 apmetne atrodas apmēram 100 km uz ziemeļrietumiem no Helsinkiem. Tā novietota morēnas paugura piekājē, plaša, līdzena mitrāja vidū, tagad nosusinātā un aizaugušā Rautas ezera dienvidu krastā.
Apmetne tika atklāta nejauši, 1950.gados, kad strādnieki, rokot meliorācijas grāvi, kūdrā atrada koka airi, kura vecums, kā to noteica, vēlāk datējot ar C14 metodi, bija 4210±140 gadi pirms mūsdienām. Apmetnes kultūrslānis, kas datēts ar laiku no aptuveni 4000. līdz 500. gadam pirms mūsu ēras, tagad atrodas daļēji kūdras, daļēji zem tās esošajā sapropeļa[1] slānī. Arheoloģiski apmetne plašāk sākta pētīt 1980.gados, tad sekoja pārtraukums, izrakumiem turpinoties kopš 2019.gada. Atradumu vidū ir dažādi neolīta priekšmeti no koka, mizas, kaula, keramikas lauskas...
“Strādājot kā mitrāju arheoloģe, esmu redzējusi daudzas neparastas lietas, bet, ieraugot šo figūru, es zaudēju valodu un jutu, ka mani sāk kratīt drebuļi,” - populārzinātniskā portāla “Live Science” žurnālistam atzina viena publicētā pētījuma līdzautorēm, Turku universitātes pēcdoktorantūras pētniece Satu Koivisto.
No koka izgatavoto čūskas atveidu arheologi atsedza 0,6 m dziļumā, sapropeļa slānī, novietotu horizontāli uz labajiem sāniem. 535 mm garā un 25-30 mm biezā koka čūska varētu būt gan pazaudēta, gan arī novietota šajā vietā ar kādu īpašu nolūku, piemēram, kā ziedojums. Atveids ir ļoti dabisks, tam nav nekādu iegrieztu rotājumu, un tas atgādina zalkti vai odzi brīdī, kad dzīvnieks lēnām slīd pa zemi vai peld ūdenī. Ņemot vērā plato, nedaudz piepaceltā pozā attēloto trīsstūraino galvu ar atvērto muti, kā arī kopējo ķermeņa formu, pētnieki vairāk sliecas domāt, ka senais kokgriezējs gribējis izgatavot tieši odzes atveidu.
Datējot atradumu ar radioaktīvā oglekļa C14 metodi, izrādījās, ka tas izgatavots no koka (suga pagaidām vēl nav noteikta), kas nocirsts pirms aptuveni 3908±32 gadiem.
Lai arī skulpturālas čūsku figūras Austrumbaltijas, Ziemeļkrievijas un Ziemeļurālu mezolītā un neolītā nav nekas ārkārtējs – ir atrasti ekspemplāri, kas izgatavoti gan no dzintara, gan raga, kaula, akmens, koka un māla (sal. piem. Oļeņijostrovas (Peurasaari) mezolīta kapulauka 23.kapā atrasto kaula čūsku ar Jārvensuvas-1 koka skulptūru), tomēr, kā teikts aplūkojamā “Antiqity” publikācijā, tieši šāda materiāla, veida un stila čūskas skulptūra tagad atrasta pirmo reizi.
Retos gadījumos čūskas attēlotas arī Ziemeļeiropas klinšu zīmējumos jeb petroglifos. Raksta autori šajā sakarā norāda uz Jārvensuvas-1 atraduma zināmu līdzību ar dažiem čūsku attēlojumiem ar neolītu datētos Kolas pussalas klinšu zīmējumos, īpašu uzmanību pievēršot vienam iekalumam, kurā čūska atveidota ar atvērtu muti.
Vai koka čūska patiešām kalpojusi kā rituālais zizlis kādam neolīta Somijas šamanim to, protams, zinātnieki neņemas apgalvot. Šis, par atklājumu rakstošās preses virsrakstos plaši izskanējušais pieņēmums, nešaubāmi izriet no saskatītas analoģijas ar nedaudzajiem mūsdienu Somijas teritorijā zināmajiem, ar akmens laikmetu provizoriski datētajiem petroglifiem, kas pēc tajos attēlotajām figūrām tiek skaidroti kā “šamanis ar čūsku (vai čūskas veida zizli) rokā.” Kūdrā atrastais rāpuļa atveids tomēr varētu būt izgatavots arī kā sakrāls priekšmets novietošanai cilts svētvietā, tam varēja būt vēl kāda cita nozīme vai funkcija, taču arheologi domā, ka čūskas skulptūrai visdrīzāk jābūt saistītai ar reliģijas jomu. Somu folklorā čūska parādās kā Viņsaules sargs vai pat ziņnesis. Taču, ja, neskatoties uz milzīgo starpību laikā, kas atdala XX vai XIX gs. pierakstītu folkloru no Rautas ezera piekrastē dzīvojušiem neolīta cilvēkiem un viņu pasaulskata, arī pieņemtu šādu iespējamu simbolisku saistību, tad netālu no Jārvensuvas-1 koka čūskas vajadzētu būt apbedījumiem. Bet vismaz pagaidām tādi nav atrasti...
Piezīmes:
1. “Antiquity” rakstā lietots akadēmiskajā literatūrā bieži lietotais nosaukums “gitija”, taču, “sapropelis”, šķiet, ir latviešu valodā jau iegājies un atbilstošāks apzīmējums. Sk.: llufb.llu.lv
Avoti:
smithsonianmag.com
livescience.com
cambridge.org
folklore.ee
journal.fi
Raksts pārpublicēts no historia.lv
