Aliens

Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu

Senākās arheoloģiskās liecības par neatkarīgu zemkopības izcelsmi dažādos pasaules reģionos datētas ar laiku pirms aptuveni 10 000 līdz 12 000 gadiem. Tomēr zināšanas, iemaņas un tehnoloģijas, kas bija nepieciešamas, lai varētu sēt labību un cept maizi neradās vienā dienā - daudzviet atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka senie cilvēki savvaļas augu graudus u.c. daļas sākuši vākt un lietot uzturā jau pirms 30 000 līdz 23 000 gadiem. Tagad šāda veida atradumiem Tuvajos Austrumos, Eiropā un Austrālijā pievienojas arī Ķīna - žurnālā PNAS publicēts raksts par vēlā paleolīta mednieku vācēju apmetnēs uzietiem graudberžiem Šansi provinces dienvidu daļā.

Kad īsti cilvēki sāka lietot uzturā laukā savāktos graudus, viennozīmīgi nevar pateikt. Šobrīd, iespējams, vissenākie zināmie, graudu apstrādei izmantotie rīki ir atrasti Ngalas alā (Njasas provincē, Mozambikā). Izpētot ar laiku no 100 000 līdz 105 000 gadu pirms mūsdienām datētos skrāpjus, graudberžus un citus, aptuveni 70 alas dziļākajos slāņos atrastos akmens rīkus, kanādiešu arheologs Julio Merkaders atklāja, ka 80% šo priekšmetu mikroplaisās un porās saglabājušās prosai līdzīga graudzāļu dzimtas auga sorgo cietes daļiņu paliekas. Jāatzīmē, ka termiski apstrādātus graudus, kas varētu liecināt par putras vārīšanu vai plāceņu cepšanu, Ngalas alā atrast neizdevās. Tas gan neizslēdz iespējamību, ka sorgo labība tikusi sasmalcināta tieši lietošanai pārtikā, jo nesadalīti graudi, kā zināms, kuņģa zarnu traktā gandrīz netiek pārstrādāti.

Rakstu par savu pētījumu rezultātiem Merkaders publicēja žurnāla "Science" 2009.gada 18.decembra numurā. Tomēr, neskatoties uz sniegtajiem pierādījumiem, ne visi arheologi piekrīt viņa atradumu interpretācijai. Piemēram, Līna Vedlija, Vitvotersrendas (Dienvidāfrika) universitātes goda profesore, izsakot žurnāla "Nature" žurnālistam Brendanam Borelam savu viedokli par Merkadera rakstu, gan atzīmēja, ka cietes graudus ir grūti noteikt un to forma atšķiras ne tikai dažādu sugu ietvaros, bet ir savādāka pat viena auga atsevišķām daļām, gan arī apgalvoja, ka pat gadījumā, ja Ngalas alā sorgo graudi pirms 100 000 gadu patiešām atradušies, tad tie tur varētu būt nokļuvuši citu iemeslu pēc, nevis kā pārtikas produkts. Viņa norāda uz pašas vadītu pētījumu Sibidu alā (Dienvidāfrikas republikas Kvazulunatālas province), kur uzgāja, ka sorgo līdzīgi graudaugi, iespējams, to antibakteriālo īpašību dēļ, vidējā paleolītā, pirms apmēram 77 000 gadu izmantoti kā gultas matrača aizvietotāji.

Merkaders piekrīt, ka savvaļas labības graudu lietošana uzturā vidējā paleolīta laika Mozambikā pagaidām nav līdz galam pierādīta, taču ir pārliecināts, ka šāda iespējamība saskan ar citiem, šajā periodā zināmiem faktiem: "modernais cilvēks parādījās laikā no 150 līdz 200 tūkstošiem gadu pirms mūsdienām, pētījumi Dienvidāfrikā liecina, ka pirms 72 tūkstošiem gadu viņš jau lietoja gliemežvāku krelles kā rotaslietu, izmantoja okera krāsvielas un ar uguns palīdzību gatavoja akmens rīkus." "Es saprotu veselīgu skepticismu," - Merkaders saka, "bet nevajadzētu ar to pārspīlēt."

Ja par Merkadera atradumiem Mozambikā vēl iespējama diskusija un tad attiecībā uz savvaļas graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms 23 000 gadiem Izraēlā (Ohalo II), pirms 30 000 gadiem Itālijā (Bilancino II), Krievijā (Kosķenki 16 (Ugļanka)), Čehijā (Pavlovo VI) un Austrālijā (Cuddie Springs) jautājumi vairāk nerodas. Tagad šīm vietām piepulcējušās arī vairākas apmetnes no Dzeltenās upes baseina vidusdaļas Šansi provincē Ķīnā.

Š.g. 2.aprīlī žurnālā PNAS publicētā rakstā "Paleolithic human exploitation of plant foods during the last glacial maximum in North China" Stenforda universitātes (ASV) Ķīnas arheoloģijas profesore Lī Lū (Li Liu) ar līdzautoriem sniedz ziņojumu par trim viņas vadībā izpētītiem akmens graudberžiem no apmetnes nr.14, kas atrodas Dzeltenās upes pietekas Kinšujas (Qingshui) krastā un ir viena no vairākām pēdējā ledus laikmeta maksimuma fāzē šajā reģionā zināmajām dzīvesvietām (Shizitan grupa). Cilvēkus - nelielas mednieku-vācēju grupas - Kinšu ieleja, domājams, piesaistījusi ar salīdzinoši bagātīgajiem dzīvnieku un augu valsts resursiem

Stratigrāfiskos slāņus, kuros graudberžus atrada, arheologi datēja ar laiku no 23 000 gadu līdz 19 500 gadiem pirms mūsdienām. Gan pēc virsmas nodiluma (salīdzinot ar eksperimentāli iegūtiem datiem), gan analizējot akmeņos palikušās augu atliekas, bija redzams, ka tie izmantoti kā graudaugu, tā sakneņu smalcināšanai. Senie vēlā paleolīta Dzeltenās upes baseina iedzīvotāji pārtikā, papildu nomedītajiem dzīvniekiem, zivīm un riekstiem bija lietojuši gan Triticeae (kvieši) un Paniceae (prosa) cilts augu sēklas, gan Vigna dzimtas pupas, gan Dioscorea opposita jamsa un Trichosanthes kirilowii (Ķīnas gurķis) saknes.

Visus uzskaitītos savvaļas augus, kuru paliekas L.Lū vadītā arheologu komanda atrada 14.apmetnē, reģiona iedzīvotāji turpināja lietot uzturā arī turpmākajās tūkstošgadēs, līdz pat agrīnajam neolītam, kad pirms 11000–9450 gadiem cilvēki mūsdienu Pekinas apkārtnē sāka audzēt prosu - iespējams, pirmo domestificēto Ķīnas kultūraugu. Bija nepieciešami vismaz aptuveni 12 000 gadu, lai pamazām uzkrātos zināšanas par augiem un prasmes tos apstrādāt izmantošanai uzturā, kuras, ņemot, protams, vērā arī citus, šeit neaplūkotus apstākļus, holocēnā iestājoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, noveda pie zemkopības un līdz ar to - civilizācijas - rašanās. Raksta autori uzskata, ka līdzīgā veidā, piemērojoties klimatiskajiem apstākļiem un vides piedāvātajām iespējām, domestifikācija neatkarīgi notikusi arī citās civilizāciju dzimšanas vietās pasaulē.

Augšējā attēlā: Aplūkojamā PNAS raksta vadošā autore, profesore Lī Lū kopā ar palīgu veic viena no atrasto graudberžu izpēti. Avots: Stenforda universitātes publicitātes foto.

Avoti:
Julio Mercader. Mozambican Grass Seed Consumption During the Middle Stone Age. Science, 18 December 2009: Vol. 326 no. 5960 pp. 1680-1683. DOI: 10.1126/science.1173966
Li Liua, Sheahan Bestel, Jinming Shic, Yanhua Songd, and Xingcan Chenb. Paleolithic human exploitation of plant foods during the last glacial maximum in North China. PNAS, Published online before print March 18, 2013, doi: 10.1073/pnas.1217864110 

Pirmo reizi publicēts 08.05.2013.