Ķīnas piramīdas
Senas piramidālas formas būves Ķīnā.
Atrašanās vieta. Ķīnā, dažus kilometrus uz rieteņiem Siaņas pilsētas lauksaimniecības teritoriju vidū atrodas vairāki desmiti milzīgu piramīdu.
Vēsture. Ar piramīdām asociējās Ēģipte, Meksika un vēl Peru. Savukārt Ķīna asociējas ar citu iespaidīgu būvi - Lielo Ķīnas mūri. Ar piramīdām Ķīna gan nevienam neasociējās un tam ir iemesls, jo ilgu laiku piramīdu eksistence Ķīnā tika noklusēta. Tagad laiki mainījušies un liekas, ka paši ķīnieši sāk atzīt, ka viņu zemē ir piramīdas.
Piramīdas Ķīnā celtas Haņu, Tangu, Songu un Rietumu Ksia dinastiju laikā. Hārtvigs Hausdorfs savā grāmatā min faktu, ka 1912.gadā jau minētie tirgotāji satikuši vecu budistu mūku, kurš viņiem pastāstījis, ka 5000 gadus vecos klostera dokumentos pieminētās piramīdas ir ļoti vecas.
Ķīnas piramīdu atklāšana un izpēte.
1908.-1909.gads. Pētnieki Artūrs de Karls Souerbijs un Roberts Sterlings Klārks apmeklēja Ziemeļķīnu. Viņi savās ceļojumu piezīmēs ziņo par daudzām līdz pat 30 m augstām piramīdveida kapenēm, kas atrodas „aizliegtajā zonā.” Pētnieki uzzināja, ka tajās apglabāti senās Ķīnas valdnieki kopā ar sievām un tajā laikā slaveniem gaišreģiem. Souerbijs un Klārks it kā atklājuši pirmā Ķīnas imperatora Ši Huandi kapenes, kuras bija piramīdas formā.
1912.gads. Šajā laikā Ķīnas Šansī provincē uzturējās tirdzniecības pārstāvji E.M.Šroders un O.Māmans. Viņi Cinliņa kalnos uzgājuši piramīdu. Tā bijusi 300 m augsta celtne ar platformu augšā. Dienasgrāmatā, kuru uzgājis Jaunzēlandes pētnieks B.Ketījs, viņi par redzēto rakstīja, lūk, ko: „Tas bija vēl neomulīgāk nekā tad, ja mēs tās būtu atraduši džungļos. Lai gan šīs (runa ir par vairākām piramīdām) atradās, tā teikt, tieši pasaules acu priekšā, taču Rietumu zemēs par tām neviens neko nezina.”
1913.gads. Segalena misija pie Vei upes atklāja vairākas piramīdas un kapenes. Tās tika datētas ar Haņu periodu, kas sekoja pēc Ši Huandi valdīšanas.
1923.gads. Ķīnu apmeklēja vēsturnieks Harijs Frenks. Savā grāmatā „Aiz Siņjanas robežām” viņš apraksta seno ķīniešu kapenes, kas izskatījās kā „milzīgi pauguri, kas līdzinās kalniem.”
Balto piramīdu XX gs. 30.gados pirmais nofotografēja vācu aviācijas pionieris Kastellas grāfs Vulfs Dīters (Lūks Birgins „Arheoloģijas noslēpumi”).
1945.gads. Lidojot virs Cinliņa kalniem, Balto piramīdu no lidmašīnas nofotografēja amerikāņu lidotājs Gosmens.
1947.gads. Šo Balto piramīdu sava lidojuma laikā redzēja pulkvedis Šīhenss un, liekas, arī to nofotografēja.
1950. un 60.gadi. Tika pierādīta pasaulei daudzu rituālu platformu un mākslīgu pakalnu eksistence Ķīnā, kas bija identiskas piramīdām. Piramīdām piemita maģiska pievilcība. Brūss Ketījs arī ieinteresējās par ķīniešu piramīdām un par tām rakstīja Bridge to Infinity. Ketījs ziņoja, ka ķīniešu sūtniecības darbinieki viņu informējuši, ka nav nekādu faktu par piramīdām Šansī provincē: „Tur ir nedaudzi kapukalni (apbedījuma pakalni), bet ne piramīdas.”
Ketījam adresētā vēstulē no ķīniešu varas iestādēm, kas datēta ar 1978.gada 1.novembri, paziņots, ka zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tā sauktās „piramīdas” ir Rietumu Haņu dinastijas imperatoru kapenes.
Hartviga Hausdorfa izpētes ceļojums. Vācu PaleoSETI pētnieks Hārtvigs Hausdorfs Ķīnas provinci Šansī apmeklējis divas reizes. Pirmais ceļojums pa „aizliegto zonu” notika 1994.gada martā. Pētnieks tur saskaitīja 6 piramīdas veida būves.
1994.gada martā Hārtvigs Hausdorfs satika profesoru Fengu Hozgangu (Feng Haozhang), prominentu Pekinas akadēmisko aprindu biedru, viņa asistentu Ksi Duanju (Xie Duan Yu) un trīs viņa kolēģus. Viņi noliedza piramīdu eksistenci. Taču, tad, kad Hārtvigs Hausdorfs viņiem parādīja triju atšķirīgu piramīdu fotogrāfijas, viņi bija spiesti atzīt, ka piramīdas eksistē.
Otro reizi Šansī provincē Hārtvigs Hausdorfs uzturējās 1994.gada oktobrī un mājās pārveda vairākus video un kino uzņēmumus. Spriežot pēc videouzņēmumiem Šansī provincē 200 km2 lielā platībā atrodas vairāk kā simts piramīdas.
Hartvigs Hausdorfs piedalījās ASV raidījumā „Vēstures stunda,” kur viņš apgalvoja, ka piramīdas Ķīnā ir cēluši debesu dēli, kuri pirms daudziem tūkstošiem gadu nolaidušies no debesīm uz metālisku pūķu mugurām.
Citos avotos minēts, ka H.Hausdorfs saņēmis ķīniešu varas iestāžu atļauju apmeklēt Ķīnas "piramīdu ieleju" tikai 1997.gadā.
Stāvoklis šodien. Viens no vadošajiem Ķīnas arheologiem profesors Hia Hai uzskata, ka šodien šīs piramīds netiekot pētītas, jo "tas ir nākamo paaudžu darbs." Daži pētnieki uzskata, ka ķīniešu zinātnieki baidās atvērt šīs senās būves, jo var tikt uzieti artefakti un/vai dokumenti, kas pilnībā izmainīs priekšstatu par Zemes vēsturi.
Piramīdu raksturojums. To augstums esot lielāks kā lielākajām Ēģiptes piramīdām, augstākā pat 300 m.
Ķīnas piramīdu saraksts.
Piramīda Iekšējā Mongolijā (kilometru uz ziemeļiem no Sijiazi/Sidžiazi pilsētas, Aohan apgabalā).
Imperatora Ši Huandi mauzolejs - lielākā Ķīnas piramīda (pēc wikipedia). Tās sākotnējais augstums bija 76 m, patreizējais- 47/8 m, malu garums- 357x354 m. Tā celta Ciņu dinastijas valdīšanas laikā (221.-206.g.pmē.).
Janglinga (Yangling) mauzolejs - imperatora tēva Jingdi kapenes.
Maolinga mauzolejs - laikam jau tā pati slavenā Baltā piramīda. Otra lielākā Ķīnas piramīda. Izmēri - 222x217 m. Tajā atrodas Haņu dinastijas (206.g.pmē.-220.mē.g.) imperatora Vu, viņa ģimenes locekļu un protežē kapi.
Gateringa (Gathering) piramīda - Tibetā.
Astoņpadsmit Tangu imperatoru mauzoleji - atrodas Vei upes ielejā uz ziemeļiem no Kvinlinga (Kvin Ling) kalniem.
Zangkuchong.
Kāpņveida piramīda (Ziban).
Piramīdas atrodas.
Kvinlina ieleja.
Kvin Ling Šan kalni - 100 km uz DR no Siaņas.
Moa Ling - netālu no Sianjangas pilsētciemata, kādus 50 km uz rietumiem no Siaņas pilsētas.
Vei Ho upe - ziemeļos no Siaņas.
Šandonga (Shandong) - akmens piramīda.
Taibai Shan kalns- 10 000 pēdas augsts, visaugstākā virsotne Kvinlinga kalnos.
Piramīdas Šansī provincē.
Siaņa. Siaņa, senā Sian-Fu, ir vecāka par Pekinu. Kādreiz tā bija impērijas galvaspilsēta: uzskatīta par Ķīnas civilizācijas nabu. Šīs pilsētas apkaimē atrodas liels daudzums ķīniesu piramīdu, bez tam apskatīt gribētājiem no citām pasaules malām tas patlaban ir vispieejamākās.
Atklāšana un pētījumi. Jaunzēlandiešu pētnieks Brūss L.Ketījs uzskata, ka Siaņas apgabalā ir 16 piramīdas. Brūss L.Ketījs savā grāmatā The Bridgeto Infinity apraksta daudzas detaļas par piramīdām Ķīnā, it sevišķi lielu uzmanību velta „Baltajai piramīdai” - dota arī precīza informācija par koordinātēm. Piramīdas atrodas uz ziemeļiem no mūsdienu Siaņas pilsētas, pie Vei Ho upes- precīzi uz 34,26 ziemeļu platuma grāda un 108,52 austrumu garuma grāda. Šie dati ļoti noderēja Valteram Hainam, kad viņš 2006.gada septembrī ar Google Search meklēja Ķīnā piramīdas.
Valters Hains pēc B.L.Ketīja dotas informācijas par koordinātēm ievēroja divas piramīdas. Kā rezultātā pētnieks atrada vairāk nekā 20 lielas piramīdas. Tās patiešām bija Ķīnas piramīdas. Google Earth šo faktu no jauna apstiprināja. Kāda liela piramīda šajā rajonā atrodas uz 34,23 ziemeļu platuma grāda, 108,42 austrumu garuma grāda. Viedokļi par piramīdu vecumu ir atšķirīgi. Piramīdu vecums tiek lēsts no 2500 līdz 3500 gadiem.
Piramīdas atrodas Šansī (Shaanxi) provincē, ziemeļos no Siaņas pilsētas. Satelīta Google Earth fotogrāfijās Baltā piramīda nav atpazīstama. Uz koordinātēm 34,26 ziemeļu platuma grāds un 108,52 austrumu garuma grāds ir redzamas divas piramīdas, bet tās nav identiskas ar 1947.gada fotogrāfijā redzamo. Piramīda atrodas nedaudz uz DR, pēc Valtera domām, uz 34,22 ziemeļu platuma grāda un 108,41 austrumu garuma grāda, uz ziemeļiem no nelielās Hsien-yang pilsētas. Sakārtojumā ir redzami līdzīgi faktori 1947.gada uzņemtajai fotogrāfijai: kvadrātveida platforma, nobrāzumi uz sienas līdzīgi kājāmgājēju celiņiem, fonā neliela apmetne. Bet tā piramīda noteikti nav „Baltā piramīda.”
Taču pēc Hārtviga Hausdorfa un Pētera Krasa izdarītajiem videouzņēmumiem, var runāt par simtiem piramīdu.
Oficiāla informācija par tām parādās tikai pēdējā laikā. Apbrīnojami, cik maz par tām zināms pat vistuvākajā apkārtnē.
Tikai 1991.gadā tika atklātas 3 piramīdas. Kādus 20 km no Siaņas vārtiem tika uzieta kāda noārdīta piramīda. Tas esot noticis nejauši, kad tapusi plānota autostrāde, lai savienotu tikko radīto lidostu ar pilsētu.
1994.gada janvārī ziemeļos no Siaņas pie Vei Ho upes tika atrastas vairākas piramīdas. Viena no šīm celtnēm stāv pašā Vidus zemes valsts centrā.
1994.gada martā, pēc tam vēl arī oktobrī, paleoastronautikas pētnieks Hartvigs Hausdorfs ar ķīniešu tūrisma speciālista Čena kunga palīdzību kā pirmais ārzemnieks saņēma Ķīnas varas iestāžu atļauju apmeklēt šos apvidus. Trīs piramīdas ieguvušas nosaukumu „Saulainās kapenes.” Divas no tām ir 40 m augstas, bet trešā ir mazliet mazāka – 30–35 m augsta. Augstākās ir būvētas no akmeņiem, bet trešā atgādina pakāpjveida Sakāras piramīdas un ir būvēta no sacietējuša māla un lesas (dzeltenie māli) maisījuma.
Nesen atklātas arī piramīdas uz ZR no Siaņas. Aptuveni 38 piramīdas atrodas 25-35 km uz ZR no Siaņas pilsētas, Kvin Huanas līdzenumā Šansī provincē.
Piramīdas ir astronomiski orientētas un dažas to īpašības nevarot zinātniski izskaidrot.
70 m piramīda pie Siaņjangas. Tā atrodas tikai mazliet vairāk kā 1 km no pilsētas robežas. Vairāk kā 70 m augsta. Tās virsotnē ir iegruvums, domājams kādā iekšējā telpā. No virsotnes paveras skats, te var saskaitīt 17 vēl citas dažāda augstuma piramīdas, dažviet grupētas pa divām vai trijām. Kopējais piramīdu skaits šai vietā varētu būt pāri simtam – tātad vesela piramīdu pilsēta.
Šandongas piramīda. Atrodas laikam kaut kur Siaņas apkārtnē. Celta no akmens. 50 pēdas augsta.
Piramīdas pie Ksianjangu pilsētas.
Vēsture. 20.gs. sākumā šeit bijuši divi austrāliešu tirgoņi, kas aprunājušies ar vietējo mūku. Mūks vēstīja, ka 5000 gadu vecos viņa klostera zīmējumos šīs celtnes atzīmētas jau kā visai senas.
Atklāšana un izpēte. Ksianjangas pilsēta atrodas kādus 40 kilometrus no Siaņas pilsētas. Šās pilsētiņas rajonā Hartvigs Hausdorfs 1994.gadā apsekoja piramīdas. Kvin Huanas līdzenumā, kas plešas starp Kvin Ling Šanu dienvidos un Šensi kalniem ziemeļos, atrodas ducis piramīdu. Vairāk nekā kilometru attālumā no Ksianjangas pilsētas robežām paceļas vairāk nekā 70 m augsta piramīda (pēc Hartviga Hausdorfa). Hārtvigs Hausdorfs pat uzkāpa šās piramīdas virsotnē un atklāja īstu iegruvuma krāteri. No šīs piramīdas virsotnes Hārtvigs Hausdorfs saskaitīja 17 dažāda augstuma piramīdas, dažas bija izvietojušās grupā pa divām vai trijām, dažas stāvēja atsevišķi. Pēc Hārtviga Hausdorfa aplēsem „piramīdu ielejā” varētu būt vairāk par simts piramīdām (Hārtvigs Hausdorfs „Pasaules noslēpumainākās vietas”).
Profesors Vangs Šipings uzskata, ka piramīdas orientētas pēc zvaigznājiem.
Maolingas piramīdu lauks.
Atrašanās vieta. Ksiaņjanga ir pusmiljona iedzīvotāju pilsēta tikai ap 40 km uz rietumiem no Siaņas. Šo posmu varot veikt 1,5 stundas laikā. Ar tulka palīdzību jāprasa vietējiem iedzīvotājiem, jo nepieciešams īstajā vietā šķērsot Lung-Hai dzelzceļa sliedes, tad tālumā sāk iezīmēties 3 piramīdu silueti, viena no tām gandrīz 90 m augsta. Lauksaimniecības platību vidū iezīmējas piramīdu lauks. Apgabals ap pilsētu ir gandrīz neapdzīvots, nospiedoši drūms.
Ducis piramīdu atrodas Kvin Huanas līdzenumā starp Kvin Ling Šanas kalniem dienvidos un Šensi kalniem ziemeļos.
100 m augstā piramīda. Šo piramīdu 1934.gadā pirmo reizi nobildējis kāds vācu lidotājs. Tās augstums ir gandrīz 100 m. Domājams, tajā atrodas kāda Hanu dinastijas valdnieka apbedījums. Uzbūve – sastāv no noblietēta māla un lesa. Kaut kādu iemeslu dēļ viņu nogāzes sāk apstādīt ar skuju kokiem, daži pētnieki uzskata, ka tās mēģina noslēpt.
Ši Huandi mauzolejs. Tsin klana vadonis Ši Huandi (pirmais, kurš izmantoja titulu „Dzeltenais imperators”) dramatiski mainīja ķīniešu sabiedrību. Viņš uzcēla Ķīnas Lielo mūri, paklausot orākulam, kas pareģoja barbaru iebrukumu Ķīnā. 1974.gadā imperators bija no jauna ieguvis popularitāti, sakarā ar viņa apakšzemes mauzoleja atklāšanu. Tas ietvēra terakota karavīru armiju, tie bija atveidoti kaujas gatavībā, un, kuru uzdevums bija aizsargāt mirušo imperatoru viņa jaunajā eksistencē. Vēsturnieks Sseuma Tsien (135.-85.g.pmē.) rakstīja, ka Ši Huandi apvienoja Ķīnu un iznīcināja visas senās grāmatas kā zīmi jaunajam laikmetam, kas bija dzimis. Dažas vēcākās grāmatas tika pasargātas no iznīcināšanas, galvenokārt daoistu tempļos.
Šī Huandi pavēlēja 700 000 cilvēkiem celt viņam piramīdu pie Lin-t`ong, kas atrodas starp Hnan un Si-ngan. „Segalen misija,” Ķīnas ceļojumā, ko Viktors Segalens veica 1913.gadā, izmērīja piramīdas augstumu, tas bija ap 48 m (sākotnējais piramīdas augstums bijis 76 m). Piramīdai bija 5 terases. Vienas malas garums bija 350 m, 120 m garāka par Gīzas Lielās piramīdas, Ēģiptē, malu. Ar 1 960 000 m3, tā ir ceturtā lielākā piramīda pasaulē. Piramīda Čolulā, Meksikā un divas lielākās Gīzas piramīdas ir lielākas par to.
Imperators iespējams nomira 210.g.pmē. Kad viņa bagātības bija nogādātas piramīdā, strādnieki tika nogalināti, tāpēc neviens nevarēja atklāt piramīdas atrašanās vietu. Piramīda tika apstādīta ar augiem, tāpēc tā galu galā sāka izskatīties kā dabisks pakalns.
Sjaņjuaņas piramīdas.
Apraksts. Te esot vairāki desmiti piramīdu, pat vairak par simtu. Dažas no tām sasniedz 60 un pat 70m. Daudzas grupētas pa trim vai pa veselam bariņam. Viena no piramīdām ir 60 m augsta un pēc aprisēm atgādina Saules piramīdu Meksikā.
Ķīniešu piramīdu vecums vispār lēšams ap 2500-3500 gadu, dažas vēl vecākas. Daudzu virsotnes ir plakanas, tāpat kā amerikāņu piramīdām.
Apaļās piramīdas (pie?) Dontina ezerā. 1959.gadā akmeņu ieleju, kas atrados rietumos no Jojaņas, ezera Duntinhu dienvidu krastā, satricināja spēcīga zemestrīce. Šajā zemestrīcē radušies nogruvumi atsedza trīs apaļu piramīdu pamatus.
1961.gadā etnologs un arheologs profesors Č.Penlajs no Pekinas universitātes kopā ar īpaši sakomplektētu zinātnieku grupu, kurā bija arī J.Čutings un Dr.V.Tovajs, devās uz Akmeņu ieleju, lai veiktu atklāto piramīdu pamatu mērījumus. Pēc šiem mērījumiem piramīdas kādreiz sasniegušas 300 m augstumu. Piramīdu vecumu pētnieki datēja uz neticamiem 45 000 gadiem. Kāpēc tika noteikts tik neticams vecums, nudien nav skaidrs (Lars A.Fišingers „Dievu laiki”). Interesanti, ka netālu no apaļpiramīdām zinātnieki uzgāja aizbērtas ejas, kas veda labirintā zem ezera līmeņa.
Citos avotos teikts, ka tieši uz ezera salām ir liels daudzums granīta bluķu, kas nekārtībā svaidās dēļ 1959.gadā notikušās zemestrīces. Ezera dibenā esot veikti arheoloģiskie atradumi. Jotuo salā esot piramīdu drupas un klinšu zīmējumi ar dieviem lidojošajos šķīvjos. Ezers ir milzīgs un Jotuo salas atrašanās vieta, izskatās, nav zināma.
3000 gadus vecu piramīdu atklāšana Ķīnas ZA. Ķīniešu arheologi atklājuši piramīdām līdzīgas senas kapenes, kas datējamas ar vismaz 3000 gadiem, Jiaohe pilsēta Ķīnas ZA, Jilin provincē. Kapenes, kas aizņēma 500 000 m2 lielu platību, atrada pēc ūdens erozijas iedarbības kalna pusē, atklājot divas no kapenēm. Sešas mazākas kapenes bija izskalotas tik ļoti, ka nekas nav palicis no sākotnējiem izmēriem un ārienes, bet lielākajās kapenes, kas atrodas kalna dienvidu pusē, var skaidri saskatīt piramīdas formu kopā ar slāņiem no apakšas līdz virsotnei.
Šimao pilsēta ar milzu piramīdu. Šansi provinces ziemeļos. Pilsētas centrā uz piramīdas augšējas platformas slējās pilsētas valdnieku pilis.
Ap 2300.g.pmē. uzceltā piramīda ir 70 metrus augsta un pie pamatnes tā aizņem 24 ha. Tai ir 11 pakāpieni, kas katrs noklāts akmeņiem. Piramīdas ieeju sargāja sarežģīta vaļņu sistēma, kuras dizains liek domāt, ka tā bija paredzēta gan aizsardzībai, gan piramīdas norobežošanai no pārējās pilsētas.
Piramīdas ieejas priekšā atradās plašs laukums, kur senie cilvēki pulcējās, lai veiktu rituālus vai apspriestu politiskus jautājumus.
Piramīdu rotāja acu simboli un antropomorfas, pa pusei cilvēku, pa pusei dzīvnieku sejas. Šīs figūras apveltīja piramīdu ar īpašu reliģisku spēku un pastiprināja tās vizuālo tēlu.
Pašā piramīdas virsotnē, uz augšējas platformas, kuras platība bija 8 ha, atrādās no blietētas zemes celtas pilis ar koka pīlāriem, milzīgs ūdens rezervuārs, kā arī celtnes, kas bija saistītas ar ikdienas dzīvi. Turpat blakus augstmaņu pilīm piramīdas virsotnē bija izvietojušās mākslinieku un amatnieku darbnīcas. Piramīdas virsotne bija ne tikai pilsētas valdošās elites rezidence, bet arī mākslinieciskās un amatnieciskās ražošanas centrs,
Piramīda Iekšējās Mongolijas Autonomajā apgabalā. Piramīda, kuras vecums datējams ap 5000 gadiem, tika uzieta Ķīnas ziemeļos, Iekšējās Mongolijas Autonomajā apgabalā. Piramīda, kura no tālienes izskatās pēc trapecveida pakalna, atrodas 1 km uz ziemeļiem no Sijiazi pilsētas, Aohan apgabalā. Piramīda pie pamata ir 30 m gara un 15 m plata. Šī ir uzskatāma par vislabāk saglabājušos piramīdu, kas celta Hongšanas (Hongshan) kultūras perioda laikā, sacīja arheologs Guo Dasuns.
Piramīdā tika atrasti 7 kapi un viens altāris. Arheologi arī uzgāja lielu skaitu keramikas gabalu kopā ar zvaigznīšu simboliem uz iekšējās sienas. Zvaigznīšu simboli tiek saistīt ar seno cilvēku astroloģiskajiem priekšstatiem. Starp artefaktiem, kas izrakti vienā no septiņiem kapiem ir kaula flauta un dievietes akmens statuja, kas izrakta no cita kapa. Tas, kas radīja izbrīnu arheologos, bija plaukstas lieluma akmens dzimumloceklis, ko viņi atrada uz kapa iekšējās sienas kopā ar nelielu dievietes akmens statuju.
Mazais Zaļais atļāvies pielikt aprakstu par vēl vienu Ķīnas piramīdu kompleksu, nezin gan kas tas un kur gan tāds ira?!
Atrašanās vieta. Iekšējā Mongolija, Ķīnas teritorijā.
Piramīdu kompleksa raksturojums. Attēlos bija redzamas 11 piramīdas (citas, iespējams, slēptas zem zemes). Redzamās piramīdas atrodoties uz klinšaina plato, tamdēļ tās nav aizputinātas ar zemi un smiltīm. Piramīdas izvietotas visai plašā teritorijā. 5 no tām ir ļoti lielas (runā, ka daža laba varētu būt lielāka par Lielo piramīdu Gīzā). 5 lielās piramīdas atrodoties vienkopus, netālu no „skrejceļiem.”
Interesanti, ka starp piramīdām esot redzami 3 taisni ceļu posmi, kas „sākoties ne no kurienes un beidzoties tāpat.” Vēl viens tāds ceļa posms atrodas atstatu – kādus divus desmitus kilometru attālu un bija vērsts leņķī pret iepriekšējiem trim.
Krievu militāristi iesākumā bija nosprieduši, ka tas ir kara aerodroms, taču nekur netika konstatētas nekādas palīgbūves.
Pētījumi. Oficiāli izrakumi nav veikti.
Pirmās bildes no augšas tikušas krievu iegūtas 20.gs.70.gados, 1995.gadā tās pirmo reizi publicēja.
Tie pasaulē izraisīja lielu interesi un tika uzrakstīts liels daudzums publikāciju, kas nekādas skaidrības tāpat neieviesa.
Ķīnieši tās slēpj. Ķīnas valdība slēgusi šo teritoriju ārzemniekiem, pasludinot to par militāro poligonu, kur tiekot veikti kodolizmēģinājumi. Tādi tur nenotiek un nekad nav notikuši.
Saspīlēto attiecību laikā starp PSRS un Ķīnu 20.gs. 70.gados krievi stipri ieinteresējās par šo poligonu. Militāristi no kosmiskajiem pavadoņiem un vairākas reizes arī no izlūklidmašīnām kārtīgi safotografēja un izpētīja to. Pēc uzņemtajiem fotoattēliem tika secināts, ka te drīzāk ir darbs arheologiem, nevis militāristiem, un tie tika nodoti PSRS Zinātņu akadēmijai, kur tos pētot vēl šodien.
Žurnāla National Geographic korespondents jautājumu par piramīdām uzdeva augsti stāvošam ķīniešu ierēdnim, kas atbildēja par zinātni un kultūru. Lūk, ko ķīnietis atbildēja: „Patiesi, viena no mūsu kodolizmēģinājumu poligona teritorijā atrodas visai dīvains klinšu veidojums, kas no gaisa atgādina piramīdu. Šī teritorija tika rūpīgi izpētīta vēl piecdesmitajos gados, līdz atomizmēģinājumu sākuma. Nav nekādu šaubu, ka runa iet par tīri dabisku veidojumu, un tas ir labi redzams, ja uzlūkot tā saucamo piramīdu no zemes virsmas: tas ir monolīts kalns, pie tam – visai neregulāras formas. Ģeometriskā regularitāte, es atkārtošos, rodas tikai lūkojoties no gaisa. Diemžēl pēdējā laikā ap šo nekaitīgo kalnu radušās daudz baumu. Bēdīgi, ka mēs nevaram tās apgāzt pašā efektīvākajā veidā: aizvest visus sapņotājus pie šīs klints un palūgt tos personīgi pārliecināties tās pilnīgā nekaitībā un jebkuras noslēpumainības neesamībā. Precīzāk, aizvest jau mēs varam, taču atgriežoties viņi visi nenovēršami mirs no staru slimības.”
Uzskata, ka ķīnietis samelojies trīs reizes:
1) amerikāņu izlūkošanas dati liecina, ka nekādi atomizmēģinājumi šai „poligonā” nav tikuši veikti. Vēl vairāk – no pavadoņiem vairāk kārt tur fiksēta tehnika un cilvēki, droši vien militāristi;
2) formas mistifikācija – tas, kas no gaisa izskatās pēc piramīdas, tāds izskatīsies arī no zemes;
3) ierēdnis esot nodevis korespondentam „piramīdu” fotogrāfijas, kam ar īstajām piramīdām neesot nekāda sakara.
Piramīdu vecums. Nezināms.
Hipotēzes par Ķīnas piramīdām.
Imperatoru kapenes. Tāda pat attieksme kā Ēģiptes piramīdu gadījumā, pie tam dažas no piramīdām patiesi ir kapenes.
Gigantiskas enerģētiskas sistēmas daļa. Piramīdas esot gigantiskas svēto līniju sistēmas daļas, kas Ķīnā pazīstamas kā Feņ Šui jeb "pūķu ceļi." Piemēram, ķīniešu arheologs Vongs Šipings apgalvo, ka šīs piramīdas izvietotas saskaņā ar astronomiskiem aspektiem un demonstrē neticamas senķīniešu ģeometrijas un matemātikas zināšanas.
Debesu dēlu būves. Esot kaut kādi 5000 gadu veci rakstu avoti, kas par šo celtņu autoriem nosauc Debesu dēlus, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu nolaidušies uz Zemes metāliskos "uguni izverdošos drakonos," piemēram, Huandi.
Piramīdas ir jaunas. Tās esot izveidotas XX gs. pēc Mao rīkojuma.
Debesu dēlu mantojums? Vai Ķīnas piramīdas bija tikai Ķīnas valdnieku dinastiju kapenes, kur atdusas seno ķīniešu valdnieki kopā ar viņu stāvoklim atbilstošām bagātībām? To, ka Ķīnas piramīdas ir kapenes, nevar apšaubīt. Tomēr, vienlaikus jāpieņem, ka Ķīnas piramīdas varēja būt sastāvdaļa gigantiskajā garīgo novirzienu sistēmā, kas Ķīna pazīstama ar nosaukumu fen-šui vai arī pūķu ceļi. Sena Ķīnas tradīcija nosaka, kur kādu būvi drīkstēja celt, kur nedrīkstēja.
Senajā Ķīnā šo priekšrakstu un tradīciju ievērošanu uzraudzīja Ķeizariskā rituālu pārvalde, kurai no visas milzīgās Vidusvalsts bija jāziņo par katru neparastu notikumu un tā izpēti.
Šīs instrukcijas iespējams balstījās uz senos laikos novēroto NLO ielidošanu Ķīnā. Šādu pieņēmumu izsaka Hārtvigs Hausdorfs. Un piebildīsim, ka pūķu apraksti ķīniešu mitoloģijā drīzāk atgādina augsti attīstītā tehnoloģijā tapušu aparatūru, nevis būtnes ar miesu un asinīm.
Profesors Vangs Šipings sarunā ar Hārtvigu Hausdorfu un Peteri Krasu pauda uzskatu, ka visas Šansi provinces piramīdas ir orientētas uz zvaigznājiem.
Ķīnas piramīdu saistība ar Ēģiptes piramīdām. Tāda nav konstatēta.
Brūss Ketījs gan saskatījis matemātiskas sakarības starp Ķīnas un Ēģiptes piramīdām. Piramīdu izvietojums gar upi viņam atgādināja piramīdu izvietojumu Ēģiptē gar Nīlas upi. Ketījs uzskatīja, ka tas ir pierādījums, ka piramīdas ir cēluši tie paši cilvēki. Viņš arī vēlējās uzzināt, vai desmitiem gadu ilga klusēšana par piramīdām bija ļāvusi ķīniešu zinātniekiem atklāt, vai tādas sakarības patiešām pastāv.
Ķīnas piramīdām veltītā literatūra. Interese par Ķīnas piramīdām palielinājās pēc Hārtviga Hausdorfa grāmatas „Baltās piramīdas” (Die Weisse Pyramide) publicēšanas 1994.gadā, kas vēlāk tika pārtulkota angļu valodā ar izmainītu nosaukumu „Ķīnas Rozvela” (The Chinese Roswell, 1998.g.). Šajā grāmatā viņš koncentrēti apraksta savu ceļojumu pa Ķīnu un savus petījumus par leģendāro Balto piramīdu Ķīnā. Atgriezies no Ķīnas ar piramīdu fotogrāfijām, kuras tikušas publicētas grāmatās, žurnālos un, kuras cirkulē internetā.
Hārtvigs Hausdorfs noteikti ir pazīstamākais Ķīnas piramīdu pētnieks, kas rakstījis par šīm līdz šim maz zināmajām būvēm. Bet viņš nav vienīgais autors, kurš interesējies par Ķīnas piramīdām. Tālāk sekos īss šo autoru un viņu grāmatu saraksts:
Krassa, Peter: "...und kamen auf feurigen Drachen," Vienna, Austria 1984.
Hain, Walter: Das Marsgesicht, Munich, Germany 1995.
Crowley, Brian; Hurtak, James J.: The Face on Mars, Australia 1989.
Cathie, Bruce L.: The Bridge to Infinity, Boulder, USA 1989 (first edition USA 1983).
Ja runājam par latviešu valodā iznākušajām grāmatām, kurās ir atrodama informācija par Ķīnas piramīdām, tad šeit jāpiemin Hārtviga Hausdorfa grāmata „Pasaules noslēpumainās vietas” un Larsa A.Fišingera grāmata „Dievu laiki,” kā arī Lūka Birgina grāmatas „Arheoloģijas noslēpumi” un „Noklusētie arheoloģijas atklājumi.”
Raksti.
Arheologi Ķīnā atrok bronzas laikmeta pilsētu ar lielu piramīdu tās centrā.
Saites.
Piramīdu formas būves.
Baltā piramīda.
