Aliens

Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu

Dzīvnieku gleznojumi un roku nospiedumi, kas klāj septiņu alu sienas Sulavesas salas dienvidrietumos, Indonēzijā, iespējams, ir vecākie pasaulē, teikts žurnālā "Nature" 2014.gada 8.oktobrī publicētajā rakstā. Šie gleznojumi, daži no kuriem ir pat 40 000 gadus seni, satricina eirocentrisko uzskatu par Eiropu kā mākslas dzimšanas vietu.

Agrāk pētnieku vidū valdīja nesatricināma pārliecība, ka Rietumeiropa bija tā pasaules daļa, kas pirms 40 000 gadiem atradās „simbolisma sprādziena” epicentrā, pēc kura konstatējamas senākās cilvēku mākslinieciskās izpausmes, piemēram, alu glezniecība un citas attēlu veidošanas formas, tostarp figurālā māksla, sacīja pētījuma vadītājs, Grifita (Griffith) universitātes (Austrālija) arheologs un ģeoķīmiķis Maksime Obērs (Maxime Aubert). Tomēr tagad, turpina pētnieks, mūsu veiktie atklājumi pierāda, ka senākie paleolīta mākslas pieminekļi divās Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs radīti apmēram vienā un tajā pašā laikā, ļaujot izteikt hipotēzi, ka mākslas sākotne meklējama pat vēl dziļākā aizvēsturē - iespējams Āfrikā, pirms Homo sapiens to atstāja un izplatījās pa visu pasauli.

Sulavesas alas

Indonēzijas sastāvā ietilpstošās Sulavesas salas dienvidrietumos, Marosas un Pangkepas reģionos rīsu lauku vidū paceļas iespaidīgi kaļķakmens „torņi,” kuru pakājē atrodas septiņas karsta procesos izveidojušās alas ar aizvēsturiskiem gleznojumiem uz to sienām un griestiem.

Gleznojumus Sulavesas alās arheologi atklāja jau 1950.gados, taču to vecumu novērtēja kā jaunāku par 10 000 gadiem. Zinātnieki uzskatīja, ka tropiskajā klimatā mākslas darbi nevar saglabāties tik ilgi, kā Rietumeiropas alu glezniecības šedervi. Alu iekšienē arheologi bija atraduši mīkstmiešu čaumalas, dzīvnieku kaulus un ar okeru iekrāsotus akmens darbarīkus.

Aizvēsturisko mākslas darbu gleznošanai mednieki-vācēji izmantoja dabisku minerālvielu okeru, kuru pirms tam samala pulverī un sajauca ar ūdeni. Gleznojumi, kas tūkstošiem gadu ilgi sedz alu sienas un griestus, ir kā logs uz leduslaikmetā dzīvojošo cilvēku garīgo pasauli.

Stilistiski daži no šiem gleznojumiem ir līdzīgi aizvēsturiskajiem Eiropas alu un klinšu mākslas darbiem. Sulavesas alu sienas un griesti bagātīgi noklāti ar spokainiem roku nospiedumiem, kuri tapuši, izpūšot, izsmidzinot vai izspļaujot krāsu apkārt izstieptajai, klints sienai piespiestajai plaukstai.

Tas, ko roku nospiedumi nozīmēja aizvēsturiskajiem Sulavesas māksliniekiem un kāpēc tie tik lielā daudzumā atstāsti uz alu sienām un griestiem, joprojām paliek noslēpums, sacīja pētījuma līdzautors, Volongongas (Wollongong, Austrālija) universitātes arheologs Dr.Ādams Brums (Adam Brumm).

Arī figurālajā glezniecībā aizvēsturiskie Eiropas un Dienvidaustrumāzijas mākslinieki risinājuši kopīgas iemīļotas tēmas: uz alu un klinšu sienām gleznojuši savvaļas dzīvniekus. Taču, kamēr Eiropas aizvēsturiskajās alu glezniecības vietās, piemēram, Šoves alā (Francija) pārsvarā attēloti kalnu lauvas, hiēnas, zirgi, Sulavesas alu gleznojumos redzami vietējie faunas pārstāvji - babiruss (cūkbriedis) un pundurbifelis jeb anoa.

Protams, aizraujošākie ir savvaļas dzīvnieku gleznojumi, laikam jau tāpēc, ka tiem bija īpaša nozīme seno mākslinieku dzīve, sacīja Brums. Mednieki medīja dīvainus un unikālus dzīvniekus, kuri, izolēti attīstījušies, dzīvoja tikai Sulavesas salā. Savdabīgās faunas dēļ Sulavesu nereti dēvē par Indonēzijas Madagaskaru.

Kaut gan vairums alu gleznojumos attēloto dzīvnieku ir viegli nosakāmi, aizvēsturiskie mākslinieki dzīvnieku ārienē nereti pārspīlēja dažas iezīmes, kas viņiem pašiem šķita svarīgas, paskaidroja Brums. Piemēram, ar izsmalcinātu rūpību attēlotas tievas, smalkas kājas, turpretī dzīvnieka ķermenis uzgleznots milzīgs, sīpolam vai pat balonam līdzīgā formā, kas tam piešķir teju citpasaules būtnes izskatu. Dažos gleznojumos zem dzīvnieku kājām attēlota zemes virsma, kas alu un klinšu mākslai nemaz nav raksturīgi.

Alu „popkorns” palīdz noteikt gleznojumu vecumu

Dr.Ādams Brums, 2011.gadā, pētot Sulavesas alas, pirmais ievēroja uz dažiem roku attēlojumiem ziedkāpostiem līdzīgus izaugumus. Šie, par „alu popkornu” populārajās publikācijās nodēvētie izciļņi ir kaļķakmens uzslāņojumi, kas uz aizvēsturiskajiem gleznojumiem izveidojušies, ūdenim pilot lejup pa alu sienām. Kaļķakmens nogulsnējumi satur niecīgu daudzumu radioaktīvā elementa urāna, kuram sabrūkot, laika gaitā rodas torijs. Izmērot urāna un torija proporcijas nelīdzenajā kaļķakmens slāni, zinātniekiem bija iespējams datēt tā minimālo vecumu, kas, savukārt, ļāva aptuveni noteikt alu gleznojumu tapšanas laiku.

Dr.Obērs un viņa kolēģi ar urāna datēšanas metodi noteica vecumu 12 roku nospiedumiem un 2 lieliem dzīvnieku gleznojumiem. Tā kā analīzei paraugi tika ņemti no kalcija slāņa virsējās kārtas, izmantotā datēšanas tehnika katram paraugam noteica tikai minimālo vecumu. Iegūtie rezultāti bija negaidīti un sensacionāli! Tie liecināja, ka Sulavesas alu gleznojumu vecums ir no 17 400 līdz 39 900 gadiem.

Vecākais rokas attēlojums atrasts uz 4 metrus augstajiem Timpusengas alas griestiem. „Minimālais rokas kontūras vecums ir 39 900 gadi un tas ir vecākais zināmais šāds attēlojums pasaulē”, - stāsta Dr.Obērs.

Babirusa zīmējums, kas atrasts tajā pašā alā, ir 35 400 gadus vecs. Tas nozīmē, ka cūkbriedis ir viens no vecākajiem figurālajiem attēlojumiem pasaulē, iespējams, pat vecākais.

Te jāatzīmē, ka Indonēzijas alu gleznojumi varētu būt pat daudz vecāki, jo datējums jau tika veikts tikai aizvēsturiskos zīmējumus klājošajiem kaļķakmens slāņiem.

Mākslas pirmavotus meklējot

Kad 1880.gadā spāņu arheologs Marselino de Sautuola paziņoja par aizvēsturisku gleznojumu atrašanu Pireneju kalnu alā Altamirā, mākslas vēsturnieki nespēja pieņemt, ka akmens laikmeta cilvēki būtu varējuši radīt mākslinieciski augstvērtīgus gleznojumus un zīmējumus. Cienījami profesori Sautuolu apsūdzēja viltojumos. Tikai pēc divdesmit gadiem, kad klinšu mākslas darbus atklāja arī Francijas alās, arheologi oficiāli atzina aizvēsturiskas alu glezniecības pastāvēšanas faktu.

Pagājušā gadsimta laikā Eiropā, galvenokārt Francija un Spānijā, atrastas vairāk nekā simts alas ar vēlā paleolīta alu gleznojumiem. Pēdējā laikā izmantotās jaunās datēšanas metodes ir mainījušas arī alu glezniecības hronoloģiskās robežas, pabīdot tās tālākā pagātnē.

2012.gadā zinātnieku komanda britu arheologa Dr.Elistera Paika (Alistair Pike) vadībā, izmantojot urāna-torija datēšanas metodi, konstatēja, ka liels sarkana diska attēls uz Kastiljas alas sienas, Spānijas ziemeļos, ir radīts vismaz pirms 40 800 gadiem, bet rokas nospiedums - pirms 37 300 gadiem.

Tagad, atbilstoši austrāliešu-indonēziešu komandas iegūtajiem rezultātiem, vecākā mūsdienu tipa cilvēku veidotā rokas nospieduma attēla gods pārliecinoši pāriet uz Timpusengas alu Sulavesas salā.

Ir skaidrs, komentējot jaunā pētījuma rezultātus sacīja Sulavesas gleznojumu datēšanā neiesaistītais Dr.Paiks, ka mūsu skatījums par alu glezniecības pirmsākumiem ir bijis pārāk eirocentrisks. Nenoliedzami tas maina mūsu uzskatus un raisa jautājumus ne tik daudz par mākslas pirmsākumiem, kā pār cēloņiem, turpināja arheologs.

Viņam piekrīt arī Kriss Stringers (Chris Stringer) no Londonas Dabas vēstures muzeja: „Šie satraucošie atklājumi liek mums atteikties no eirocentriskajiem uzskatiem par figurālās mākslas attīstību, ļaujot aplūkot alternatīvu iespējamību, ka šāda mākslinieciska izpausme bija daļa no cilvēku dabas jau pirms 60 00 gadiem, kad vairākas mūsdienu cilvēku grupas atstāja Āfriku un sāka apgūt Eiropu un Tālos Austrumus.”

Jaunie atklājumi, par kuriem ziņo Dr.Obērs un viņa kolēģi, ir ļoti nozīmīgi, jo palīdzēs labāk saprast cilvēku kā kulturālas, saziņā simbolus izmantot spējīgas sugas izcelsmi, sacīja arheologs Dr.Bruno Deivids.

Diskusijās par mākslas izcelšanos smaguma centrs no Eiropas tagad pārvietojies uz Indonēziju, turpināja Deivids.
Viens no jautājumiem, kas pašreiz nodarbina zinātniekus, ir tāds, vai senākie mūsdienu cilvēki atstāja Āfriku ar jau esošu, kaut arī minimālu pieredzi klinšu un alu mākslā, vai tomēr mākslinieciskās dotības attīstījās, viņiem migrācijas ceļā virzoties uz Indonēziju? - pētnieks norādīja.

Rietumu universitātes (Austrālija) profesors un Klinšu mākslas speciālists Dr.Bendžamins Smits (Benjamin Smith), pats nebūdams saistīts ar Sulavesas alu gleznojumu izpētē iesaistīto komandu, iegūtos rezultātus novērtēja kā ļoti nozīmīgus. Tomēr tas nav nekāds pārsteigums, viņš sacīja, ka zinātnieki beidzot atraduši liecības, ka aizvēsturiskajiem Sulavesas iedzīvotājiem bija simboliskā domāšana un estētiski priekšstati, kas bija daļa no tās kultūras paketes, ko viņi pirms 60 000 gadiem bija paņēmuši līdzi, atstājot Āfriku.

Arheologiem jau bija zināmas dažas liecības par citiem, senākiem mākslas veidiem, kuri bija daudz vecāki par vecākajiem alu gleznojumiem Rietumeiropā. Sarkanīgas krāsvielas okera pēdas redzamas uz cilvēku mirstīgajām atliekām Izraēlas apbedījumos, kas datējami ar apmēram 100 000 gadus senu pagātni un cilvēku atstāti krāsas gatavošanai paredzēti rīku komplekti ar okera pēdām Blombas alā Dienvidāfrikā arī attiecināmi uz laiku pirms 100 000 gadiem, stāstīja Smits. (Sk. "Dienvidāfrikā, Blombas alā atklāta 100 000 gadu sena okera ieguves darbnīca", atklajumi.lv, 28.10.2011.) Tāpat jāatzīmē cita Dienvidāfrikas paleolīta vieta - Dīpklofas grota - kurā uzietas pirms apmēram 60 000 gadu ar ģeometriskiem ornamentiem izrotātas, ūdens glabāšanai izmantotas strausu olu čaumalas.

Tomēr uz jautājumu, vai figurālā māksla dzima Āfrikas kontinentā, vai tikai pēc tam, kad cilvēks to atstāja, atbildi sniegs tikai taustāmas un apskatāmas klinšu mākslas liecības, rezumē Smits.

„Kad mūsdienu cilvēki pirms 50 000 gadiem sāka apdzīvot Sulavesu, iekams sasniedza Jaungvineju un Austrāliju, viņi jau bija radījuši simboliskus un figurālus attēlus. Es paredzu, ka tiks atklāti pat 60 000 gadus veci alu mākslas darbi Sulavesi salā un kontinentālajā Āzijā, un galu galā arī Homo sapiens dzimtenē Āfrikā,” - prognozē Dr.Stringers.

Indonēzijas alu gleznojumu datējums iedragā teoriju par neandertāliešiem kā pirmajiem māksliniekiem

Pētījumi Kastiljas alā un Goremas alā, Gibraltārā, atklātais no paralēlām un krustojošām līnijām sastāvošais gravējums (sk. "Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?", atklajumi.lv, 27.09.2014.) šķiet apstiprināja teoriju par to, ka neandertālieši varēja būt pirmie mākslinieki. Turpretī Sulavesas alu gleznojumu jaunais datējums, kas tos padara, iespējams, par senākajiem paleolīta mākslas darbiem, ievērojami vājina šo, pēdējā laikā tik daudz apspriesto teoriju par neandertāliešu klinšu mākslu. Sulavesā nekādu neandertāliešu nebija, sacīja Dr.Paiks. Un roku attēli un gleznojumu tematika abās pretējās Eirāzijas kontinentā pusēs ir līdzīga, viņš piebilda.

Māksla kā universāla aizvēstures cilvēku valoda

Indonēzijas paleolīta laikmeta alu gleznojumi liecina par Āzijas pasaules daļu apdzīvojošo senāko mūsdienu cilvēku lielisko iztēli, māksliniecisko kultūru un simboliskām paražām.

Leidenes universitātes profesors, izcilais nīderlandiešu paleolīta speciālists Vils Roebreks (Wil Roebroeks) raksta: „Šis ievērojamais atklājums [Sulavesas alās] pieļauj secinājumu, ka alu sienu noklāšana ar reālistiskiem un simboliskiem gleznojumiem un zīmējumiem bija vispārēja prakse jau pirms 40 000 gadiem.”

„Māksla aizvēsturiskajiem cilvēkiem varēja kalpot arī kā socializācijas instruments. Mūsdienu cilvēki, atstājot Āfriku, nonāca atšķirīgā vidē, jaunā sociālā situācijā. Lai izdzīvotu, cilvēki sāka dzīvot lielākās grupās, kas savukārt noveda pie nepieciešamības vēl ciešāk socializēties. Viens no veidiem bija rituālu un simbolu nodošana tālāk, radot alu mākslu”, - intervijā "National Geographic" skaidroja Paiks.

Roku nospiedumu atstāšana uz alu un klinšu sienām, šķiet, bija cilvēkiem kopumā raksturīga universāla izpausme. Daudzās vietās visā pasaulē uz alu sienām aplūkojami dažādos laikmetos veidoti roku attēlojumi, nesen viens 9000 gadus vecs roku nospiedums atrasts pat Argentīnā. Vēl šodien bērni mīl veidot roku plaukstu nospiedumus, viņš piebilda.

Augšējais attēls: tūristi dodas apskatīt vienu no Marosas karsta reģiona alām ar aizvēsturiskajiem gleznojumiem. Avots: blogspot.com.

Avoti:
livescience.com
nature.com
abc.net.au
theguardian.com
bbc.com
news.nationalgeographic.com
news.nationalgeographic.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
Pirmo reizi publicēts 27.10.2014.