Saprātīgais cilvēks, Homo sapiens
Homo sapiens. Nosaukums bieži izmantots arī, runājot par dzīvajiem mūsdienu tipa cilvēkiem.
Sinonīmi - Neoanthropus fossilis, Homo africanthropus helmei (Dreyer, 1935.g.). Anatomiski mūsdienu tipa cilvēka fosilo (izmirušo) formu sistemātiskais nosaukums, tāpēc bieži lieto nosaukumu "fosilais mūsdienu tipa cilvēks," lai uzsvērtu, ka tas tomēr atšķiras no mūsdienās dzīvojošiem cilvēkiem.
Antropoloģija. Homo sapiens ir novirze no lēnā evolūcijas procesa. Ir diezgan daudz netiešu priekšteču, taču neviena tieša senča.
Daži zinātnieki uzskata, ka nosaukums Homo sapiens attiecināms uz tā zara pārstāvjiem, kuri vienā laikā ar neandertāliešiem atdalījušies no senajiem Heidelbergas cilvēkiem un ar to viņu vecums ir 500 tūkst. gadu, bet šo viedokli vairākums zinātniekuneat balsta.
Apraksts. Raksturīga galvaskausa forma ar kupolveida galvaskausu, taisnu pieri, bez uzacu valnīšiem.
Lielas smadzenes ar labi attīstītām pieres, paura un deniņu daļām. Vidējais smadzeņu apjoms 1300 cm3, bet individuālās variācijās - no 900 līdz 2000 cm3.
Nelieli zobi, tāpēca pakšžoklis nav masīvs. Labi attīstīts zods.
Homo sapiens rašanās (pirms 196 000 gadu). Pastāv uzskats, ka Homo sapiens izcēlušies pirms 200-195 000 gadu Āfrikas austrumos. Vissenākie mūsdienu cilvēkiem līdzīgi skeleti uzieti Etiopijā, un šo atradumu vecums noteikts ar 200 (195 vai 196) 000 gadu (Journal of Human Evolution, 2008.g.) - tāds ir R.Līkija 1967.gada ekspedīcijas atradums (Omo II).
Nedaudz jaunāks ir atradums Etiopijā – 160 000 gadu vecs H.sapiens idaltu (http://www.talkorigins. org/faqs/ homs/herto.html; Зубов, 2009.g.; Mellars, 2006.g.).
2011.gadā publicēts viens darbs, kurā teikts, ka Izraēlā atrasti 400 tūkstošu gadu veci zobi, gandrīz identiski mūsdienu cilvēka zobiem, kas pierāda, ka Homo sapiens vecums ir divreiz lielāks un izcelšanās vieta ir Tuvie Austrumi, nevis Āfrika. Tomēr pagaidām precīzāku datu nav, atradumi vēl nav kārtīgi izpētīti, tāpēc mainīt H.sapiens vecumu nav iemeslu.
Sākotne (196-100 000 g. atpakaļ). Šos cilvēkus droši var pieskaitīt mums līdzīgajiem. Iesākumā viņu atliekas uzgāja tikai Āfrikā.
Ilgu laiku viņu uzvedība ne ar ko neatšķīrās no citu hominīdu uzvedības, kam smadzeņu apjoms bija mazāks. Diezin vai kas viņu uzvedībā bija mums tuvs.
Pirmās izmaiņas Homo sapiens uzvedībā (100-50 000 g. atpakaļ). Pirmās tādas revolucionārās izmaiņas notika laikā starp 100 un 50 tūkstošiem gadu atpakaļ. No tā laika mums ir atsevišķas, pagaidām gan visai nejaušas un nesistemātiskas liecības, ka kaut kas vairs nav kā agrāk. Kā senākais pierādījums - Krisa Henšilvuda atrastā 77 000 gadu vecā sarkanās okras plāksnīte Blombas alā (DĀR). Uz tās bija iegravēts krustains režģis, kas ir vecākā liecība par abstraktās domas izveidošanos Homo sapiens. Bez tam tur pat tika uzieta arī senākā zināmā rotaslieta no jūras gliemežvākiem.
Apmēram tai pat laikā pirmie modernie cilvēki pameta Āfriku.
Modernā cilvēce uz iznīcības robežas (~ pirms 70 000 gadu). Apmēram pirms 70 000 gadu cilvēks balansējis uz iznīcības robežas, jo pasaulē bijuši vairs tikai ap 2000 cilvēku. Tādu atklājumu veikuši ģenētiķi, analizējot tā saucamos mikropavadoņus – īsus, atkārtojošos DNS segmentus, kas dažādām cilvēku grupām ir atšķirīgi. Šiem pavadoņiem piemīt augstas mutācijas spējas, nododot gēnus no vienas paaudzes uz nākamo.
10 eirotēvi. Zinātnieku komanda itālietes Ornelas Semino vadībā pētīja dažādās Eiropas vietās dzīvojošu 1007 vīriešu Y hromosomas. Šī hromosoma ir tikai vīriešiem un tā gandrīz nemainīgi paaudžu paaudzēs no tēviem tiek nodota dēliem.
Homo sapiens migrācija. Vēlāk pazīstami tālāk gan uz dienvidiem, gan uz ziemeļiem, pirms 90 tūkst. gadu sasniedzot Rietumāziju.
No Āfrikas Lielā lūzuma rajona cilvēki 90-34 000 g. atpakaļ pamazām virzījušies uz ziemeļiem. Pirms 90 000 gadu tie caur Ziemeļāfriku ienāca Tuvajos Austrumos. Pirms 50 000 gadu tie caur Arābijas pussalu nonāca Indijā un Centrālāzijā. Pirms 45 000 gadu tie caur Mazāziju nonāk Eiropā. Šeit tie sadalās divos virzienos: pirmais 40 000 gadu apakaļ virzās iekšā tieši Centrāleiropā, bet otrais - ap 37 000 gadu apakaļ devās caur Ukrainas teritoriju uz Krievijas vidieni. 34 000 gadu atpakaļ tie jau bija nonākuši francijā un cauri Pirenejiem devās uz Spāniju.
Kaut kā senie modernie cilvēki laikam iemācījušies arī burāt, jo sasnieguši arī Austrāliju (peldot starp salām vai pa sauszemes tiltiem?).
Ieiešana Eiropā. Visas grupas, kas migrēja uz ziemeļiem, neizdzīvoja, tikai dažas no tām ir atstājušas pēcnācējus. Agrāk Rietumeiropas atradumi skaitījās senākie, tomēr ir konstatēts, ka Austrumeiropā Kosķanku apmetnē un Altajā šie cilvēki parādījās vismaz par 2000 gadu agrāk.
Pirms 45 000 gadu tie caur Mazāziju nonāca Eiropā. Laikā starp 50 un 40 000 gadu atpakaļ Eiropas teritorijā sāka rasties portatīvās mākslas paraugi, pie tam vienlaicīgi ar moderno cilvēku atstātajām pēdām. Līdz šim tādi nelielā skaitā bija uzieti tikai Āfrikā.
Arheoloģiskās liecības rāda, ka Homo sapiens skaits strauji audzis. Ļoti izplatītas kļuvušas rotaslietas, kuras atrada visā Eiropas teritorijā sākot ar Bulgāriju austreņos un Kastiļjas alu Spānijā rieteņos. Senākie šādi atradumi (laikam!) atrasti 42 000 gadu vecos nogulumu slāņos. Ar laiku simbolisms kļuva par masveidīgu parādību, kas liecināja par radikālu un neatgriezenisku pagriezienu sencilvēces vēsturē.
Homo sapiens ienāca Eiropā no Āzijas ne jau tukšā vietā – priekšā jau bija neandertālieši. Par moderno cilvēku un neandertāliešu sadzīvošanu, kas bija ap 3000 gadu ilga, ir visai daudz neskaidrības. Iespējams, ka starp viņiem risinājās karš, un ja tā, tad tas bijis pirmais zināmais karš cilvēces vēsturē. Lai gan neandertālieši bija par 30-40 % spēcīgāki, modernie cilvēki bija ātrāki un garāki. Tiem bija labākas medību metodes un ieroči.
Citi zinātnieki nepiekrīt kara versijai un uzskata, ka abas cilvēku sugas dzīvojušas visai saticīgi. Izteikuši arī domu par savstarpēju pārošanos, te gan skaidrības vēl nav.
Bet, lai nu kā, neandertālieši tomēr tika izkonkurēti. Jaunie ienācēji pamazām iespiedās Centrāleiropā un neandertālieši atkāpās uz Eiropas DR – Spāniju un Portugāli.
Kultūra. Līdz pat ienākšanai Eiropā modernais cilvēks bija visai primitīvs, un cīnījās vairāk par izdzīvošanu. Pastāv doma, ka kontaktu rezultātā no neandertāliešiem bagātinājusies arī moderno cilvēku kultūra. Eiropas apmetnēs uzieti dažādi mākslas darbi, sākot no sienu zīmējumiem līdz kaula un koka figūrām.
Mazais Zaļais tā lāga saprast nevar, bet vadoties no savām mazajām un zaļajām smadzenēm ir fiksējis vairākas - skaitā piecas (pat sešas!) Homo sapiens sugas, kuras tad nu še arī ir uzskaitījis.
1. Kromaņjonieši.
2. Neandertāļi.
3. Floresieši.
4. Deņisovieši.
5. Boskopi.
6. Sarkanā brieža alas cilvēki.
Liekas, tieši par boskopiem skaidrības ir vismazāk, jo ir tikai viens pats(?) atradums. Jā, bet deņisoviešiem ar atradumiem nav bagātāk.
Visi pasaules cilvēki kopumā gadā apēd 400 milj. tonnas gaļas un zivju.
Atradumi.
1967.gada atradums.
Vieta. Etiopija
Atradums. 1967.gadā izžuvuša ezera krastā pētnieki atrada divus Homo sapiens galvaskausus.
Vecums. 195 tūkstoši gadu.
Šūlas ala. Izraēla. Te uzietas senas Homo sapiens atliekas - 81 000 gadu senas.
Kafzē ala. Izraēla. Te uzietas senas Homo sapiens atliekas - ap 120 000 gadu senas.
Raksti.
Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbība?
Senie Homo sapiens nedzīvoja ilgi.
Seno cilvēku mūža ilgums: vecvecāku efekta ietekme Homo sapiens konkurencē ar paleoantropiem.
Saites.
Cilvēka evolūcija.
