Lumbīna
Pilsēta, kurā dzimis pēdējais Buda, viens no budistu svētceļojumu mērķiem.
Atrašanās vieta. Nepālās Rupandehas rajonā, līdzenumā kalnu piekājē.
Vēsture. Budistu mīts stāsta, ka ķēniņa Šudhodana sievai Mājādeva, tuvojoties dzemdībām, nojautusi, ka tai piedzims ļoti īpašs bērns. Viņa nolēmusi, ka grib dzemdēt vecāku mājās un devusies ceļā. Ceļa vidū, atpūšoties Lumbīnas birzē, Mājādevai pēkšņi nogājuši ūdeņi un viņa ar labo roku pieturējusies pie šāla koka (Shorea robusta) zara. Tad, brīnumainā kārtā bez kādām sāpēm viņa no sava labā sāna dzemdējusi topošo Budu, princi Sidhārtu.
Jaundzimušo ieradušās sveikt dažādas debesu būtnes un dievi. Brāma priecājies, Indra paņēmis bērnu un liegi nolicis to uz zemes, bet Nanda un Upananda, nāgu ķēniņi, nomazgājuši jaundzimušo līdzās plūstošā siltā un aukstā ūdenī. Pēc tam Sidhārta spēris pirmos septiņus soļus, paskatījies uz visām četrām debess pusēm un paziņojis, ka viņš ir visu cilvēcisko un debesu būtņu Kungs, kā arī, ka viņš nācis lai iznīcinātu dzimšanu, novecošanu, slimības un nāvi.
249.g.pmē. Budas dzimšana vietu Lumbīnu kā svētceļnieks apmeklēja Indijas imperators Ašoks, kurš tur uzstādīja vienu no savām piemiņas kolonnām. Tajā iekalts uzraksts pālī valodā gan vēstī par vēsturisko apmeklējumu, gan liecina, ka Budas dzimšanas vieta bijusi pazīstama ar Lumbīnas vārdu.
Pateicoties Ašoka atbalstam, Lumbīnā izauga plašs sakrālais komplekss, kas kļuva par nozīmīgu budisma centru. Tomēr, kaut kad, mūsu ēras pirmajos gadsimtos, nezināmu apstākļu ietekmē viss bija mainījies - ķīniešu svētceļnieks Fa Ksens, kurš 403.g. apmeklēja Lumbīnu, vietu atrada izpostītu - klosteri bija pamesti, bet Kapilavasta gulēja drupās.
Cits ķīniešu svētceļnieks Ksu Tangs, kurš Lumbīnā ieradās vēl pēc diviem simtiem gadu, VII gs. sākumā, raksta par 1000 pamestiem tempļiem un zibens spēriena nogāztu Ašoka kolonnu.
Pilnībā aizmirsta svētvieta tomēr vēl netika - 1312.gadā, kā vēstī iekalums akmenī, to apmeklēja nepāliešu karalis Ripu Malla, kurš, iespējams, tur uzstādīja Budas dzimšanai veltītu skulptūru, kas tika atrasta 1930.gados Lumbīnā notikušajos arheoloģiskajos izrakumos.
Tomēr drīz pēc tam, XIV gs., reģionā varu pārņēma tur iebrukušie islāmticīgie mongoļi, kuri savā jaunajā valdījumā iznīcināja vēl atlikušos "pagānu" pieminekļus. Lumbīnas tempļus pārņēma džungļi un vietējie iedzīvotāji ar laiku aizmirsa pat svētvietas seno nosaukumu, sākot to dēvēt par Rumindeju.
Izpēte. Lumbīnas atdzimšana sākās XIX gs. beigās, kad Palpas gubernators, nepāliešu ģenerālis Kada Šumšers Rana, kopā ar vācu arheologu Aloizu Antonu Fīreru - budisma svētvietu un relikviju meklētāju - 1896.gada nogalē, veicot apzināšanas izpēti, senās svētvietas drupās uzgāja Ašokas kolonnu.
Plašāki izrakumi, kad atrada jau pieminēto skulptūru ar Budas dzimšanas attēlojumu, kā arī akmeni, kas varētu būt iezīmējis precīzu Apskaidrotā dzimšanas vietu un citas budistu senlietas, notika XX gs. 30.gados.
1967.gadā, IV Pasaules budistu konferences ietvaros, Lumbīnā, kopā ar Nepālas karali Mahendru, apmeklēja ANO ģenerālsekretārs U Tans. Pēc apmeklējuma tika sākta vietas aizsardzības un attīstības plāna izstrāde.
1972.gadā pazīsta
ais japāņu arhitekts Kenzo Tange tika uzaicināts izstrādāt Lumbīnas "vispārējo plānu." Darbs tika pabeigts 1978.gadā.
1997.gadā Lumbīna tika iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
2013.gadā, UNESCO projekta ietvaros, ar Japānas un Nepālas varas iestāžu finansiālo atbalstu Mājādevas templī notika arheoloģiskie izrakumi. Pētījumu mērķis bija izpētīt un dokumentēt kultūrslāni, kas atrodas zem Ašoka perioda konstrukcijām. Izpēti atbalstīja arī ASV Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Daremas un Stērlingas universitātes.
Izrakumu laikā templis turpināja darboties un svētceļnieki varēja sekot līdzi pētnieku darbam.
Aplūkojamie objekti. Budas dzimšanas vietā paceļas vairāki tempļi, no kuriem galvenā ir Mājādevas svētnīca. Blakus templim atrodas svētais ezers Puskarīns un svētais dārzs.
Budas tēva pils. Palikušas tikai drupas. Saglabājušies tikai vārti, pa kuriem var iziet.
Pilnības akmens. Šo monumentu, saskaņā ar senajām leģendām, Budas dzimšanas vietā (Lumbīnā?) novietoja uzticīgs tā skolnieks imperators Ašoka. Daudz gadu budistu svētceļnieki mēģināja Himalajos to atkal atrast, tomēr tas izdevās tikai 1997.gadā. Atrodas Nepālas dienvidos 240 km no Katmandas.
Raksti.
Arheologi paziņo, ka Nepālā atklājuši pasaulē senāko budistu svētnīcu.
Saites.
Buda.
Nepāla.
