Kazahijā atklāti vairāk nekā 30 noslēpumaini ģeoglifi
- Detaļas
- Publicēts 28 Jūnijs 2020
- 6432 skatījumi
Milzīgie, Naskas plakankalnē uz zemes izveidotie, lielākoties tikai no putna lidojuma augstuma ieraugāmie "zīmējumi," neapšaubāmi ir pasaulē slavenākās šāda veida konstrukcijas. Tomēr arī citās zemeslodes daļās var atrast līdzīgus veidojumus - pirms dažiem gadiem tādi uzieti arī Kazahijas ziemeļu daļā un šobrīd tur ir zināmi jau apmēram 30 [1.] ģeoglifi.
Pirmos divus Kazahijas ģeoglifus 2007.gada pavasarī, ar Google Earth karšu programmu pārlūkojot apvidus satelītuzņēmumus Torgajas ieplakas reģionā Kustanajas apgabalā, uzgāja novadpētnieks Dmitrijs Dejs. Pētījumus turpinot un tajos iesaistoties arheologiem, reģionā atrasto zemes veidojumu skaits pieauga.
Torgajā atklātie ģeoglifi ir veidoti kā dažādas ģeometriskas figūras - kvadrāti, apļi, svastika, ovāli, krusti un citi elementi. Satelītuzņēmumos lieliski iezīmējušos, taču uz zemes apvidū grūti pamanāmo figūru izmēri ir gana iespaidīgi - diametrā no 90 līdz 400 metriem.
2007. un 2008.gados Kustanajas Valsts universitātes sarīkotās arheoloģiskās ekspedīcijās tika veikta atklāto ģeoglifu un to apkārtnes apzināšana, sīkāk izpētot trīs ievērojamākās vietas (Uštogajas kvadrātu, Torgajas svastiku un Šilijas kvadrātu)
Uštogajas kvadrāts
Objekts, ko veido 101 atsevišķs, ar diagonālēm pārvilkta kvadrāta formā izvietots zemes uzbērums atrodas 15 km uz austrumiem no Kustanajas apgabala, Amangeldīnas rajona, Uštogajas ciema. Katrs atsevišķais uzbērums ir apmēram 10-12 m diametrā un augstumā līdz 1 m. Kvadrāta malu garums 287 m, diagonāles - 406 m.
Vienu no diagonāli veidojošajiem atsevišķajiem uzbērumiem arheologi izpētīja, to daļēji norokot. Šķērsgriezumā atsegtā profila stratigrāfija rādīja, ka uzkalniņš veidots, to uzberot no dažāda sastāva, domājams, turpat apkārtnē ņemta māla. Virspusē uzbērumu klāja pēc tā uzbēršanas radusies melnzemes kārta. Nekādas uzbērumā esošas konstrukcijas, senlietas vai ogles, kas varētu palīdzēt objekta datēšanā atrastas netika. Spriežot pēc grunts sablīvēšanās pakāpes, arheologi uzskata, ka uzbērums veidots ne vēlāk par viduslaikiem.
2011.gada jūnijā notikušās arheoloģiskās apsekošanas ekspedīcijas laikā, apvidū, kas atrodas apkārt Uštogajas kvadrātam, zinātnieki atklāja divu kultūru pēdas: 3-4 tūkstošus gadu atpakaļ pastāvējušās Bronzas laikmeta Andronovas kultūras un 7-9 tūkstošus gadu vecās neolīta Mahandžaras kultūras liecības. Vai kāda no tām varētu būt bijusi zemes veidojuma celtnieki - to pagaidām pateikt vēl nevar.
Torgajas svastika
Šis, no simbolikas viedokļa, iespējams, pats interesantākais no Kazahijas ģeoglifiem atrodas Kustanajas apgabala, Amangeldīnas rajona, Urpegas ciema nomalē. Objekts ir izveidots trīszaru svastikas veidā, katram zaram noslēdzoties ar zigzagveidīgu figūru, kuras gali ir noliekti pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Svastikas uzbēruma augstums nav liels - līdz 0,3 m, viena zara garums ir apmēram 33 metri, platums pamatnē (pie centra) 13-15 m, galos - 10-12 m. Zigzagveidīgo figūru garums ir 40-50 m, platums 5-6 m, bet noliekto daļu garums 15-20 m. Veidojuma centrā ir 4 m diametrā liela iedobe, bet viss svastikas ģeoglifs ieguļas aplī ar apmēram 90 m lielu diametru.
Blakus svastikai, kā varam redzēt Google Earth attēlā, atrodas arī citi zemes veidojumi - apļi ar grāvjiem un hantelei līdzīgs uzbērums. Tomēr to izmēri tīmeklī atrodamajos svastikas aprakstos nav doti.
Nekādi izrakumi svastikas uzbērumā, lai saglabātu pieminekli, ne 2007.-2008.gadu ekspedīcijās, ne arī vēlāk netika veikti. Pētījumus, kad tas pirms dažiem gadiem kļuva iespējams, izdarīja tikai ar ģeoradara palīdzību.
Arī svastikai līdz ar to nebija iespējams noteikt precīzu datējumu. Tā tāpat varētu būt tapusi laika posmā no Bronzas laikmeta vai pat no neolīta līdz viduslaikiem.
Šilijas kvadrāts
Šilijas kvadrāts atrodas uz rietumiem no Kustanajas apgabala, Arkalikas rajona, Kajindas ciema. Šis objekts, atšķirībā no citiem, nesastāv no atsevišķiem nelieliem uzbērumiem, bet to veido valnis ar grāvi ārpusē. Kvadrāta malas garums ir 225 m. Vaļņa platums 10-12 m, augstums 1-1,5 m. Grāvja platums 10-12 m, dziļums līdz 1 m. Veidojums acīmredzami atgādina nocietinātu nometni, par ko liecina arī tā dienvidu pusē esošā ieeja.
100 m uz dienvidiem no kvadrāta atrodas kurgāna veida zemes uzbērums ar izlīdzinātu plakumu. Uzbēruma diametrs 30 m, augstums 1,5 m. Pa perimetru kurgānu ietver apm. 10 m plats un līdz 0,8 m dziļš grāvis.
Savukārt 100 m uz ziemeļiem no kvadrāta, paralēli tā malai novietoti pieci apļi, ko veido ar vaļņiem ietverti 30 m diametrā lieli zemes laukumi. Apļus ietverošo vaļņu platums 4-5 m, bet augstums 0,2-0,3 m.
Kvadrāta iekšieni vizuālo novērtējot, arheologi nekādu iespējamo konstrukciju paliekas nemanīja. Dienvidrietumu daļā uzgāja, domājams, viduslaiku keramikas lausku sakopojumu, bet atsevišķas lauskas atrada uz zemes arī pārējā zemes veidojuma daļās.
Apkopojot vēsturiskās ziņas, pētnieki atrada XVIII gs. ceļojuma piezīmes, kurās, kā viņi ir pārliecināti, aprakstīts šis pats zemes kvadrāts. Kapteinis Nikolajs Ričkovs savās "Ikdienas piezīmēs par ceļojumu pa Kirgiz-kaisackas stepi 1771.g." raksta, ka uzgājis pilsvietu, kas bijusi "nocietināta ar platiem vaļņiem un grāvjiem." "Šī pilsēta veidota līdzīga četrstūrainam cietoksnim, ar visās pusēs vienādiem vaļņiem. Austrumu pusē vēl tagad tur redzami zemes vārti. Vaļņi un grāvji, kuri vairs nav tik lieli un dziļi kā bijuši kādreiz, liecina par šīs vietas senumu: taču ne vaļņu iekšpusē, ne to ārpusē nav redzamas nekādas ievērības cienīgas drupas, izņemot lauskas un akmeņus, kas vietām mētājas pilsētas vietā." Kā izriet no Ričkova apraksta, arī ši vieta ir tapusi ne vēlāk kā viduslaikos.
Citi objekti
Gandrīz visi atklātie Torgajas ģeoglifi ir veidoti nosacītā punktēšanas tehnikā un sastāv no atsevišķiem uzbērumiem, kuri kopā veido lielās figūras. Tā piemēram Lielais Ašutastīnas krusts, kura kopgarums ir 436 m sastāv no 38 uzbērumiem; Dienvidtorgajas 195 m garais krusts - no 20 uzbērumiem, bet Torganas apli ar diametru 170 m veido 25 uzbērumi.
Kurš uzbēra Kazahijas ģeoglifus?
Kā jau augstāk aprakstīts, atradumu un datēšanai derīgu priekšmetu dēļ Torgajas ģeoglifu iespējamais datējums ir ļoti izplūdis - diapazonā no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Iespējams, ko vairāk izdosies noskaidrot ar rietumu zinātnieku palīdzību. Kā intervijā portālam bnews.kz pastāstīja Kustanajas valsts universitātes Arheoloģijas laboratorijas speciālists, viens no ģeoglifu izpētes ekspedīciju dalībniekiem, arheologs V.Logvins, seno zemes veidojumu datēšanai no Lielbritānijas tikusi uzaicināta Kembridžas universitātes pētniece Ģiedre Motezaite, kura 2013.gadā no vairākiem objektiem paņēmusi augsnes paraugus. Diemžēl, Logvins neprecizē, kādas metodes un analīzes Motezaite izmantojusi un, kad gaidāma rezultātu publiskošana. Pats V.Logvins kā pieļāvumu izsaka versiju, ka ģeoglifiem varētu būt saistība ar huņņu un sarmātu kultūru.
Ģeoglifu nozīme
Ja par Šilijas kvadrātu ar lielu pārliecību varam teikt, ka tas ir nocietinājums, tad par pārējies objektiem īstas skaidrības nav. Kustanajas universitātes arheologi A.Logvins un I.Ševņina domā, ka pie tiem varēja notikt kādi rituāli, ģeoglifus, viņi spriež, varēja izmantot arī, lai iezīmētu zemes īpašumus. Vienīgais, kas mums ir skaidrs, atzīst pētnieki, ir tas, ka ģeoglifus radīja senie cilvēki.
Savādi, ka arheologi nerunā par ģeoglifu iespējamo arheoastronomisko nozīmi, to novietojumu ainavā saistībā ar kardinālajiem Saules ceļa virzieniem. Turpretī plaši par šo tēmu izsakās D.Dejs, kurš ir pārliecināts, ka senākie ģeoglifi būvēti pirms apmēram 7 tūkstošiem gadu un kalpojuši kā Saules kalendāri un observatorijas. Precīzākas ziņas viņš sniegšot zinātniskā darbā, ko gatavojot publikācijai.
Aizsardzības problēmas
Neskatoties uz arheologu secinājumiem par ģeoglifu unikalitāti un lielo vēsturisko nozīmi, tiem joprojām nav piešķirts aizsardzības statuss. Problēma kļuva īpaši aktuāla šī gada pavasarī, kad D.Dejs un A.Logvins vērsās pēc palīdzības informācijas aģentūrā «Казинформ», lūdzot sabiedrību informēt, ka ceļa rekonstrukcijas darbi draud pilnībā iznīcināt vienu no ģeoglifiem - Kogas krustu. Pētnieki pastāstīja, ka ceļa būvētāji neņem vērā noteikumus, kas nosaka, ka, gadījumos, kad darbi notiek kādu pieminekļu teritorijā, tiem vispirms jāsaņem atļauja no arheologiem. Par notiekošajiem darbiem un paredzamajam sekām Logvins rakstiski informēja apgabala Kultūras pārvaldi, taču nedēļas laikā atbildīgie darbinieki vēl nebija pat sazinājušies ar būvniekiem. Kā jautājums atrisinājās - projekts tika izmainīts, lai saglabātu ģeoglifu jeb to noraka ceļa darbos, nav zināms.
Ģeoglifi visā pasaulē
Uz Zemes virsmas izveidoti milzu zīmējumi atrodami ne tikai Naskas plakankalnē Peru un Kazahijā, bet vēl daudzviet pasaulē. Seni ģeoglifi, kuru nozīme pagaisusi līdz ar kultūrām, kas tos veidoja, ir atklāti arī Čīlē, Amazones baseinā Brazīlijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Arābijas pussalā, ASV dienvidrietumos, Krievijā...
Augšējais attēls: Uštogajas kvadrāts, tāpat kā lielākā daļa pārējo Torgajas ģeoglifu dabā uz vietas ir grūti pamanāmi. Avots: inform.kz publicitātes foto.
Piezīmes:
[1.] Rakstot par Torgajas ģeoglifiem biežāk tiek minēts skaits "vairāk nekā 50." Tomēr šķiet, ka patiesībai tuvāks būs š.g. 26.jūnijā Kazahijas ziņu lapā bnews.kz citētais Kostanajas valsts universitātes Arheoloģijas laboratorijas speciālists, viens no ģeoglifu izpētes ekspedīciju dalībniekiem, arheologs V.Logvins, kurš runā par apmēram 30 objektiem.
Avoti:
Pirmo reizi publicēts 30.09.2014.
