Aliens

Ķīnā atrasts pasaulē senākais zināmais rīsa lauks

Āzijas rīss, Oryza sativa, ir viens no vecākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem kultūraugiem pasaulē. Rīss tiešā un burtiskā nozīmē bija tas, kas Āzijā veidoja pirmās civilizācijas, dibināja impērijas un radīja kultūru. Šodien rīss kā pamatēdiens nodrošina iztiku apmēram pusei no zemeslodes iedzīvotājiem. Tāpēc saprotams, ka zinātnieku, - gan biologu, gan arheologu, - īpaši Āzijas pētnieku vidū, joprojām nerimst diskusijas par to, kad un kur rīss pirmo reizi tika domestificēts. Tomēr, lai kā arī nebūtu, galavārds šajā strīdā pieder arheoloģijai, un arheoloģija, tāpat kā molekulārā bioloģija, pagaidām pārliecinoši norāda uz mūsdienu Ķīnas teritoriju, tās austrumu daļu, Jandzi upes ieleju. Papildu liecības tam, ka senākie rīsa audzētāji meklējami Jandzi baseinā sniedz arī jaunākie Naņdzjinas muzeja arheoloģijas institūta atklājumi.

Ķīniešu pētnieki, kā ziņo europe.chinadaily.com.cn, 2015.g. atraduši vairāk nekā 8000 gadu senu rīsa lauku, kas varētu būt šobrīd senākā zināmā rīsa audzēšanas vieta pasaulē.

Apmēram 100 kvadrātmetru nelielais lauks ticis atklāts, izpētot Hanjinga (Hanjing) neolīta senvietu Sihonga (Sihong) apgabalā Dzjansu provincē. Lauks bijis sadalīts atsevišķos, līdz 10 kvadrātmetru mazos sektoros, kuros konstatēta atkārtota rīsa dēstīšana. Konkrēts laukā atrasto rīsa graudu datējums (hronoloģiskā amplitūda "no līdz"), ja vien par tādu neuzskatam vārdkopu "vairāk nekā 8000 gadu," preses relīzē minēts netiek. Nav arī dotas saites uz kādu zinātnisku publikāciju, bet Naņdzjinas muzeja (kas ir viens no lielākajiem Ķīnas muzejiem) mājas lapas angļu valodas jaunumu sadaļā pēdējais ieraksts izdarīts 2013. gadā...

Tomēr, neskatoties uz minētajām publicitātes problēmām, nav iemesla jaunā atklājuma apšaubīšanai. Tas labi saskan ar iepriekš, XX gs. 90.gados un XXI gs. pirmajā dekādē iegūtajām arheoloģiskajām liecībām, uzietiem rīsa fitolītiem, par rīsa graudu lietošanu pārtikā Jandzi upes baseina vidustecē un lejtecē (Xianrendong un Diotonghuan senvietas) jau pirms 14 000 līdz 13 000 gadiem. Lielāki rīsa krājumi, kas visai ticami saistāmi nevis ar savvaļas augu vākšanu, bet ar šīs labības audzēšanu, Jandzi baseina neolīta apmetņu teritorijā atrasti ar 8000 gadu lielu senatni datētās vietās (Shangshan un Bashidang). Tiesa, jautājums par to vai šajā laikā pārtikā lietotie un apmetnēs uzkrātie rīsi bijuši savvaļas augi vai jau domestificēta kultūra, vēl nav pārliecinoši atbildēts. Šķiet, domestifikācija, t.i. - graudu izmēru pieaugums un kultivēšanai noderīgu īpašību selekcija, notikusi ilgākā laika posmā, kas varētu būt mērojams pat ar vairākiem gadu tūkstošiem. Piemēram, ja aplūko graudu nenobiršanu, kas ir viena no būtiskākajām, zemkopjiem svarīgajām labību īpašībām, tad Ķīnas senvietu arheoloģiskā materiālā šādi rīsu stiebri stabīli parādās tikai ap 6000 gadiem pirms mūsdienām (ap 4000.g.pmē.). Resp. - nenobirstošo gēnu selekcijai bija nepieciešami apmēram 2000 līdz 3000 gadu.

Tāpat jāatzīmē, ka Hanjinga lauks laika ziņā nestāv tālu no līdzšinējā "vecākā rīsa lauka" nominanta - Kuahuqiao lauka Zhejiang provincē, netālu no Handžou pilsētas. Šis lauks, par kura atradumu 2007.gadā ziņoja Daremas universitātes (Lielbritānija) pētnieku komanda, tika datēts ar 7700 gadu lielu vecumu. Kuahuqiao lauks tika uziets pie piekrastes purvājā ierīkota neolīta ciemata un pastāvējis līdz 7550.gadiem pirms mūsdienām, kad teritoriju appludināja jūra, padarot to nepiemērotu rīsa audzēšanai.

Arheologu pētījumu rezultāti labi saskan arī ar jaunākajiem, izdevumā "PNAS" 2011.gadā publicētajiem molekulāro biologu atklājumiem. Atbilstoši tiem, rīss cilvēces vēsturē ticis domestificēts nevis vairākkārt, kā domāja līdz tam (daļa ģenētiķu joprojām turas pie viedokļa, ka notikuši divi atsevišķi rīsa domestifikācijas notikumi - Ķīnā un Indijā), bet tikai vienu reizi un tas noticis Jandzi ielejas zemēs, procesam aizsākoties pirms apmēram 9000 gadiem (laikā no apm. 8200–13 500 gadiem pirms mūsdienām).

Avoti:
europe.chinadaily.com.cn
ricepedia.org
news.softpedia.com
bbc.com
aob.oxfordjournals.org
pnas.org
ncbi.nlm.nih.gov

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.