Aliens

Austrālija, valsts

Valsts, kas aizņem visu Austrālijas kontinentu un vēl Tasmāna salu.

Galvaspilsēta - Kanbera.
Himna. Neoficiālā himna ir balāde "Valsējot ar Matildi" (Waltzing Matilda), sarakstījis Bandžo Petersons. Matilde, kas pieminēta katrā pantā, nav vis sieviete, bet gan klaidoņa mantu maiss. Šī dziesma austrāliešiem ir tas pats, kas latviešiem Pūt, vējiņi un nereti tiek dēvēta par neoficiālo Austrālijas himnu.
Stāsts ir par kādu cirpēju aitu cirpēju streika laikā, kas paņēmis pārtikai vienu no fermera jēriem, sēž pie upes attekas. Ierodas fermeris ar policistu viņu apcietnāt. Cirpējs atsakās doties viņiem līdzi un noslīcinas, ielēcot bilabongā. Austrāliešiem tas simbolizē protestu pret autoratīvu varu. Kas ir valsējošā Matilda? Tā ir sarullēta sega, kurā satīta viņa mantība, pārlikta pār plecu, ar abiem galiem sasietiem kopā, kur piekārts tējas vāramais katliņš. Ejot, Matilda cilājas uz augšu un uz leju, un šī ir tā valsējošā kustība. Sarullēto segu sauc par svegu un pašu soļotāju par svegmeni.

Valsts svētki. 26.janvāris, jo 1788.gada 26.janvārī briti te nogādāja pirmo katordznieku grupu. Aborigēni šai dienā organizē protestus.

Karogs. Tas mainīts vairākkārt. Tagadējais pieņemts 1953.gadā un Austrālija ar Jaunzēlandi vēl ir pēdējās 2 valstis, kuru karogos kā impērijas un koloniju subordinācijas simbols iekļauts Lielbritānijas karogs (3.pēdējā valsts - Tuvalu tā izņēma no sava karoga 1995.gadā). Austrālieši debatē, ka karogs būtu jāmaina arī kaut vai tādēļ, ka tas pārlieku līdzinās Jaunzēlandes karogam un no attāluma tos grūti atšķirt. Piemēram, 1985.gadā, kad Austrālijas premjers viesojās Kanādā, kļūdas dēļ tika uzvilkts jaunzēlandes karogs. 

Iedzīvotāji. Austrālijā dzīvo ap 20 000 latviešu, agrāk bijis pat 25 000.

Tūristam. Latvijas pilsoņiem vīzas atceltas. Jāreģisgtrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā eVisitors service, kas pieejama Austrālijas Imigrācijas un pilsonības departamenta mājaslapā.
Pa Austrālijas austreņu krastu iet Lielais okeāna ceļš.

Transaustrālijas dzelzceļš. Kopš 1929.gada vilciens “The Ghan” piedāvā trīs dienās izvest ceļotājus cauri visam Austrālijas kontinentam – no Adelaides dienvidu krastā līdz Darvinai ziemeļos. Biļete vienā virzienā, atkarībā no sezonas, izmaksā no 1200 līdz 5500 eiro. Pa ceļam pasažieri var izbaudīt Austrālijas dabas ainavas. Labākais laiks, kad doties šajā ceļojumā, ir no maija līdz augustam. Vilciens nekursē decembrī un janvārī, jo šī ir lietus sezona, kas var izraisīt vilcienu sliežu ceļu applūšanu. Vilciena garums atšķiras atkarībā no pasažieru skaita, bet tipisks “The Ghan” sastāvs ir divas lokomotīves un 30 vagoni ar kopējo garumu 774 metri.

Administratīvais iedalījums.  Austrālijas federācijā 6 pavalstis (???). 
      Dienvidaustrālijas pavalsts.
      Jaundienvidvelsas pavalsts.
      Kvīnslendas pavalsts.
      Rietumaustrālijas pavalsts.
      Tasmānija.
      Viktorijas pavalsts.
      Ziemeļu teritorijas.

Vēsture.
Kontinenta rašanās. Tā atdalījās no citām zemes masām un kļuva par pastāvīgu kontinentu apmēram 60 mlj. gadu atpakaļ – krīta un terciārā perioda robežā. Tādēļ te sastopamas neparastas un senlaicīgas dzīvnieku sugas: dzīvnieki ar knābjiem, zivis ar plaušām un somaiņi.
Pirmie iedzīvotāji. Tādi ieradušies apmēram 40 000 gadi atpakaļ.
Atklāšana. Pirmie jūrasbraucēji, kas ieradās Terra Australis Incognita, bija 1601.gadā portugālis de Eredija un piecus gadus vēlāk spānis Luiss Vaess de Torress, kas izbrauca pēcāk viņa vārdā nosaukto jūras šarumu starp Austrāliju un Jaungvineju.
Tikai 1770.gadā pie Austrālijas austrumu krasta piestāja angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks (1728.–1779.g.).
Pēdējā laikā parādījusies informācija, ka Austrāliju atklājis mazpazīstams portugāļu jūrasbraucējs Kristavo Mendonka 1520.gadā. Franču kartes, kuras zīmētas pēc viņa orģinālajām, Kanberā no bukinista nopircis kāds žurnālists Pīters Trikets.
Kolonizēšana. No 1788.–1854.gadam Austrāliju izmantoja tikai par katordznieku izsūtījuma vietu. laikam pirmie katordznieki te ogādāti 1788.gada 26,javārī, jo šī diena iegājusi ka Austrālijas valsts svētki. Vēlāk Kvīnslendas, Viktorijas, Dienvidaustrālijas, Rietumaustrālijas un Tasmānijas kolonijas dabūja irobežotas pašpārvaldes tiesības.
No 1818.gada notika pirmās ekspedīcijas zemes iekšienē. 
1824.gadā tika nodibināta Brisbena, tagadējās Kvīnslendas pavalsts administratīvais centrs.
XIX gs. 2.pusē Austrāliju kolonizēja Lielbritānija.
1860.gadu sākumā skotu ceļotājs Dž.M.Stjuarts kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja šķērsot Austrāliju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti šai apvidū. Vēlāk viņš mēģināja šķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.
1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.
1900.gadā Austrālija pieņēma savu konstitūciju. Tā nosaka, ka Britu parlamentam nav ietekmes uz Austrālijas savienību.
Tā kā Austrālijas iedzīvotāju vairākums bija izceļotāji no Anglijas, tad tā izcīnīja iekšēju pašpārvaldi (domīniju) 1901.gadā. Austrālijā (tāpat kā Kanādā, Dienvidāfrikā, Jaunzēlandē u.c.) sāka attīstīties kā angļu kapitālisma aizjūras filiāles - tajās attīstījās rūpniecība, veidojās spēcīga nacionālā buržuāzija un strādniecība.
Austrālijas Savienība. No 1901.gada tās kopā ar Ziemeļu teritorijām veido Austrālijas Savienību (Commonwealth of Australia).
Mūsdienas. Tagad Austrālija balso par galīgu atdalīšanos no mātes Lielbritānijas un gatavojas kļūt par republiku. 
Latvijai ar Austrāliju bija diplomātiskās attiecības jau 30 gadu, kamēr Austrālijā 2021.gada 13.oktobrī sāka darbu pirmais rezidējošais vēstnieks - Marģers Krams.

Transports.
Ghan vilciens. Šķērso valsti no Adelaidas dienvidos līdz Dārvinai ziemeļos. Brauciena ilgums 48 stundas, attālums – 2960 km. Atiešana vakarā 17.15.  

Aplūkojamie objekti. Apļi laukos. Raganu gredzeni - iespējams, dzīvnieku pēdas. Uluru - sarkanīga klints Austrālijas centrā, sena aborigēnu kulta vieta. Lielais Barjeru rifs - lielākais tāds pasaulē (otrais lielākais - Belīzā). Kudīspringsas apmetne - Austrālijas akmens laikmeta apmetnē atrastie graudberži un to virsmas padziļinājumos saglabājušās cietes un graudu paliekas pierāda graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms 23 000 gadiem. Lielā Austrālijas siena - garākā cilvēka veidotā barjera pasaulē. Vaitorekas ezerā austrāliešiem ir savs ūdensbriesmonis, tāds esot arī Bridportas ezerā.

Basova šaurums. Bieža NLO novērošanas vieta. 

Daudzgalvainais kalns. Nezinām atrašanās vietu!

Neparasti likumi. Ar likumu Austrālijā aizliegts nomainīt izdegušās spuldzītes - to drīkst veikt tikai licencēts elektriķis.
Policijai ir tiesības aizturēt ikvienu, kurš parādās uz ielas, seju nosmērējis ar apavu krēmu.
Beigtam valim nedrīkst iet tuvāk par 100 m.

Raksti.
Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji.
Uldis Siliņš. Neds Kellijs un citas Ķenguru zemes mūsdienu leģendas. 

Saites.
Austrālijas aborigēni.
Austrālijas kontinents.