Aliens

Meksika iegādājusies trīs retus XVI gadsimta acteku rokrakstus

Meksikas Nacionālais vēstures un antropoloģijas institūts paziņojis par trīs līdz šim privātā īpašumā atradušos, plašākai sabiedrībai nezināmu XVI gadsimta acteku rokrakstu iegādāšanos.

Jauniegūtos, zinātniskajā literatūrā kopš XIX gadsimta par kodeksiem dēvētos rokrakstus, tāpat kā iepriekš zināmos, ir sarakstījuši, vai pareizāk – zīmējuši un rakstījuši – īpaši acteku hronisti un rakstveži tlakvili. Senākie Vidusamerikas iezemiešu kodeksi pastāvēja jau pirmskoloniālajā laikmetā un tajos hieroglifiski zilbiskā (maiji) vai piktogrāfiski logogrāfiskajā rakstā (acteki, mišteki) bija dokumentēta šo tautu reliģija un kultūra, viņu apdzīvoto zemju ģeogrāfija, vēsture, augstdzimušo ciltsraksti utml. Ja maiju kodeksus spāņu iekarotāji gandrīz visus iznīcināja (saglabājušies tikai četri eksemplāri), tad daļu no acteku rokrakstiem viņi uzlūkoja par koloniālās pārvaldes un katolicisma misijas vajadzībām noderīgu informācijas avotu un, ne tikai saglabāja esošos, bet arī ļāva indiāņu rakstvežiem izgatavot jaunus. Kodeksu izgatavošana Meksikā turpinājās vēl līdz pat XVII gadsimta sākumam, kad, plašāk ieviešoties spāņu valodai, tie kļuva mazāk noderīgi. Koloniālā perioda acteku kodeksiem raksturīgs attēlu tradīcijas turpinājums, taču tie ir papildināti ar tekstiem gan spāņu, gan ar latīņu burtiem uzrakstītā nauatlu (acteku) valodā. Šobrīd pasaulē zināmi ap 550 saglabājušies Vidusamerikas kodeksi, no kuriem nedaudz vairāk kā 200 atrodas Meksikā.

Kā noteikuši eksperti, kas pārbaudīja rokrakstu īstumu, Meksikas valdības nopirktie kodeksi tapuši XVI gadsimta beigās vai XVII gadsimta sākumā Sanandres  Tetepilko (San Andrés Tetepilco) pilsētā – mūsdienu Mehikas Ictapalapas (Iztapalapa) priekšpilsētā. Rokrakstu izgatavošanai izmantots no vīģes koka mizas iegūts amati papīrs, bet attēlu zīmēšanai un tekstu rakstīšanai – no augiem, ogles un indigo pagatavota tinte. Viens no kodeksiem satur Tetepilko baznīcas inventāra aprakstu, otrā atrodamas vēsturiskas un ģeogrāfiskas ziņas par pašu pilsētu, bet visvērtīgākais ir trešais, kas stāsta par acteku galvaspilsētas Tenočtitlānas vēsturi, sākot no pilsētas dibināšanas XIV gadsimtā. Šajā rokrakstā ir arī ziņas par pirmsspāņu acteku ķēniņiem, konkistadoru ierašanos 1519.gadā un koloniālo periodu līdz vicekaraļa Huana de Mendozas i Lunas pārvaldes laikam (1603.-1607.g.). Trešo Tetepilko rokrakstu raksturo kā turpinājumu vai papildinājumu Boturini kodeksam, kas visdrīzāk tapis laikā, kad spāņi iekaroja Meksiku un vēstī par acteku un to sabiedroto cilšu izceļošanu no savas iepriekšējās dzīves vietas Actlānas un ierašanos Mehikas ielejā.

Tetepilko kodeksi ilgstoši piederēja kādai vārdā nenosauktai meksikāņu dzimtai, kura tos pārdeva Meksikas valstij par 9,5 miljoniem peso (vairāk nekā 500 000 ASV dolāru).

Avoti:
smithsonianmag.com
mexiconewsdaily.com
en.wikipedia.org/wiki/Maya_codices
en.wikipedia.org/wiki/Aztec_codex