Jārvensuvas-1 neolīta apmetne
Neolīta apmetne Somijas dienvidrietumos.
Atrašanās vieta. Jārvensuvas-1 apmetne atrodas apmēram 100 km uz ziemeļrietumiem no Helsinkiem. Tā novietota morēnas paugura piekājē, plaša, līdzena mitrāja vidū, tagad nosusinātā un aizaugušā Rautas ezera (Rautajärvi) dienvidu krastā.
Atklāšana un izpēte. Apmetne tika atklāta nejauši, 1950.gados, kad strādnieki, rokot meliorācijas grāvi, kūdrā atrada koka airi, kura vecums, kā to noteica, vēlāk datējot ar C14 metodi, bija 4210±140 gadi pirms mūsdienām. Apmetnes kultūrslānis, kas datēts ar laiku no aptuveni 4000. līdz 500.g.pmē., tagad atrodas daļēji kūdras, daļēji zem tās esošajā sapropeļa slānī.
Arheoloģiski apmetne plašāk sākta pētīt 1980.gados, tad sekoja pārtraukums, izrakumiem turpinoties kopš 2019.gada. Atradumu vidū ir dažādi neolīta priekšmeti no koka, mizas, kaula, keramikas lauskas.
Atradumi.
Turku universitātes arheologiem 2020.gada vasarā izdevās atrast čūskas veidā izgrebtu koka priekšmetu, kas pēc vienas no versijām varētu būt bijis kāda šamaņa zizlis. No koka izgatavoto čūskas atveidu arheologi atsedza 0,6 m dziļumā, sapropeļa slānī, novietotu horizontāli uz labajiem sāniem. 535 mm garā un 25-30 mm biezā koka čūska varētu būt gan pazaudēta, gan arī novietota šajā vietā ar kādu īpašu nolūku, piemēram, kā ziedojums. Atveids ir ļoti dabisks, tam nav nekādu iegrieztu rotājumu, un tas atgādina zalkti vai odzi brīdī, kad dzīvnieks lēnām slīd pa zemi vai peld ūdenī. Ņemot vērā plato, nedaudz piepaceltā pozā attēloto trīsstūraino galvu ar atvērto muti, kā arī kopējo ķermeņa formu, pētnieki vairāk sliecas domāt, ka senais kokgriezējs gribējis izgatavot tieši odzes atveidu. Datējot atradumu ar radioaktīvā oglekļa C14 metodi, izrādījās, ka tas izgatavots no koka (suga pagaidām vēl nav noteikta), kas nocirsts pirms aptuveni 3908±32 gadiem.
Raksti.
Somijā uziets vairāk nekā 4000 gadu sens, no koka izgatavots čūskveida zizlis.
Saites.
Somija.
